Tas nekas, ja šovasar jūlijā saulīte pa zemes virsu staigā arī Latvijā. To lūkoties daudzi tautieši ik vasaru vienalga dodas uz Grieķijas salām.
Pludmales sezona tur sākas jau aprīlī, bet garantēti ilgst līdz vēlam rudenim. Piedāvājumi ir dažādi, bet pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdu uzdodam jautājumu, kur esot labāk - Rodā vai Krētā. Jūnijā pabiju abās - gan Rodā, gan 50 minūšu lidojuma attālumā no tās esošajā Krētā.
Par mītiem
Par salām dzirdēti dažādi mīti. Viens no tiem vēsta, ka Roda esot dārgāka un snobiskāka nekā Krēta. Savukārt Krētas sala esot demokrātiskāka un tajā varot redzēt vairāk no īstas Grieķijas. Grūti spriest, vai tā. Rodā vietējie atzina, ka Krētā esot saglabājies vairāk no vecās Grieķijas. Krētā savukārt grieķi sūrojas - viņiem tur Rodā labi - tālāk no centra, viņiem ir tas, kā mums vairs nav. Ej nu saproti, kuram taisnība.
Par viesnīcām
Ja vēlas, dārgi vai lēti, bet labi var atpūsties abās salās. Viesnīcas, manuprāt, maksā apmēram vienādi. Turklāt ko var pateikt par viesnīcu, skatoties booking.com bildītes? Neko! Normāli abās salās viesnīcu istabām jābūt pietiekami plašām. Štruntīga duša un šaura tualete var trāpīties kā Rodā, tā Krētā. Sava nozīme ir viesnīcas zvaigznīšu skaitam, tomēr tas nav noteicošais. Apkalpošana kā nu kur. Grieķi mēdz būt paslinki. Četru zvaigžņu viesnīcā gadījies, ka dvieļus, ko atnes piektdien, nomaina labākajā gadījumā pirmdien. Savukārt apšņurkušā divzvaigžņniekā numuriņu, iespējams, kops katru dienu.
Nozīmīga loma ēdiena kvalitātei. Tas ir mīts, ka visur baro kā uz kaušanu. Dažā viesnīcā ēdiens ir tāds, ka labāk nekomentēt. Krētā ir vairāk iespēju izvēlēties apartamentu tipa numuriņus, kuros ir ne vien ledusskapis, bet arī neliela virtuvīte. Produktus var pirkt vietējos veikaliņos un brokastot vai pusdienot kā pašiem tīk. Internets, bezmaksas gaisa kondicionētājs, normāls ledusskapis ir laimes spēle abās salās. Nebrīnos, ka ir cilvēki, kas katru gadu brauc uz vienu viesnīcu, jo atklājuši, ka tur ir labi.
Kas atliek tiem, kas brauc pirmoreiz? Izvēloties viesnīcu, bez parasto kvalitāšu izzināšanas svarīgi noskaidrot, kādas tur ir brokastis, kādā kvalitātē ir duša un vannas istaba, kāds ir apkalpojošais personāls, vai viesnīcai ir pludmale un kur tā atrodas. Rodā viesnīcām parasti nav savu pludmaļu, ja vien tās nav celtas kaut kur tālu prom no galvaspilsētas. Krētā savukārt vieglāk ieberzties ar viesnīcu, kur līdz publiskajai pludmalei ir pamatīgs gabals. Kur to uzzināt? Vienīgā iespēja lasīt komentārus visās iespējamajās tūrisma un viesnīcu vietnēs.
