Egils Helmanis: Ogrei vajadzīga papildu telpa

- Pēdējās desmitgadēs Latvija ir zaudējusi simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā ir pašvaldības, it īpaši Pierīgā, kur iedzīvotāju skaitam ir pozitīva pieauguma tendence. Ko šajā sakarībā varat teikt par Ogri un novadu kopumā?

- Ja runājam par novadu centriem, tad varu paskaidrot, ka tikai piecās Pierīgas pašvaldībās ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, tajā skaitā Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Tas nav brīnums, bet gan mērķtiecīga darba rezultāts.

Esam ļoti rūpīgi strādājuši, piesaistot valsts un ES fondu finansējumu pilsētas infrastruktūras uzlabošanai. Mēs būvēsim jaunu bibliotēku un ģimnāziju, būvēsim divus tuneļus zem dzelzceļa - vienu no tiem finansē Latvijas dzelzceļš, otru būvēsim par saviem līdzekļiem, renovējam kultūras un mākslas iestāžu ēkas un realizējam daudz citu projektu. Protams, finansējumu piesaistām arī novada pagastu teritoriju attīstībai. Kontekstā ar Ogres pilsētu vislielākie ieguvēji ir Ogresgala pagasta iedzīvotāji, jo tas atrodas tiešā pilsētas tuvumā, kas dod iespēju ērti izmantot visu plašo pilsētas pakalpojumu grozu, tajā skaitā izglītības, sporta un kultūras infrastruktūru un saturu. Ne mazāk svarīgas ir pašvaldības veiktās mārketinga aktivitātes, lai izstāstītu plašai auditorijai, kāpēc dzīvot Ogrē ir laba izvēle. Mēs uzskatām, ka šeit ir lieliska vieta ģimenēm ar bērniem, jo varam piedāvāt tepat uz vietas to pašu, ko piedāvā Rīga, tikai ērtāk. Mums ir lieliskas profesionālās ievirzes izglītības iestādes - basketbola skola, sporta centrs, mūzikas skola, mākslas skola; mums ir labi novērtēta visu līmeņu izglītības sistēma, plašs kultūras dzīves piedāvājums. Turklāt tas viss atrodas dažu desmitu minūšu gājiena attālumā - pilsēta ir droša, un šeit bērnam nav vajadzīgs pavadonis, lai viņš no skolas nokļūtu uz nodarbībām, piemēram, mākslas, mūzikas vai sporta skolā.

Tāpat uzmanību pievēršam vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - visos atjaunotajos vai no jauna būvētajos objektos ir iekārtoti gan pandusi, gan speciāli lifti cilvēkiem ratiņkrēslos, lai viņi paši spētu ar visu tikt galā, jo tas ir ļoti svarīgs psiholoģisks moments. Domājam ne tikai par sabiedriskajām būvēm, bet esam izstrādājuši programmu cilvēkiem ar invaliditāti, lai viņi pašu spēkiem varētu izkļūt no saviem mājokļiem.

- Vai labā ziņa attiecināma uz visu Ogres novadu kopumā?

- Nē. Zināmā mērā to ietekmē neveiksmīgā iepriekš veiktā teritoriālā reforma. Ogres novadam ir milzīga teritorija, kas sastāv no deviņiem pagastiem, bet novada centrs iespiests starp Ķeguma un Ikšķiles novadiem un Daugavu. Novada centrs atrodas 70 kilometru attālumā no tālākajiem novada pagastiem - Mazozoliem un Meņģeles. Likumsakarīgi, ka šāds ģeogrāfiskais novietojums apgrūtina vienmērīgu novada attīstību.

Ogres pilsētai vienīgais attīstības virziens ir prom no Daugavas un Ogresgala pagasta, jo pat Ogres ledus halle un Ogres tehnikums juridiski atrodas Ikšķiles novadā.

- Vai, pēc jūsu teiktā, neveiksmīgā teritoriālā reforma ir pasliktinājusi apstākļus pagastos?

- Manuprāt, tieši pagasti, nevis Ogres pilsēta ir lielākie ieguvēji - mēs esam spējuši saglabāt visas lauku skolas, nodrošinot izglītības pakalpojumu grozu tādā pašā apjomā, neskatoties uz faktu, ka iedzīvotāju skaits pagastos ir samazinājies. Es uzskatu, ka tas no pašvaldības puses ir bijis ļoti nozīmīgs solis, kas motivē cilvēkus palikt laukos - strādāt un audzināt bērnus, kuri turpinās vecāku iesākto.

