arrow_downwardAisma Orupe / Autori

Ik gadu Latvijā tiek uzņemtas ārvalstu kinokompāniju filmas. Tas dod būtisku pienesumu valsts ekonomikai un tūrismam, tāpēc šim mērķim tiek paredzēts finansējums Latvijas Nacionālā kino centra budžetā. Sešu gadu laikā kopumā iztērēti 3,4 miljoni eiro, bet iegūti – 16,6 miljoni eiro. Lai reklamētu Latviju kā filmindustrijai pievilcīgu vietu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 18.–19. oktobrī rīkos starptautisku konferenci Magnetic Latvia Kino, kā arī ar tās atbalstu tapis videorullītis.

Kopš 1990. gada jauniešu skaits sarucis uz pusi, visvairāk Rīgā un Daugavpilī, sasniedzot 241 000. Patlaban sabiedrības daļa vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir tikai 13% no iedzīvotāju kopskaita. Tajā pašā laikā valsts programmas finansējums jaunatnes politikas īstenošanai kopumā ir tikai aptuveni pusmiljons eiro. Sadalot uz katru jaunieti, iznāk vien nedaudz virs diviem eiro.

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiks nākamgad no 6. līdz 12. jūlijam un pulcēs apmēram 35 000 dalībnieku, jau palēnam uzņem apgriezienus. Pašlaik apstiprinātas visu norišu mākslinieciskās komandas un notiek darbs pie repertuāra apguves. Lai sarīkotu svētkus, vajadzīgi 6,3 miljoni eiro.

Tūrisma maršruts Baltu ceļš ved pa senajām sēļu, zemgaļu un kuršu pēdām. Šajā ceļā katrai no ciltīm atvēlēts savs loks. Viena no vietām, kur var izsekot seno kuršu pēdām, ir Talsi un to apkārtne. Tās aizvedīs gan uz Talsu novada muzeju un pilskalnu, gan pie amatniekiem, gan latviskās dzīvesziņas mantojuma kopējiem un tālāknesējiem. Teiciens: kas meklē, tas atrod – šajā vietā noteikti ir spēkā.

Aku­pun­ktū­ra jeb ada­tu te­ra­pi­ja ir vie­na no se­nā­ka­jām ārst­nie­cī­bas me­to­dēm, ko ta­gad pie­tie­ka­mi pla­ši prak­ti­zē arī Lat­vi­jā. Pro­tams, tā nav brī­num­lī­dzek­lis vi­su pro­blē­mu at­ri­si­nā­ša­nā, to­mēr zi­no­ša me­di­ķa ro­kās ada­tas var kļūt par la­bu pa­lī­gu dau­dzu sli­mī­bu un at­ka­rī­bu ār­stē­ša­nā.

Leokādija Ivanova, kura nākamgad 28. februārī svinēs deviņdesmito jubileju, gandrīz 60 gadus veltījusi pedagoģijai. Atskatoties uz tiem, viņa atzīst, ka tas bijis pareizākais lēmums – kļūt par skolotāju. Tas ir darbs, kas gan daudz prasa, bet tikpat arī dod, un tas enerģijas lādiņš, šķiet, nekur nav zudis – vēl tagad Leokādijas kundze ir dzīvespriecīga un darbīga, zinātkāra un labvēlīga pret apkārtējiem.

Divas Latvijas kultūrvēsturiskas vietas – Kuldīgas vecpilsēta un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – iespējams, tiks iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā jau tuvāko gadu laikā. Šāds ieraksts to vizītkartēs abām dotu lielāku atpazīstamību pasaules mērogā un ļautu piesaistīt vairāk tūristu. Kā rāda pieredze, apmeklētāju skaits šādās zīmolotās vietās pieaug pat par 30 procentiem.

