Apkopojot 2018. gada pirmā pusgada statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, Latvijas kino rezultātu dinamika ir iespaidīgi pozitīva, – tā ziņo Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
Pusgada laikā visas jaunās Latvijas filmas kopā apmeklējuši vairāk nekā 290 000 skatītāju. Salīdzinājumam tas ir par gandrīz 100 000 vairāk nekā 2017. gadā kopā. Iespējams, ka intereses kāpumam liela loma ir veiksmīgajai Simtgades filmu programmai. Tās kopējais skatītāju skaits pārsniedz 206 tūkstošus.
Apkopotie skaitļi (tos veido apmeklētāko filmu Top 20 un Simtgades filmas) apliecina ievērojamu pieaugumu Latvijas skatītāju interesē par nacionālo kino
Latvijas filmu izplatīšanas dati liecina, ka laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvijas kinoteātros apmeklētāko filmu desmitniekā iekļuvušas četras Latvijas filmas. Vēl jo iespaidīgāk, ka Latvijas filmas ieņem pirmās divas vietas topā, apsteidzot pasaulē populāro kompānijas Universal Pictures romantisko drāmu Brīvība piecdesmit nokrāsās, trešā vieta, un jebkuru citu filmu, kas vien šogad startējusi Latvijas kinorepertuārā. Pirmajā vietā ir režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilma Nameja gredzens (pirmizrāde 17. janvārī, līdz 30. jūnijam - 81 789 skatītāji), topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma Kriminālās ekselences fonds (pirmizrāde 2. februārī, 74 347 skatītāji). Piektajā vietā - Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze ’89 (pirmizrāde 22. februārī, 53 083 skatītāji), topa devītajā vietā - Ināras Kolmanes spēlfilma Bille (pirmizrāde 20. aprīlī, 39 778 skatītāji).
Kristīne Matīsa norāda, ka «ievērojami pieaugusi tā sauktā Latvijas kino tirgus daļa, svarīgs kritērijs nacionālajam kino katrā valstī, t.i., cik procenti skatītāju no kopējā kinoteātru apmeklētāju skaita skatījušies tieši pašmāju filmas. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā nacionālā kino tirgus daļas rādītājs nav pārsniedzis 7,84% (2017. gadā), bet 2018. gada pirmā pusgada vidējais rādītājs ir 24%. Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: «Jāatceras, ka nacionālā kino tirgus daļas pieauguma pamatā ir ne tikai emocionāli faktori. Ļoti svarīgs pamatojums ir tas, ka līdz ar Simtgades filmu programmu un vispārējo finansējuma pieaugumu nozarē pamazām pieaug Latvijas filmu ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tātad pieaug arī filmu skaits un žanriskais spektrs, kurā katrs skatītājs var atrast sev interesantu skatāmvielu.»
Gada vidus nav atskaites punkts pilnīgai un visaptverošai statistikai filmu nozarē. Tomēr apkopotie skaitļi (tos veido apmeklētāko filmu Top 20 un Simtgades filmas) apliecina ievērojamu pieaugumu Latvijas skatītāju interesē par nacionālo kino - 2018. gada pirmā pusgada laikā latviešu filmas noskatījušies kopā 290 013 skatītāju, kamēr visa 2017. gada laikā Latvijas filmu skatītāju skaits sasniedza tikai 194 083 (kas arī bija ievērojams kāpums, salīdzinot ar 185 782 skatītājiem 2016. gadā un 103 598 skatītājiem 2015. gadā).
Nepārprotami, publikas intereses pieaugumu rosinājusi filmu programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Tajā ieplānotas sešpadsmit pilnmetrāžas filmas, astoņas no tām ir jau nodotas skatītāju vērtējumam un kopā līdz šim pulcinājušas 206 478 skatītājus. Šī statistika veidota kopš 2017. gada augusta, kad kinorepertuārā nonāca pirmā Simtgades filma - režisora Vara Braslas spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru. Lielākā daļa no astoņām jau pabeigtajām Simtgades filmām vēl ir atrodama kinoteātru repertuārā vai atsevišķos seansos kinodemonstrēšanas vietās visā Latvijā, un to skatītāju skaits turpina pieaugt. Septembrī sāksies otrais cēliens Simtgades filmu pirmizrāžu ciklā, un līdz gada beigām pie skatītājiem nonāks pārējās astoņas filmas. Ar filmas Laika tilti pirmizrādi 5. septembrī tiks atklāts tradicionālais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, vēl nākammēnes gaidāmas pirmizrādes režisores Dzintras Gekas dokumentālajai filmai Kurts Fridrihsons (studija Sibīrijas bērni) un režisores Annas Vidulejas spēlfilmai Homo Novus pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem (studija Film Angels Productions). Tas ļauj cerēt, ka gada beigās statistika būs vēl iepriecinošāka, un pierāda to, ka interese par pašmāju kino ir vērojama tad, kad notiek žanriski daudzveidīga filmu ražošana, kas ļauj nozares profesionāļiem strādāt profesijā.