Runājot par lauku teritorijām, noteikti jāpiemin arī ceļu infrastruktūra. Mūsu sāpīgākais jautājums ir ceļš caur Lielajiem Kangaru kalniem. Savulaik tā rekonstrukciju nobloķēja zaļie, jo iecerētais koncepts nesakrita ar zaļo domāšanu - tiktu izjaukta esošā ainava, savukārt vēlāk projektu atzina par pārāk dārgu. Tā arī padsmit kilometrus garais posms ir palicis nenoasfaltēts un neremontēts. Vēl priekšvēlēšanu laikā esmu uzdevis jautājumu par šī posma sakārtošanu arī tagadējam satiksmes ministram Linkaitam. Saņēmu atbildi, ka vainīgie ir jāatrod un jāsoda, nevis konstruktīvu piedāvājumu, kā šo jautājumu risināt. Tuvākajā laikā plānoju ar ministru tikties klātienē, un tieši Kangaru ceļš būs viena no sarunas prioritātēm.

- Šobrīd valdība aktīvi runā par jauno teritoriālo reformu. Ko Ogres novads no tās gaida?

- Mēs domājam, ka jaunā reforma varētu būt sekmīga. Ar šodienas acīm skatoties, redzam, ka bijušo rajonu centrus ar tiem vēsturiski pieguļošo teritoriju likvidēt nevajadzēja. Ja saglabātu bijušos rajonus, tad šodien problēmu būtu mazāk - jau vēsturiski bija izveidojušies centri ar sakārtotu sabiedriskā transporta tīklu, policiju, veselības aprūpi un citām vitāli svarīgām lietām. Iepriekšējās reformas ietvaros sistēma tika izjaukta, bet jauna līdz galam vietā tā arī nav radīta. Es par optimālo uzskatu atgriešanos pie vecā teritoriālā sadalījuma, kas Ogres gadījumā nozīmē arī Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma iekļaušanu Ogres novadā.

Tagadējais sadalījums nedod iespēju Ogres pilsētai augt un attīstīties, jo cieši blakus ir Ikšķiles novads ar citu skatījumu. Tajā pašā laikā Ikšķiles iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto Ogres infrastruktūru, piemēram, Ikšķiles tautas namā ir tikai 200 kvadrātmetru, un likumsakarīgi, ka tik nelielā ēkā nav iespējama pilnvērtīga kultūras dzīve, savukārt Ogres Kultūras centrs ir 13 000 kvadrātmetru plašs, kurā ietilpst vairākas zāles mēģinājumiem, koncertiem, un no pagājušā gada mums ir arī pašiem sava teātra telpa. Tas nozīmē, ka daudzi Ikšķiles iedzīvotāji izmanto mūsu infrastruktūru, ko uztur Ogres novada pašvaldība. Sanāk, ka ogrēnieši uztur Ikšķiles cilvēkus.

- Vai esat runājis ar kaimiņu novadu vadību par iespējamiem sadarbības variantiem, strādājot pie jaunās teritoriālās reformas?

- Kamēr nav skaidri iezīmētas nostādnes no valdības puses, sarunām nav reāla pamatojuma. Ogres pilsēta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu ir parādījusi, ka cilvēkiem šeit patīk, tas nozīmē, ka mums ir vajadzīga telpa, kur izplesties.

- Savulaik Ogre tika pozicionēta kā vasarnīcu un gaisa kurortoloģijas pilsēta. Vai ir mēģinājumi atgriezt šo nozari?

- Tiešā veidā nē, bet relaksācijas un atpūtas centra izveide ar pirtīm un baseiniem ir padomā. No Veselības ministrijas esam pārņēmuši bijušās sanatorijas Ogre ēku, kas ilgus gadus stāv neizmantota. Meklējam investoru, kurš vēlētos attīstīt šādu biznesu, jo piršu kompleksa un viesnīcu apsaimniekošana nav pašvaldības kompetencēs. Sanatorija atrodas ļoti tuvu Zilo kalnu dabas parkam, tāpēc kopā veidojas lieliska vides un relaksācijas objekta sintēze.

- Jūs jau teicāt, ka cilvēks un viņa vajadzības Ogres novadā ir prioritāte numur viens, kā arī to, ka domājat par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viens no pašvaldības uzsāktajiem projektiem ir kafejnīcas Pie zelta liepas atjaunošana. Lūdzu, mazliet vairāk par šo projektu.

