7.septembrī sākas "Dzejas dienas 2018". Līdzi laikam un laikmetam
Rīt visā Latvijā oficiāli sāksies tradicionālās Dzejas dienas. Pasākumu jau ierasti ir daudz, tie notiek gan profesionālā dzejas festivāla Dzejas dienas ietvaros, gan ārpus tā: pilsētās, novados, ciemos – jebkur, kur cilvēki lasa dzeju. Un ne tikai Latvijā.
Tā, piemēram, Birmingemā (Lielbritānija) šosestdien latviešu kopiena rīkos provokatīvu pasākumu ar nosaukumu Metam dzeju pār bortu.
Lielajam dzejas pasākumam sākoties, Neatkarīgā uzdeva Dzejas dienu padomes ekspertiem dzejniekiem Ingmārai Balodei, Ērikai Bērziņai un Aivaram Eipuram jautājumu - kas šajās Dzejas dienās ir īpašs, jauns vai ievērības cienīgs?
Ērika Bērziņa: - Dzejas dienas seko līdzi laikam un laikmetam.
Tas nav tāds sastindzis veidojums, kas nav mainījies jau vairāk nekā pusgadsimtu. Dzejas dienas piedzīvo dažādas modifikācijas. To varēs arī diezgan spilgti redzēt šajās Dzejas dienās, kur Rīgas oficiālajā programmā iekļauti pasākumi, kas domāti ļoti dažādām auditorijām - gan jauniešiem, gan vidējai paaudzei, gan cilvēkiem gados. Līdz ar to arī pasākumu formāti atšķiras un ir dažādi. Arī inovatīvi, konkrēti minot gan eksperimentus un mēģinājumus lasīt dzeju no braucoša kuģīša pa Rīgas kanālu, gan mēģinājums atkal no jauna pārradīt tekstus kopā ar video un analogo kino. Šajā gadījumā tas ir atklāšanas pasākums. Ļoti lieliski ir tas, ka programmā iekļāvies Rainis reloaded, kur eksperimentālais formāts ir tīri tekstuāls - Raiņa teksti tiek lejuplādēti jaunās skaņās. Man ir prieks, ka būs klasiķu vakars, kur varēs satikt augstas raudzes autorus. Šajā vakarā tiks pasniegta Dzejas dienu balva - ir jauki, ka tā tiek atjaunota.
Šogad dzejas dienās es pirmo reizi tik labi sajūtu un saredzu to sākumu un noslēgumu.
Rīt ir atklāšanas pasākums, bet gana interesants 16. septembrī būs noslēgums - Dzejas maratons, kuram šogad būs citāda forma nekā iepriekšējos gados. Vēl novitāte ir tā, ka Dzejas dienas ir sastopamas, pamanāmas un atrodamas arī interneta vidē. Ir jāsaprot, šis tiešām ir divdesmit pirmais gadsimts - interneta mediji darbojas ļoti aktīvi. To var pamanīt, reklamējot Dzejas dienas, būs eksperimentāls projekts Dzejas rupors feisbukā. Ir grūti patiesībā prognozēt, kā tas viss izvērtīsies. Vai tas būs tāds labdabīgs pasākums, vai komentāri nebūs kritiski vai pat indīgi. Ikviens arī varēs sekot dzejnieku piemēram un ierunāt video formātā savu mīļāko dzejoli. Dažādo mediju pārstāvniecība Dzejas dienās ir apsveicama. Tas rāda, ka neesam iesūnojuši un meklējam ceļus pie dažādām auditorijām. Mani tas interesē jau daudzus gadus - atrast netradicionālākus formātus, kā nonākt līdz klausītājam.
Ingmāra Balode: - Ja es iztēlojos sevi klausītājas un pasākuma apmeklētājas lomā, kas arī lielā mērā esmu, tad man vissvarīgākie ir notikumi, kas atkārtojas kā tradīcija, bet ar citu autoru sastāvu.