Par veikaliem
Ja runā par pārtikas veikaliem, rezultāts ir pieci pret nulli Krētas labā. Rodā ir grūti atrast labus un lētus pārtikas lielveikalus, vismaz ja runā par salas galvaspilsētas centrālo viesnīcu rajonu. Krētā šajā ziņā izvēle ir plašāka. Iespējams, no tā arī radies uzskats, ka Krēta ir lētāka. Tāds brīnums kā Hanijas (Chania) augļu un dārzeņu tirgus vidusmēra Baltijas iedzīvotājam vien var radīt bijīgas trīsas. Iedomājieties, apelsīnus viņi tirgo maisos! Desmit kilogramu cena - trīs eiro piecdesmit. Abās salās pēdējos gados vietējais VID un policisti cenšas apgriezt skābekli ielu tirgotājiem. Vārdu salikums «kases aparāts» tur nav tukša skaņa. Kaulēšanās iet mazumā. Savukārt, ja runā par šopingu, Krētā izrādījās daudz vairāk lētu un nekam nederīgu Ķīnā ražotu krāmu, arī izvēle jūnijā bija diezgan nekāda. Pēc Rodas piedāvājuma tas pamatīgi samulsināja, jo bija lietas, kas, cerot uz Krētas lētumu, palika nenopirktas.
Par virtuvi
Krodziņi ir labi gan Rodā, gan Krētā. Krētā tie ir nedaudz lētāki, ja lūkojas tradicionālās grieķu virtuves gaļas ēdienu virzienā. Savukārt jūras veltes Krētā šovasar noteikti bija dārgākas. Daži ēdieni pat uz pusi. Atšķiras gatavošanas veidi. Krēta, neraugoties uz savu izslavēto autentiskumu, šķiet, vairāk stūrē eirovirtuves virzienā. Vēl Krētā lielākā cieņā ir olīveļļa. Citiem ēdieniem tas neskādē, savukārt grilētu astoņkāji tā var arī sabojāt, līdzīgi kā citas jūras veltes. Rodā visu pasniedz nedaudz vienkāršāk, grieķiskāk, bez eiropietim obligātajām piedevām. Arī ķiplociņš tdzadziki mērcē ir jūtamāks. Cipuri (vīnogu degvīnu) Krētā sauc par sumu, bet Rodā par rakiju. Abi garšo vienādi. Smalkie vīni ir diezgan nebaudāmi kā Rodā, tā Krētā. Tiem pietrūkst buķetes, garšas un ir par daudz vietējas specifikas. Esmu pabijis dažās turienes vīnu darītavās. Par stāstu, kā vīnu gatavo, lieku teicami, par pašu gala produktu un tā samērību ar cenu iznāk knaps trijnieciņš. Labāk dzert mājas vīnu.
Cilvēkus, kas apsaukā grieķu kebabu par fastfudu un slikti izsakās par frī kartupeļiem, vajadzētu sodīt, aizsūtot uz Krētu. Kebabs tur ir izcils, bet kartupelīši… Mmm! Šo ir grūti pat rakstīt, jo siekalas skrien mutē. Latvijā tādus diemžēl neatrast. Ne jau velti Anglijas karaļnams nez cik gadu simtus kartupeļus piegādā no Krētas.
Par pludmalēm
Par pludmaļu zviļņiem jāmaksā abās salās. Pludmales, protams, ir dažādas. Ja ticam reklāmām, akmeņu pludmales (tās parasti tiek pieteiktas ar angļu vārdiņu pebles) esot burvīgas. Tā reizēm ir, bet tām noteikti vajag iegādāties pludmales kurpes, jo citādi var savainot kājas. Baseina čības neglābs. Ar pludmales kurpju pirkšanu parasti nav problēmu, tās tirgo visur. Cena ap 10 eiro. Jauktā tipa (akmeņu, smilšu) pludmalēs var gadīties, ka ir grūti basām kājām iebrist pašā jūrā. Piemēram, Rodas galvaspilsētā Egejas jūras pludmalēs dažās vietās akmeņi ir tieši tur, kur jūra saskaras ar pludmali. Īpaši tad, kad pūš vējš, un tas notiek bieži. Viļņi akmeņus skalo kā smiltis, un tad ar basām kājām var gadīties visādi. Šādu pludmaļu netrūkst arī Krētas salā. Ja runā par viļņiem, tas tiešām ir nopietni. Pirms gada viens tāds uztaisīja man 360 grādu salto, apmeta mani riņķī kā sērkociņu.
