Latvijas simtgades gaidu laikā ir tikai dabiski, ka sabiedrība uzzina par lieliem pabeigtiem darbiem, kas tā vai citādi nes Latvijas vārdu. Šobrīd notikumu degpunktā, iespējams, ir jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidotās Nacionālās enciklopēdijas sējums, kas drīz būšot arī brīvi pieejams internetā, tomēr uzmanību ir vērts pievērst arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) paspārnē tapušajam divsējumu rakstu krājumam Latvija un latvieši.
To, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, zināja jau senie domātāji. Tomēr starptautiskais grāmatu tirgus Frankfurtē, kas norisinājās no 10. līdz 14. oktobrim, šogad, šķiet, bija mainījies ne tikai kosmētiski. Atšķīrās ne tikai reklāmas saukļi vai stendu krāsojums. Visticamāk, nozīmīgākā grāmatu pasaules mese ir lielāku pārmaiņu priekšā.
Šovakar Dailes teātra lielajā zālē pirmizrāde Dž. Dž. Džilindžera iestudētajai Franka Vēdekinda Lulū. «Pienāk brīdis, kad izrādē beidzas eņģelis un sākas velns,» teikts anotācijā. Kāds tas būs uz skatuves, to varēsim pārliecināties savām acīm, bet uz pirmspirmizrādes sarunu Neatkarīgā šoreiz aicināja vienu no šīs sezonas Dailes teātra jaunieguvumiem – aktieri Andri Buli. Viņš pēc brīvmākslinieka jeb frīlancera gadiem kļuvis par štata aktieri teātrī, kurš šoruden sācis savu 99. sezonu. Pirmais jautājums mūsu sarunā likumsakarīgi par Franku Vēdekindu, kurš ar savām lugām atstājis pēdas ne tikai teātra, bet arī mēmā kino vēsturē.
Rīt visā Latvijā oficiāli sāksies tradicionālās Dzejas dienas. Pasākumu jau ierasti ir daudz, tie notiek gan profesionālā dzejas festivāla Dzejas dienas ietvaros, gan ārpus tā: pilsētās, novados, ciemos – jebkur, kur cilvēki lasa dzeju. Un ne tikai Latvijā.
Klusībā turēju īkšķi, lai šī grāmata nonāktu pie lasītājiem. To, ka Valdis Atāls raksta atmiņu grāmatu, zināju, bet dažkārt jau tā mēdz notikt, ka stāsti iesprūst kaut kur izplatījumā starp stāstnieku un papīru. Par laimi, te nu tā ir – Elles debesis.
Rīt Dailes teātrī sezonas pirmā pirmizrāde – režisora Dmitrija Petrenko iestudētajai dramaturģes Justīnes Kļavas lugai Planēta nr. 85. Izrādes pieteikumā ir teikts, ka tā adresēta bērniem un vecākiem, tā tapusi Latvijas valsts simtgades zīmē. Tiekoties ar Dmitriju, pirmais jautājums gluži dabiski bija par to, vai simtgades pieminēšana izrādes afišā neuzliek kādus pienākumus.
Pēc nedēļas, ceturtdien, 6. septembrī, leģendārā keramiķa Pētera Martinsona talanta cienītājiem par prieku Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiks atvērta izstāde Pēteris Martinsons. Līnija un forma.
Vācu izdevuma Spiegel interneta versijā šonedēļ atrodams pastāsts par veco labo lāci Vinniju Pūku, kurš, izrādās, lai gan atnesa pasaules slavu tā radītājam Alanam Milnam, tomēr pamanījās uz visu mūžu sadraņķēt viņa attiecības ar īsto Kristoferu Robinu – rakstnieka dēlu, kuru tiešām tā arī sauca – Kristofers Robins.
Vakar Eiropas Filmu akadēmija (EFA, the European Film Academy) izplatīja paziņojumu par to, kādas filmas izvēlētas vērtēšanai Eiropas Filmu akadēmijas 2018. gada balvai.
Aizvakar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) ar lekciju Pasaules attēlojums laikmetīgo mākslinieku darbos, it sevišķi Imanta Tillera daiļradē uzstājās Austrālijas/ASV mākslas zinātnieks un kritiķis Terijs Smits (Terry Smith).
Jau kādu mēnesi Latvijas grāmatnīcu visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos atrodams Maikla Konelija krimiķis Farmaceits. Divi patiesības veidi. Izņēmums nav arī jaunākais – Valtera un Rapas grāmatnīcu tīklā tā ir piektā visvairāk pirktā grāmata pagājušajā nedēļā.
Vasaras pasākumu piedāvājumā vērts pamanīt arī Neatkarīgās lappusēs jau īsi pieminēto grafikas festivālu Printmaking in. Tas noslēgsies pirmdien, 20. augustā, bet nedēļas nogalē vēl apskatāms vairākās Rīgas vietās un varētu kļūt par ekskursijas maršrutu pa pilsētas centru tiem, kas vēlas atklāt grafikas pasauli, kas nav tradicionāli melnbalta.
Apkopojot 2018. gada pirmā pusgada statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, Latvijas kino rezultātu dinamika ir iespaidīgi pozitīva, – tā ziņo Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
Venēcijā šovasar esot tikpat karsti kā Latvijā? Atpūsties tur tomēr ir patīkamāk. Šī izsmalcinātā pilsēta ir īsta dāma, pasakaini bagāta un var atļauties uzvesties, kā pašai tīk, nevienu līdz galam tā nepieņem, ietur distanci un izturas ar vīzdegunīgu pārākumu, liekot daudz maksāt un ievērot noteikumus.
Sestdien un svētdien (4. un 5. augustā) Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 8. Mūsdienu amatniecības festivāls. Abas dienas pasākumi ieplānoti no pulksten 10 līdz 17, ieeja pa centrālajiem un rietumu vārtiem.