Ceļojums ar dzejniekiem šajā ziņā vienmēr nes pārsteigumus. Mani reāli interesē pašu jaunāko dzejnieku pasākums, nezinu, vai uz to tikšu, bet ļoti priecājos, ka tas notiek. Būtiski ir, ka šoreiz klasiķu pasākums būs mierīgā vietā. Nebūs tā, kā kādreiz pie pieminekļa, kur jezga apkārt un tas traucē klausīties. Visīsākā atbilde par Dzejas dienām manā versijā ir - es gaidu savu mīļāko dzejnieku jaunos dzejoļus. Un tā ir mana atbilde katru gadu. Ir forši dzīvot no grāmatas uz grāmatu un redzēt, ko jaunu izdod, bet tas, ka Dzejas dienās dzejoļus nolasa no jaunākās grāmatas vai - vēl biežāk - nepublicētus darbus, mani baro visvairāk. Svarīgi ir tas, ka pasākumu vietas šogad ir pārdomātas, lai nebūtu disonanču, lai klausītāji varētu dzirdēt dzeju, lai veidotos atmosfēra. Man pat ir grūti izcelt vienu atsevišķu pasākumu.
Protams, prieks par Dzejas dienu viesiem. Labi, ka ir pārstāvēta šī pavisam klasiskā līnija, ko mēs nemaz tik bieži neesam satikuši. Toms Venclova, piemēram. Viņš ir bijis visur pasaulē, šķiet, dažas reizes uzstājies arī Latvijā Dzejas dienās, bet, man liekas, ka daļa no tagadējiem dzejas lasītājiem toreiz vēl bija maziņi un diezin vai to kāds atceras. Patīkami, ka dzejnieks savos gados piekrita veltīt laiku nevis tikai lielajām milzu tūrēm, bet arī kaimiņvalstij. Tas ir jēgpilni, ja uzzinām un redzam, kas ir lietuviešu Knuts Skujenieks, ja tā var izteikties, ka mums Venclova nav minējums vai tumša bilde. Īpaši jaunās paaudzes dzejas lasītājiem.
Igauņu autoru klātbūtne jau sāk šķist pašsaprotama, tomēr katrs viņu autors vienmēr atved kaut ko savu. Svarīgi ir arī tas, ka esam varējuši viņus nedaudz iepazīt publikācijās. Nu kaut vai Veroniku Kivisillu. Ir svarīgi, ka lasītājs un klausītājs var nākt sagatavots, bet reizē arī gatavs atklāt kaut ko jaunu. Šogad viss veidojas tā harmoniski. Ir jau, protams, interesanti, ja viss nāk kā pārsteigums, tomēr, ja publikācijas jau ir, tad dod iespēju veidot pašam savu iekšējo kontekstu.
Man ir svarīgi, lai katru gadu Dzejas dienās nāktu klāt vismaz viens jauns pilnīgi novatorisks pasākums, kur mēs vairs nerunājam par, piemēram, divu dažādu mediju savienojumiem, ko visi zinām, kas tiek veiksmīgi apspēlēts un izmantots. Lai nāk klāt jauni autori, kuru dzeja ir pilnīgs pārsteigums par kvalitāti, vai papildina un piešķir jaunu papildnozīmi vai interpretāciju klasikai, kā būs Rainis reloaded. Gribas, lai labākās tradīcijas paliek, bet vismaz vienā pasākumā tomēr notiek kaut kas jauns, tāds, kas pārsteidz arī pašus dzejniekus.
Aivars Eipurs: - Dzeja lielā mērā saistās ar jaunību un trauksmi.
Tāpēc es gribu uzsvērt jauno dzejnieku antoloģijas atklāšanu 8. septembrī, pasākuma nosaukums ir Kā pārvarēt niezi galvaskausā?. To izdod jaunais un pašaizliedzīgais izdevējs Valters Dakša, kurš pats raksta dzejoļus un piedalīsies pasākumos. Viņš ir tāds neatkarīgais izdevējs, kādus latviešu dzejai vajag. Vajag pievērst uzmanību arī tam, ka ir tāds demokrātisks pasākums kā Dzejas rupors sociālajā vietnē facebook. Tur jebkurš varēs uzrakstīt septiņus dzejoļus septiņās dienās un dabūt par tiem dažas profesionālu dzejnieku atsauksmes. Būs Ūdensdzeja. Kuģītī pa kanālu brauks dažādi dzejnieki, un būs ļoti interesanti, arī tas, kādā ātrumā vajadzēs pārvietoties klausītājiem, lai viņus dzirdētu. Redzēsim, kā šis pasākums veidosies. Ļoti svarīgi redzēt un dzirdēt citu zemju dzejniekus, saprast, kā tas izskatās. Ceturtdien Baltijas viesu vakarā piedalīsies tāda izcila personība kā Toms Venclova no Lietuvas. Viņam būs arī autorvakars. Klasiķu dzejas vakars ar Dzejas dienu balvas pasniegšanu ir atjaunojums pēc vairāku gadu pārtraukuma.
