Par Maikla Konelija romānu. Daži līķi, izvarotājs un narkomafija
Jau kādu mēnesi Latvijas grāmatnīcu visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos atrodams Maikla Konelija krimiķis Farmaceits. Divi patiesības veidi. Izņēmums nav arī jaunākais – Valtera un Rapas grāmatnīcu tīklā tā ir piektā visvairāk pirktā grāmata pagājušajā nedēļā.
Superzvaigzne
Maikls Konelijs (Michael Konnelly) ir pasaules bestselleru literatūras klasiķis. Viens no tiem, kas ieņem godpilno vietu rakstnieku prestižajā miljonāru klubiņā. Pieļauju, ka viņa gada ienākumi ir krietni lielāki par dažas Latvijas pilsētas vai novada budžetu, bet darbu kopējā tirāža slinki apstājusies pie sausa ieraksta «pārdoti vairāk nekā 60 miljoni eksemplāru». Maikla Konelija popularitātes uzliesmojums savu maksimumu sasniedza ap 2002. gadu, kad Holivudas smagsvars Klints Īstvuds realizēja filmu Blood Work. Tās scenārijs tapa pēc tāda paša nosaukuma Konelija romāna un bija pirmais darbs sērijā par FIB detektīvu Teriju Makkalebu. Galvenais Maikla Konelija varonis tomēr ir cits detektīvs Hieronīms (Harijs) Boss, kas kā galvenais personāžs viens pats vai kombinācijās ar citiem sērijvaroņiem darbojas nu jau vairāk nekā 20 romānos. Jāpiebilst, ka rakstnieks ir liels 15./16. gadsimta holandiešu mākslinieka Hieronīma Bosa cienītājs. Leģenda vēsta, viņa datoru ilgi rotājusi Bosa gleznas Elle reprodukcija. No šejienes arī literārā varoņa vārds.
Protams, ka Klinta Īstvuda filma Amerikas lasītājiem un skatītājiem nozīmēja daudz. Tomēr gods godam - Maikla Konelija rakstnieka karjerā šis varbūt bija viens no tiem saldajiem punktiņiem uz i, kas nāk kā patīkams bonuss labi paveiktam pamatdarbam - romānu rakstīšanai. Šādu spilgtu epizožu viņa karjerā netrūkst. Piemēram, 1994. gadā toreizējais prezidents Bils Klintons televīzijas kameru priekšā grāmatnīcā nopirka Maikla Konelija romānu The Concrete Blonde, bet pēc tam uzaicināja viņu uz tikšanos Losandželosas lidostā, kur cita starpā palūdza rakstnieka autogrāfu. Par to ziņoja pasaules prese.
Maikls Konelijs kopš pirmajiem skaļajiem panākumiem, kuri sākās līdz ar debijas romānu Black Eho (1992), kas vainagojās ne vien ar labām lasītāju atsauksmēm, bet arī prestižo Edgara balvas saņemšanu (Edgara Po vārdā nosaukto balvu reizi gadā pasniedz labākajam ASV mystery fiction autoram), ļoti daudz un ražīgi strādā, lai noturētos zirgā. Ik gadu Konelijs nāk klajā ar vismaz vienu jaunu romānu (dažu gadu arī ar diviem). Tas nozīmē dzelžainu ritmu, disciplīnu un spēju koncentrēties ikdienas melnajam darbam, negaidot laimīgos iedvesmas brīžus, kas var arī nepienākt. Tāpat Konelijs raksta īsprozu, tā apkopota nu jau vismaz trijos krājumos, bet atsevišķi stāsti publicēti prestižos ASV medijos, kas joprojām turpina atbalstīt literatūru.
Diezgan likumsakarīga ir arī Maikla Konelija pievēršanās filmu un TV pasaulei. Viņš ir bijis seriāla Level 9 scenārija autors 2000. gadu sākumā. Pēc viņa scenārija Amazon Studios nu jau vairākus gadus top seriāls Bosch. Konelijs producējis arī filmu par džeza saksofonistu Frenku Morganu - to labprāt klausās arī viņa varonis Harijs Boss. Tāpat jāpiebilst, ka ekranizēts ir romāns Lincoln Lawyer, bet pats Maikls Konelijs kopā ar Džeimsu Patersonu ir filmējušies seriāla Castle epizodē.
