Platforma mūsdienīgiem sociālajiem pakalpojumiem
Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks līdzās jau esošajiem pašvaldības sociālajiem un īres namiem uzsācis vēl trīs jaunu savstarpēji saistītu daudzdzīvokļu ēku būvniecību Mežrozīšu ielā.
Kompleksā iekļaujas arī Rīgas Sociālā dienesta teritoriālais centrs, Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs, Veselības centrs, divas ģimeniska tipa telpas, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu 16 personām - bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, viena telpa, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu četrām ģimenēm - vecākiem ar garīgās attīstības traucējumiem ar bērniem, un dienas centrs.
Bērniem draudzīga vide viņu izaugsmei
Visbiežāk Sociālā dienesta darbs tiek asociēts ar sociālajiem pabalstiem mantiskā izteiksmē, bet svarīgāki par naudu bieži ir tieši dzīvojamās telpas un sociālie pakalpojumi, kas pašvaldībai maksā dārgi, bet bieži netiek pamanīti, - sociālie dzīvokļi, kas tiek piešķirti cilvēkiem, kuri nespēj pašu spēkiem nodrošināt sev mājokli, dienas centri dažāda vecuma cilvēkiem, krīzes centri, aprūpe mājās, asistenti, bērnunami, pansionāti un daudzi citi, lai jebkurš cilvēks varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un justies droši. Pasaule mainās, un arī sociālajā jomā ienāk arvien jauni specializēti sociālie pakalpojumi, kuru nodrošināšana prasa gan atbilstošu infrastruktūru un telpas, gan tehniskos līdzekļus, gan zinošus speciālistus.
Piemēram, Rīgas bērnunamos jau vairākus gadus pakāpeniski tiek ieviesta nosacīti ģimeniska vide, kurā bērni apgūst gan dzīvei nepieciešamās prasmes, gan mācās pieņemt lēmumus. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne stāsta: «Sekojot Eiropas tendencēm, Rīgas pašvaldība realizē savu deinstitualizācijas programmu, kas gan nav saistīta ar ES ietvaros aktualizēto programmu - visus līdzekļus procesu virzībai sniedz pašvaldība. Mežrozīšu kompleksa būvniecība pavērs iespēju bez vecāku gādības palikušajiem bērniem radīt dzīves vidi, kas pietuvināta ģimenei. Projektā iekļauti divi lieli dzīvokļi ar vairākiem sanitārajiem mezgliem, plašu viesistabu, virtuvi, telpu personālam un vairākām guļamistabām, kurā katrā vienlaikus varēsim izmitināt astoņus bez vecāku gādības palikušus bērnus. Lai gan tā vēl arvien būs institūcija, tomēr sadzīves apstākļi būs pietuvināti normālas ģimenes ikdienas ritmam. Bērniem būs iespēja izvēlēties, ko pagatavot brokastīs vai pusdienās, būs jādodas uz veikalu iepirkties, jāmācās rīkoties ar kabatas naudu un tamlīdzīgi. Vienlaikus viņi iegūs arī praktisko pieredzi, kas nepieciešama ikdienā, - gatavot ēst, mazgāt traukus un veļu, uzkopt telpas.»
Mazulim jābūt drošībā
Sabiedrība bieži piever acis un izliekas neredzam daudzus procesus - arī faktu, ka bērniņi piedzimst arī māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem. Visvienkāršākais risinājums, domājot par bērniņa drošību un attīstību, būtu mazuli nošķirt no māmiņas, kurai ir grūtības par viņu parūpēties, un ievietot viņu audžuģimenē vai bērnunamā. Bet vai šāds risinājums ir vienīgais? Rīgas pašvaldība uzsākusi pilotprojektu, nodrošinot mājokli un speciālistu atbalstu, lai mazulis varētu palikt kopā ar māmiņu. Jau pieminētā Mežrozīšu kompleksa projektā iekļauta savā ziņā unikāla sadaļa - četri atsevišķi, bet tomēr savstarpēji saistīti dzīvoklīši māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem un mazuļiem. Ruta Klimkāne skaidro: «Ne vienmēr nošķirt bērnu no māmiņas, lai arī viņai ir garīga rakstura traucējumi, ir risinājums. Plānojam uzsākt pilnīgi jaunu un vēl neaprobētu sociālo pakalpojumu - grupu dzīvoklis, kas paredzēts tieši iepriekš aprakstītajām situācijām. Tajā būs pilnīgi atsevišķi dzīvokļi ar virtuvi un sanitāro mezglu, taču jaunās māmiņas un bērna sadzīvi un veselību uzraudzīs sociālā pakalpojuma speciālisti, kuri ģimeni novēros, atbalstīs un mācīs arī nepieciešamās prasmes, lai bērniņš būtu drošībā. Domājam, ka šāda pieeja attaisnosies un mazulis varēs palikt kopā ar māmiņu, jo ne vienmēr situācija ir tik slikta, lai viņus izšķirtu, bieži vien nepieciešama tikai asistenta palīdzība, un māmiņas pašas ar visu tiek galā.»
