Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Kultūra

Rīgā uzstājās mākslas zinātnieks Terijs Smits

CEĻOJUMS UZ NEKURIENI. Viens no Latvijas mākslas dzīves notikumiem līdz 30. septembrim meklējams Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā plašu Austrālijas latviešu izcelsmes mākslinieka Imanta Tillera darbu retrospekciju. Izstāde būtībā ir tikai viena daļa no plaša pasākumu kompleksa, kas ietver sevī arī lekciju ciklu un grāmatas izdošanu. Mākslas zinātnieka Terija Smita lekcija šonedēļ bija labs apliecinājums mūsu muzeja starptautiskajam varējumam atvest uz Latviju savas nozares ekspertus © Foto: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Aizvakar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) ar lekciju Pasaules attēlojums laikmetīgo mākslinieku darbos, it sevišķi Imanta Tillera daiļradē uzstājās Austrālijas/ASV mākslas zinātnieks un kritiķis Terijs Smits (Terry Smith).

Pazīstamā laikmetīgās māk-slas eksperta lekcija sākās panorāmisku skatu tajā, ko pats pētnieks dēvēja par Worlds picturing jeb pasaules attēlojumu. Lektors iezīmēja atbilžu klāstu, ko uz dažādiem jautājumiem piedāvā laikmetīgās mākslas pārstāvji visā pasaulē, tālāk pievēršoties Imanta Tillera daiļradei un tam, kā latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks veidojis izteikti individuālo rokrakstu un stilu daudzo aktuālo procesu ietekmē. Ar apbrīnojamu erudīciju Smits demonstrēja to, kā detaļas pārceļo no viena mākslinieka darbiem uz citu mākslinieku veikumu, veidojot jaunus kontek-stus un jaunu mākslu. No šāda aspekta lekcija apstiprināja vairāku Latvijas mākslas ekspertu jau iepriekš pausto, ka Imanta Tillera vērienīgā retrospekcija Ceļojums uz nekurieni, kas līdz 30. septembrim skatāma LNMM, ir nebeidzama spēle un saruna ar citu un turklāt dažādu jomu mākslinieku paveikto, sākot no Austrālijas aborigēnu darbiem, beidzot ar, piemēram, Georga Bāzelica biedējoši iespaidīgo Jauno varoņu ciklu, kas tapis pērnā gadsimta sešdesmito gadu vidū. Šāda saspēle prasa gudru un erudītu skatītāju, un cerams, ka Latvijā tāds ir.

Profesors Terijs Smits ir ASV/Austrālijas mākslas zinātnieks, kritiķis, teorētiķis, pasniedzējs, vairāku grāmatu autors un redaktors.

Viņš ir Austrālijas Humanitāro zinātņu akadēmijas (FAHA) biedrs, Comité International d’Histoire de l’Art (CIHA) biedrs, Endrū V. Melona laikmetīgās mākslas vēstures un teorijas pasniedzējs Mākslas un arhitektūras vēstures departamentā Pitsburgas universitātē, kā arī Filozofijas, mākslas un kritiskās domāšanas nodaļas pasniedzējs Eiropas augstskolā (Šveice). Viņa lekcija bija daļa no pasākumu programmas, kas veltīta Imanta Tillera retrospekcijai.

Saistībā ar to LNMM sadarbībā ar Sidnejas universitātes izdevniecību Power Publications sagatavojis bilingvālu izdevumu Imants Tillers. Ceļojums uz nekurieni, kurā ietverts pilnīgs izstādes darbu katalogs un mākslinieka biogrāfijas svarīgākās lappuses. Tajā iekļauti Dr. art. Elitas Ansones, Dr. Greiama Koultera-Smita (Graham Coulter-Smith), prof. Marka Ledberija (Mark Ledbury), Dr. Īana Maklīna (Ian McLean) un paša Imanta Tillera raksti, kas vēsta par mākslinieka daiļradi, apskatot viņa nozīmīgākos ceļojumus - gan ģeogrāfiskā, gan sadarbības, gan filozofiskā izpratnē.

Imants Tillers tiek saukts par «domāt provocējošu mākslinieku», kurš nekad nav baidījies pārņemt tēlus: citu autoru radīti darbi un teksti meistaram ir konceptuāla bāze, uz kā attīstīt personisku vēstījumu. Tillera māksla ir intelektuāla, tā ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūru. Mākslinieka lielo jautājumu lokā ir indivīds, vieta un identitāte, trimda, migrācija un piederība. Kā pastāstīja lektors, dialogs starp viņu un Imantu Tilleru sākās jau 20. gadsimta 70. gados. Žurnālā Artforum publicētajā esejā Provinciālisma problēma (The Provincialism Problem) 1974. gadā Terijs Smits rakstīja, ka neaborigēnu austrāliešu māksla ir provinciāla. Tas bija izaicinošs, taču reizē rosinošs apgalvojums, uz ko Tillers atbildēja, ka neaborigēnu mākslinieku izolētību no kanoniskiem mākslas darbiem vajadzētu uztvert kā unikālu situāciju, nevis problēmu, un kā atbildi radīja kompozīciju Bez nosaukuma (Untitled, 1978).

Jāatgādina, ka viena no pazīstamākajiem mūsdienu austrāliešu māksliniekiem Imanta Tillera saknes meklējamas Latvijā. Lai gan Tillers savā kontinentā ir viens no vadošajiem māksliniekiem, Latvijā par viņu zina maz. Kaut kad 90. gados LNMM ir tikusi izstādīta viena viņa glezna no sērijas Diaspora. Tāpēc apsveicama LNMM iniciatīva Latvijas 100. jubilejas gadā sarīkot tik plašu un vērienīgu ekspozīciju, atklājot vēl viena talantīga latviešu izcelsmes mākslinieka vārdu, kurš savus panākumus guvis citos kontinentos. Izstāde LNMM būs apskatāma līdz 30. septembrim, to noteikti vajadzētu redzēt visiem laikmetīgās mākslas draugiem. Piezīmējams arī vēl kāds pavērsiens Imanta Tillera retrospekcijā - proti, tas, ka pēc atvaļinājumu laika kinoteātris Splendid palace mazajā zālē atkal demonstrē režisores Antras Cilinskas dokumentālo filmu par Imantu Tilleru Iemesti pasaulē. To rāda angļu valodā ar latviešu subtitriem. Jāpiebilst, ka Terija Smita lekcija bija kupli apmeklēta un to netraucēja pat negaidītās apskaņošanas problēmas.