Celtnieks un žurnālists
Ja pastudē rakstnieka biogrāfiju, tad redzams, ka viņa ceļš uz literatūru bijis pietiekami ilgs un nopietns. Vispirms ir celtniecības studijas universitātē Floridā un mēģinājums iet tēva pēdās. Kaut kas tomēr nesekmējas, bet topošais celtnieks aiziet uz kinozāli, kur noskatās filmu The Long Goodbye. Pēc Čandlera romāna veidotais krimiķis komplektā ar filmu Maiklu Koneliju ietekmē tik pamatīgi, ka pēc augstskolas beigšanas viņš vairāk nekā desmit gadus nostrādā par kriminālziņu žurnālistu vairākos izdevumos. Konelija žurnālistikas karjeras augstākais punkts pienāk lielajā dienas avīzē Los Angeles Times - nominācija Pulicera balvai par Dienvidfloridas kokaīna kara atspoguļošanu. Iespējams, tieši žurnālista krampis un rūdījums veicina vēlākos panākumus literatūrā.
Viens no pastāstiem par Konelija gaitām Losandželosā vēsta, ka, pilsētā ierodoties, topošais rakstnieks devies aplūkot lokālo filmu zvaigzni High Tower Apartments - vietu, kur uzņemta filma The Long Goodbye un kurā rakstnieks Reimonds Čandlers iemitinājis tās galveno varoni Filipu Mārlovu. Konelijs esot atstājis savu vizītkarti tās menedžerim ar lūgumu piezvanīt, ja atbrīvošoties kāds dzīvoklis. Menedžeris tiešām esot piezvanījis… pēc vairākiem gadiem, un kādu laiku tieši šeit tapuši Maikla Konelija romāni. Šis stāsts par Maikla Konelija aizrautību ar Čandlera romāniem un Holivudas noir žanra klasiku ir diezgan raksturīgs Amerikai, un tas rāda, kā jauni cilvēki, iedvesmojoties no iepriekšējo paaudžu veiksmes stāstiem, rada savu mākslu, ja vien viņiem jau skolas solā neiestāsta, ka rakstīt vieglā žanra literatūru esot īsta literāta un intelektuāļa necienīga nodarbe.
Boss nr. 20
2017. gadā ASV pirmizdotais Farmaceits. Divi patiesības veidi ir savā ziņā jubilejas darbs - 20. romāns klasiskajā Harija Bosa sērijā, ja vien neskaita citu sēriju romānus, kuros arī epizodiski pavīd Harijs Boss. Lasītāji par darbu atsaucas visai glaimojoši: goodreads.com tam dod 4,5 zvaigznes no piecām, vairāki mediji to pasludinājuši par gada labāko grāmatu. Interesanti ir tas, ka Maikla Konelija trilleris/krimiķis pieder darbu kategorijai, par kuriem var teikt - vecie labie. Nekādus jaunus ceļus rakstnieks tajā neiet, bet veido stāstu sasodīti aizraujoši. Vakars ar grāmatu, no kuras nebūs iespējams atrauties, ir garantēts, kaut pasakas elementu šajā trillerī netrūkst, īpaši ainās, kur Boss nožmiedz divus krievu mafiozi lidmašīnā virs sālsezera vai iztērē savus iekrājumus narkomānes reabilitācijai. Maikls Konelijs romānā savērpj daudz. Tajā ir vismaz divas lielās līnijas, kuras, nedaudz atšķaidītas, varētu kļūt par atsevišķiem daiļdarbiem. Viena no tām ir divu aptieķnieku slepkavība, kas uzved uz pēdām narkomafijai. Tā pelna miljonus uz nelegālu recepšu, negodīgu ārstu un farmaceitu rēķina. Otrs stāsts vēsta par kādu pagātnē izmeklētu seksuālu noziegumu. Boss vainīgo sen noķēris, sekmīgi aizvadījis tiesā līdz nāves spriedumam, kas vēl gan nav izpildīts. Tad pēkšņi izrādās, ka lietas pārbaudes laikā uz atstātajām mantām DNS analīzē (tā nozieguma pastrādāšanas laikā vēl nemaz nebija pazīstama) tiek atrasts cita seksuāla maniaka spermas piliens. Senā apsūdzība draud izgāzties, Bosu vaino pierādījumu viltošanā, un tūdaļ sekos process par milzu kompensāciju izmaksāšanu nevainīgi notiesātajam slepkavam. Saliekot visu kopā pēc principa nekā lieka, Maikls Konelijs veiksmīgi savērpj spriegu stāstu, kuram gribi tici, gribi netici, tomēr lasi to ar lielu aizrautību. Šis ir tiešām labs un diezgan klasisks izklaides gabals par dzīves vētrās rūdītu izmeklētāju, krimiķis ar trillera elementiem, drusku virs 400 lapaspusēm aizraujošas pasakas par labo un slikto zēnu cīkstiņu, kurā uzvar taisnība, likums un godīgums, pat ja šī uzvara tiek panākta ar mazliet blēdīgiem paņēmieniem. Tāpēc jau arī oriģināla nosaukums ir The Two Kinds of Truth. Romānu izdevis apgāds Kontinents, tulkojis Uldis Šēns.