Saturīga laika pavadīšana - socializācija un audzināšana
Dienas centri sevi ir pierādījuši kā vieta, kas dod iespēju brīvo laiku pavadīt kopā ar līdzīgi domājošiem, vienlaikus attīstot savas prasmes un talantus, kā arī daloties ar personīgo pieredzi, ko labprāt apgūst līdzās esošie. Mežrozīšu kompleksa dienas centrā būs divas sadaļas - pieaugušajiem un bērniem. Atrašanās savstarpēji saistītā vidē radīs iespēju krustoties pieaugušo, bērnu un jauniešu ceļiem - katram būs iespēja iegūt kaut ko no jaunākās paaudzes vai iegūt senioru pieredzi. «Ir ļoti svarīgi, lai vecākajai paaudzei būtu vieta, kur sanākt kopā, aprunāties, dalīties pieredzē, iesaistīties Sociālā dienesta organizētos projektos vai veidot pašiem sev interesējošus pasākumus un procesus, vai saņemt daudz praktiskāku palīdzību - izmazgāt drēbes. Tāpat arī bērniem un jauniešiem ir svarīga saturīga laika pavadīšana, kas novērš domas no blēņām un pasargā no nelabvēlīgas vides un sociālo procesu ietekmes. Motivē mācībām un palīdz veidot attiecības starp vecāku un bērnu, uzņemties atbildību. Mēs ceram, ka iespēja satikties vecākās paaudzes cilvēkiem ar bērniem kalpos kā pozitīvs lādiņš, kas dzīvi padara krāsaināku un saturīgāku. Tāpat arī bērniem - ne visiem ir vecmāmiņas un vecāki, kuri var daudz laika pavadīt kopā, - varbūt šeit sastapsies tuvas dvēseles, kas aizpildīs tukšuma sajūtu.»
Vide maina cilvēku
Nav noslēpums, ka mājokļus sociālās palīdzības ietvaros bieži saņem veci un vientuļi cilvēki, bāreņi, sociālā riska ģimenes, kā arī invalīdi un no ieslodzījuma atbrīvotie. Līdz ar to iedzīvotāju kontingents prasa īpašas rūpes un īpašu infrastruktūru. Rīgas pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats atzīst: «Sociālo māju uzturēšana ir ļoti grūts uzdevums - bieži cilvēki, kuri saņēmuši pašvaldības atbalstu, nenovērtē to - dzīvokļi un kāpņu telpas izdemolē, lauž un plēš. Taču nevaram mest visus pār vienu kārti - ir daudz to, kuri izprot, ka pašvaldība viņiem ir devusi pašu svarīgāko, kas ir katra cilvēka dzīvē, - mājokli. Sociālo projektu iedzīvotāju vajadzības ir dažādas, tāpēc mūsu uzdevums, attīstot jaunos projektus, ir radīt infrastruktūru, kas tās pilnā mērā apmierina, sākot no uzbrauktuvēm, durvju platuma un sliekšņiem, kas piemēroti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, beidzot ar rotaļu un atpūtas laukumiem gan jaunajai paaudzei, gan vecajiem ļaudīm.»
Izstrādājot Mežrozīšu ielas kompleksa projektu, pie viena galda sēdēja sociālās jomas speciālisti, arhitekti, projekta attīstītāji un būvnieki. Rēķinoties ar savā ziņā īpašo iedzīvotāju kontingentu, bija jāparedz lietas, lai ne tikai viņiem būtu iespēja justies labi, bet arī sociālās jomas speciālistiem tiktu nodrošināti piemēroti darba apstākļi, kas paver iespēju sniegt augsta līmeņa sociālos pakalpojumus. Vaicāta, vai cilvēki, kuri no pusgrausta vai citas kvalitatīvai dzīvei nepiemērotas vides nonāk skaistā, tīrā, tikko būvētā dzīvoklī un sakārtotā vidē, mainās arī paši, Ruta Klimkāne teic: «Ne jau velti ir teiciens, ka vide maina cilvēku. Vispirms ir jāsakārto vide, un tad sāk sakārtoties arī domas un prāts - daudzi mainās, jo ir ieraudzījuši, ka dzīve var būt arī citādāka.»
Topošais trīs māju komplekss ekspluatācijā tiks nodots nākamā gada nogalē. Taču tam paredzēts turpinājums - otrajā kārtā tiks realizēta sociālo dzīvojamo māju būvniecība ar kopējo dzīvokļu skaitu ne mazāku kā 391, ar neapdzīvojamām telpām dienas aprūpes centram un ne mazāk kā 32 grupu dzīvokļiem.