Abās salās var atrast arī smilšu pludmales, mūsu Dubultu līdzinieces, tikai krietni siltākas. Tomēr arī tur smiltis mēdz būt ļoti karstas, paiet basām kājām pa tām nevar. Tāpēc pludmalēm gan Rodā, gan Krētā vajadzēs ne vien peldbikses un peldkostīmus, bet arī dvieļus, čības, peldkurpes, sauļošanās krēmus (bez tiem tur nav ko iesākt). Peldbikses būs lētāk nopirkt Latvijā. Publisko pludmaļu iekārtojums ir visai dažāds, sākot no nekāda līdz tādam, kur viesmīlis no kafejnīcas jums pienes klāt ēdienu. Arī izpriecas: paraseilings, dažādas citas ūdens atrakcijas pieejamas abās salās. Cenas ir līdzīgas. Dažviet nestrādā dušas, bet vjetnamietes masāžu piedāvā gandrīz visur.
Par apskates objektiem
Starp Rodu un Krētu ir tikai viena būtiska atšķirība. Roda ir maza, Krēta ir liela. Rodu ar auto var apbraukt vienas dienas laikā, tusējot pa krodziņiem un pludmalēm. Krētā stūrēsiet visu dienu neapstājoties, bet neizdosies. Tā ir ilūzija, ka vienā ceļojumā redzēsiet Krētā visu. Rodu gan, ja dzīvo tur divas trīs nedēļas un īrē auto, var izmalt krustām šķērsām. Ko apskatīt - gaumes jautājums. Klosteri, olīveļļas fabrikas un vīna darītavas ir līdzīgas. Krētā ir vairākas ļoti jocīgas arheoloģiskas senvietas. Tās var aplūkot, ja nav nekā prātīgāka. Garlaicīgāko objektu topa augšgalā liekama Knosas (Knossos) pils, kas vienkārši atrodama, braucot laukā no Heraklionas/Iraklijas (Iraklio, bardaks ar grieķu pilsētu nosaukumu atveidojumu latviešu valodā ir amizants) dienvidu virzienā. Tā sagādāja vilšanos, kaut pašā Krētā tiek izbazūnēta kā apskates objekts nr. 1. Iespējams, pie tā vainīgi tūristu bari, bet gan jau arī dīvainā pils rekonstrukcija un apsaimniekošana. Ja esat Krētā tikai nedēļu un pils nav blakus jūsu mājvietai, netērējiet velti laiku! Ir daudz interesantākas drupas, piemēram, antīkās Fēstas/Festosas (Phaistos) drupas netālu no Matalas vai izcilais Venēcijas laiku cietoksnis un leprozorija drupas Spinalongas (Spinalonga) salā.
Vēl viens objekts, uz kuru nav vērts likt lielas cerības Krētā, ir Matalas hipiju apmetne smilšakmens alās. Tie džeki vienkārši bija ar galvu slimi, seksuāli norūpējušies tēviņi, kas nakšņoja seno cilvēku izcirstajās kapu bedrēs, lai zīmētos dumju blondīņu priekšā. Pašas alas pēc gandrīz 150 kilometru un trīs stundu brauciena vienā virzienā pāri salai var apskatīt 15 minūtēs, jo tajās nekā nav, izņemot maksu par ieejas biļetēm. Matalas pludmale, tās miestiņš un krodziņi gan ir labi, tur noteikti var padzīvot un atpūsties, bet ne jau nu braukt uz turieni īpašā ekskursijā par 80 eiro no cilvēka paskatīties hipiju grabažas, tērējot dienas lielāko daļu nekam. Rodā tādi nevienam nevajadzīgi apskates objekti ir Septiņi avoti (Epta piges, tie tek tikai agrā pavasarī) un slavenā Taureņu ieleja (Petaloúdes). Par pēdējo vēl var pastrīdēties, jo daba un klosteris ir skaists, vien taureņi tur esot tikai augustā. Tomēr gan avotos, gan ielejā klīst pa klintīm apaugušu priežu mežu četrdesmit grādu karstumā, lai neredzētu galveno no tā, kas tiek solīts, ir bezjēdzīgi jautra izklaide. Šajā ziņā ar Matalas hipiju alām var sacensties arī reiz skaistā Prasonisi (Prasonisi) pludmale Rodas lejasdaļā, kur var izpeldēties divās jūrās. Diemžēl tur pērn ierīkoja naftas urbšanas platformu.