- Vēsturiskā kafejnīcas Pie zelta liepas ēka ir piedzīvojusi rekonstrukciju. Tiešā tās tuvumā ir atklāta arī brīvdabas skatuve, kur siltajā laikā norit dažādi koncerti un pasākumi, kas liek domāt, ka pasākumu laikā kafejnīca būs plaši apmeklēta. Kafejnīcas Pie zelta liepas atjaunošana ir sociāls projekts, kam pašvaldība ieplānojusi sniegt maksimālu atbalstu. Respektīvi - bez maksas piedāvājam izremontētas un atbilstoši vēsturiskajam iekārtojumam dizainētas telpas komersantam sociālās uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķi attīstīt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kurā darbinieki būs cilvēki ar īpašām vajadzībām. Taču tas nenozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuri strādās šajā kafejnīcā, tiks liegta kāda no privilēģijām, ko viņi saņēmuši līdz šim, tostarp pabalsti. Mūsu mērķis ir panākt, lai šiem cilvēkiem būtu iespēja sevi apliecināt, pierādīt, ka viņi prot un spēj tikt galā ar darbu, kas tiem uzticēts. Tostarp tas ir sociāls projekts, kura ietvarā sabiedrība tiek pieradināta, ka starp mums ir daudz mazliet citādāku cilvēku, bet viņi tāpat spēj rīkoties un darīt, dot pienesumu visai sabiedrībai. Zinu, ka Lietuvā ir atvērts viens šāda tipa uzņēmums, bet ASV darbojas vesela kafejnīcu ķēde. Latvijā mēs būsim pirmie.

Piebildīšu, ka kafejnīcas tuvumā esošais skvērs ir sakārtots, uzstādīta jau pieminētā brīvdabas skatuve, iekārtota digitālā strūklaka, kas raisa lielu interesi, un veikti citi labiekārtošanas darbi. Diemžēl šis projekts saistās ar ļoti skaudru un emocionālu stāstu. Skvēra renovācijai piesaistījām Rīgas arhitektu biroju, kurš no savas puses pieaicināja līdzdarboties jaunu arhitekti - Ogres meiteni, kas projektam spētu piešķirt ogrēniešiem saprotamu vēstījumu. Diemžēl pēc šī projekta realizācijas Ogres meitene, kurai bija iedzimta sirdskaite, devās pie Dieva, bet viņas ieguldījums skvēra tapšanā paliks uz gadu desmitiem. Es uzskatu, ka šie stāsti ir jāzina, jo pilsēta veidojas no sajūtām.

- Kādi soļi tiek sperti ES iniciētajā deinstitucionalizācijas programmā?

- Par šo jautājumu mēs domājam ne tikai Ogres, bet arī blakus esošo novadu kontekstā. Ir skaidrs, ka maza pašvaldība nespēj radīt objektus un vidi, kas būtu pievilcīga un droša cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Esam iecerējuši ēku, kurā atrastos gan dienas centrs dažādām vecuma grupām, gan viesnīca, kurā īslaicīgi izmitināt cilvēku ar īpašām vajadzībām. Ja nav pieejamas infrastruktūras ar atbilstošu saturu, tad bieži vien šie cilvēki ilgu laiku netiek ārā no mājām, viņu socializācijas prasmes zūd, un rodas sajūta, ka viņu vispār nav. Arī piederīgajiem, kuri ilgstoši rūpējas par saviem ģimenes locekļiem, ir jādod iespēja atpūsties - kaut vai brīvdienās un atvaļinājumā. Mūsu iecerētais centrs dotu šādu iespēju - profesionāļu komanda varētu pieskatīt sirgstošo, kamēr ģimene sakrāj spēkus nākamajam sava tuvinieka aprūpes cēlienam.

- Pieaugot iedzīvotāju skaitam, aktualizējas mājokļu jautājums. Vai tiek realizēti arī nekustamā īpašuma attīstības projekti?

- Jā, šajā sektorā strādā privātās kompānijas. Piemēram, bijušajai trikotāžas kombināta administrācijas daudzstāvu ēkai, kurā pēc pārbūves 2006. gadā tika izveidota viesnīca Hotel Club 2018, ir mainījušies īpašnieki, un šobrīd tā tiek pārbūvēta par daudzdzīvokļu namu. Cik man zināms, tuvākajā laikā sāksies dzīvokļu pārdošana. Top arī citi nekustamā īpašuma attīstības projekti. Šobrīd investoriem privātmāju apbūvei plānojam piedāvāt pašvaldībai piederošo zemes gabalu. Paredzēts zemes gabalu pārdot izsolē. Tādējādi Ogre iegūs vēl lielāku pievienoto vērtību, kas mudinās cilvēkus pievienoties ogrēniešu plašajam pulkam, jo šeit dzīvot ir ērti, veselīgi un skaisti.

***

Pielikums NEATKARĪGĀ OGRĒ veidots no apmaksātiem materiāliem, izņemot rakstu Egils Helmanis: Ogrei vajadzīga papildu telpa.