Es tomēr nevarētu teikt, ka šogad Dzejas dienas ļoti atšķirsies no, piemēram, pagājušā vai aizpagājušā gada. Dzejniekiem jau vienmēr pats teksts ir svarīgs, bet cilvēkiem vajag pievienoto vērtību, tāpēc katru gadu ir jāizdomā kaut kas jauns. Ir vienkāršas un skaistas idejas, kurām nav noilguma, piemēram, Ceļojums ar dzejniekiem. Tas katru reizi ir savā Rīgas vietā un vienmēr būs pievilcīgs, jo dalībnieki mainās, katrs dzejolis pats par sevi ir mākslas darbs un piedzīvojums. Ja tas notiek pārvietojoties, neprognozējamā vidē un dabas apstākļos, tas ir skaisti. Ne visos pasākumos var nodrošināt šo negaidītību, tur organizatoriem kādreiz jāmet vairāki kūleņi, lai pasākums būtu ļoti atšķirīgs. Daudz ir runāts arī par to, vai labi, ja skolotāji aicina skolēnus apmeklēt dzejas pasākumus. Jūrmalā, Pumpuros, Raiņa priedēs tas vienmēr notiek, tur ir pilns ar vecāko klašu skolēniem, un tas ir brīnišķīgi. Savukārt Jelgavā, Pasta salā, Dzejas ligzdā notiks dzejas slams, jaunieši uzstāsies, profesionāli dzejnieki vērtēs, lasījumi notiks visā pilsētā visas dienas garumā.
***
Dzejas dienu pasākumi Rīgā
7. septembris
Pulksten 12
Darbu sāk Dzejas rupors. Uzraksti 7 dzejoļus 7 dienās! (līdz 13.09.2018.). Vietne Dzejas dienas Facebook, grupa Dzejas Rupors
Pulksten 16
Dzejai un vēsturei veltīta izstāde Rīgas pieraksts dzejā (līdz 30.09.2018.). Rīgas mākslas telpa, Intro zāle, Kungu iela 3
Pulksten 18
Tukuma literātu radošā pēcpusdiena Proza paiet malā. Piedalās Gvido Drage, Baiba Talce, Sarma Upesleja, Māris Reinbergs, Andris Jansons, Aivis Briesma u.c. Raiņa un Aspazijas muzejs, Baznīcas iela 30
Pulksten 19
Dzejas dienu festivāla atklāšana. Dzejas frekvence. Piedalās Artūrs Punte, Inga Gaile, Edvīns Raups, Toms Treibergs, Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins). Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15
8. septembris
Pulksten 12
Profesionālā programma Literārajā akadēmijā. Vieslektors Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins) Latvijas Rakstnieku savienība, Čaka iela 37-1
Pulksten 17
«58». Piedalās Inese Zandere, Guntars Godiņš, Ieva Lešinska, Laimis Rācenājs. Noass, AB dambis
Pulksten 18
Minifestivāls Urban Poetry 2018.