Blakus šiem objektiem laika zagļiem abās salās ir izcilas apskates vietas. Rodas viduslaiku pilsētas rajons ar bruņinieku pilīm, aizsargmūriem un šopinga vietām, Lindosa, mazie kalnu ciematiņi, noslēpumainās bruņinieku celto cietokšņu drupas, dažādas tiešām interesantas ekskursijas ar kuģiem. Krētas senās pilsētas Hanijas venēciešu celtā osta ir pērle, kas tiešām atgādina seno Itāliju, tāpat kā jau pieminēta Spinalongas sala, patiesībā daļa no Krētas, kas esot mākslīgi atšķelta no pamatsalas. Te varētu saukt vēl un vēl, jo Krēta ir lielāka un to var apgūt kaut desmit gadus pēc kārtas. Starp citu, sala ir slavena ar savām neskaitāmajām alām (Rodā neviens neko tādu nepiedāvā). Te gan domājiet! Uz Zeva alu ved tūristus, bet tā ir iekārtota apskatei, zaudējot daļu neskartās burvības. Ir lielākas alas, bet tās nav labiekārtotas un ir grūti izstaigājamas. Tur tiešām var nolauzt kaklu.
Par satiksmi
Ekskursijas abās salās ir pietiekami dārgas, īpaši ja ceļojat ar ģimeni vai kompānijā. Īrēt auto būs noteikti lētāk. Abās salās nav jēgas ņemt auto globālajās firmās, kas ietur milzīgu drošības naudu no kartes. Vietējās kompānijas auto piedāvā par skaidru naudu. Rodā, ja savārāt ziepes, ir noteikta maksimālā summa, kas jāatmaksā, tā ir uz pusi mazāka par kredītkartē aizturētajām summām. Ņemt auto uz ilgu laiku nav jēgas. Nekāda ekonomija nesanāks. Labāk uz īsāku laiku īrēt vairākus auto citu pēc cita. Tas būs tīrs un nebūs jādomā, kur to pamest pa nakti. Mazo vāģu cenas svārstās no 60 līdz 85 eiro par trim dienām. Ja gribat lielu auto, jāmaksā vairāk, tikai kur jūs, piemēram, Rodā ar to brauksiet? Maza mašīnīte ir vieglāk noparkojama un veiklāka gan kalnu ceļos, gan nelielo ciematu šaurajās ieliņās.
Atšķirībā no Rodas uz Krētas galvenās maģistrāles ir fotoradari. Ceru, ka tie nedarbojas. Grieķu satiksmes noteikumos čiepst pamatīgi putni, ceļa zīmes reizēm rāda sazin ko. Iespaidīgāki kalnu serpentīni meklējami Krētā, jo kalni augstāki, bet visvājprātīgāko zigzagu ceļu es tomēr atradu Rodā. To rotāja uzraksts, ka braucējiem pašiem jāatbild par savu drošību.
Secinājums
Nav vienas atbildes, kas labāka: Roda vai Krēta. Ir divas salas, abas ar neticami bagātu vēsturi, skaistām ainavām, kalniem un jūrām. Viena maza, viena liela. Te arī atšķirība. Mazā ir klusāka, vieglāk aptverama. Lielā ar skaļāku kņadu, lielākiem cilvēku pūļiem, pilsētām un attālumiem, kas ierobežo tās kompaktas apskates un vientulības iespējas. Cenas, iespaidi un piedzīvojumu iespējas ir apmēram vienādas. Viss atkarīgs ceļojuma mērķa un braucēja interesēm. Kāds jūtas laimīgs milzu viesnīcas kompleksā, vakaros dziedot karaoke, citam patīk kalni un mežonīgs cikāžu orķestris kaut kur nekurienes vidū, apzinoties, ka šī nekuriene Eiropas kultūrai devusi vairāk nekā daļa tagadējo kultūrvalstu. Pieļauju, ka reizēm pilnīgi pragmatiski vērts doties tur, kur tobrīd ir lētākas aviobiļetes vai lielākas ceļojumu atlaides. Savukārt, ja ir mērķis, padomi nebūs vajadzīgi.