Fokusā - pilsētvidē sastopami teksti un māksla. Tallinas ielas kvartāls
Pulksten 20
Jaunu dzejnieku antoloģijas Kā pārvarēt niezi galvaskausā? atklāšana. Piedalās Lote Vilma Vītiņa, Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis, Anna Belkovska, Lauris Veips, Kirils Ēcis, Artis Ostups. Raiņa un Aspazijas muzejs, Baznīcas iela 30
Pulksten 21
Diskotēka Dzejai vajag skaņu MVT Vasaras mājā Kalnciema ielā 36/38
9. septembris
Pulksten 12
Ūdensdzeja. Piedalās: Ērika Bērziņa; Aivars Eipurs; Arvis Viguls, Semjons Haņins, Edvīns Raups, Elvīra Bloma, Džeimss Hopkinss un citi. Rīgas kanāls, piestātne Kronvalda parkā
Pulksten 15
Dzejas meistardarbnīcas lasījumi Sausais iznākums. Kafejnīca Gusto, Kalpaka bulvāris 12
Pulksten 16
Pasaules literatūras vakari: Vācija. Piedalās: Johanna Hansena (Johanna Hansen), Izabella Breijere (Isabella Breier). Raiņa un Aspazijas muzejs, Baznīcas iela 30
10. septembris
Pulksten 12
Bērnu dzejas gadagrāmatas Garā pupa atklāšana. Mūzikas nams Daile
Pulksten 19
Metafiziskā dzeja. Piedalās Uldis Bērziņš, Ingmāra Balode, Jānis Rokpelnis, Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis. Maskavas iela 52
11. septembris
Pulksten 13
Atceres brīdis Raiņa kapos. Raiņa kapi
Pulksten 15
Zinātniskie lasījumi Ieskats Dzejas dienu vēsturē. Piedalās Lija Brīdaka, Madara Eversone, Ilgonis Bērsons, Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis, Gaida Jablovska.
Pulksten 19
Rainis reloaded. Piedalās Inga Gaile, Arvis Viguls, Jeļena Glazova, Aivars Eipurs, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Ilmārs Šlāpins, Marija Luīze Meļķe, Elvīra Bloma, Vasilijs Karasjovs. Grand Poet by Semarah Hotel, Raiņa bulvāris 5/6
12. septembris
Pulksten 18
Atvērt nevar aizvērt, Dzejas gada jaunie krājumi. Piedalās Madara Gruntmane, Vija Laganovska, Elīna Līce, Jānis Peters, Iveta Ratinīka, Daina Sirmā, Gunta Šnipke. Ojāra Vācieša muzejs, Ojāra Vācieša iela 19
13. septembris
Pulksten 18
Baltijas valstu viesu vakars. Piedalās Veronika Kivisilla (Veronika Kivisilla), Igors Kotjuhs (Igor Kotjuh), Haso Krulls (Hasso Krull), Toms Venclova (Tomas Venclova), Jurgita Jasponīte (Jurgita Jasponytė), Ģiedre Kazlauskaite (Giedrė Kazlauskaitė). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla laukums 1
Pulksten 19.30
Āgenskalna dzejas svētki. Pasākumā skanēs Pārdaugavai veltīta dzeja, sarunas, atmiņas. Hāgenskalna komūna, Nometņu iela 49
14. septembris
Pulksten 19
Klasiķu dzejas vakars. Dzejas balvas pasniegšana. Piedalās Jānis Rokpelnis, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs. Koka Rīga, Krāsotāju iela 12
Pulksten 21
Dzejas lasījums Dzejnieki liftā. Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15
15. septembris
Pulksten 12
Ceļojums ar dzejniekiem. Piedalās: Inga Gaile, Arvis Viguls, Toms Treibergs, Māris Salējs, Ingmāra Balode, Krišjānis Zeļģis, Madara Gruntmane, Semjons Haņins, Henriks Eliass Zēgners, Agita Grīnvalda
Pulksten 19
Robeža. Līniju performance. Piedalās Ulrike Branda (čells), Vija Laganovska, Sergejs Moreino un Kristaps Vecgrāvis
Pulksten 19
Filma Tuvāk zemei viņpus upes (filma ar diviem talantīgiem baltu dzejniekiem un tulkotājiem Vladu Brazjūnu un Knutu Skujenieku). Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15
Pulksten 19.30
Literāri muzikālais notikums 13 pieturas. Muzikālas oriģinālkompozīcijas ar Literārās akadēmijas Trīspadsmitā kursa dzejnieku vārdiem. NicePlace telpa,
K. Barona iela 21a
16. septembris
Pulksten 12
Dzejas maratons. Nāc un nolasi sava mīļākā dzejnieka dzejoli. LNB amfiteātris, Mūkusalas iela 3
20. septembris
Pulksten 19
Dzejas dienu atskaņas. Dzejnieku grupas Volnostj, dzejnieku Arvja Vigula, Marijas Luīzes Meļķes un tekstu grupas Orbita lasījumi. Kaņepes kultūras centrs, Skolas iela 15