Augstākās izglītības padomei (AIP) kopš krīzes gadiem, kad tās finansējumu apcirpa par 60%, budžets palicis nemainīgs. Valsts atbalsta trūkums ierobežo ne tikai AIP kapacitāti, bet kavē ieviest plānveidīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, uzsver AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārmet padomei, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma un tā pārāk iet augstskolu pavadā.

Nu jau pagājušas trīs nedēļas, kopš pirmsskolās ieviests jaunais, kompetencēs balstītais mācību saturs. Tas arī paredz pastiprinātas prasības attiecībā uz valsts valodu mazākumtautību bērnudārzos, nosakot, ka piecu līdz sešu gadu vecumā rotaļnodarbībām jānotiek galvenokārt latviski. Latgalē, kur ir daudz krieviski runājošo, arvien sarūk to bērnudārzu skaits, kur īsteno tikai mazākumtautību programmas.

Spoku stāsti lielākoties ir saistīti ar vecām pilīm. Gandrīz katrā no tām mīt kāda Baltā dāma, Zaļā jumprava, Melnais barons vai vēl kāds cits nemierīgs gars. Taču arī ne tik senās ēkās ir savi neredzamie iemītnieki, ko dēvē dažādi – par poltergeistiem, spokiem, gariem... Daudziem tās šķiet vecu sievu pasakas un blēņas, bet tie, kas tos redzējuši vai sajutuši, tā vis nedomā. Arī Andreja Upīša memoriālā muzeja filiāles Skrīveros darbiniece Inese Ozoliņa. Viņa rosīgo mājas gariņu, kas regulāri atgādina par savu eksistenci, iedēvējusi par Andreju.

Patlaban visgarākās rindas uz bērnudārzu ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās – kopumā rindā gaida ap 7500 bērnu. Trūkst ne tikai pašvaldības un privāto pirmsskolas iestāžu, bet arī pedagogu un atbalsta personāla, arī aukļu skaits ir nepietiekams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst problēmas nopietnību, taču rindu likvidēšanu nesola agrāk par 2027. gadu, jo pašreiz pieejamie resursi ir par maziem, lai to izdarītu tuvāko gadu laikā.

Vaivaru pamatskola Jūrmalā ir viena no pirmajām vispārizglītojošām izglītības iestādēm, kura sāka īstenot iekļaujošo izglītību. Arī šobrīd tajā no 155 skolēniem 63 ir ar īpašām vajadzībām. Skolas kolektīvs ar bažām raugās nākotnē, jo neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem tādām pilsētām kā Jūrmala, proti, pamatskolā jābūt vismaz 360 bērniem. «Mēs sēžam kā uz laika bumbas,» situāciju raksturo skolas kolektīvs.

Lielākoties kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāja pienākumus uzņemas novadpētniecības muzeji, taču ir arī virkne privātkolekcionāru, kas veido savas ekspozīcijas. Varbūt tām pietrūkst zinātniskā skatījuma un pieejas, taču, nenoliedzami, tām ir savs emocionāls un pozitīvs pienesums pagātnes vērtību apzināšanā. Arī gārsenieša Valda Kalnieša veidotā kolekcija Solis sendienās uzrunā apmeklētājus ar savu stāstu.

Savas valsts vēstures zināšanas ir vajadzīgas, lai justu saikni ar savu zemi un tautu. Lai būtu piederīgs tai. Jaunais tūrisma maršruts Baltu ceļš ļauj ielūkoties tālākā pagātnē un iepazīt seno cilšu kultūrvēsturisko mantojumu. Zemgaļu, kuršu un sēļu «loki» ved gan pa Latvijas, gan Lietuvas teritoriju un aptver aptuveni 110 tūrisma objektus vairāk nekā 2000 kilometru garumā.

Latvijā pieaug augstāko izglītību ieguvušo skaits, un tas gandrīz sasniedzis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk augstskolas diplomu iegūst sievietes, taču vīrieši šajā ziņā ir ievērojami kūtrāki, liecina OECD pētījums, kas sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai, tomēr šā gada galvenais temats ir augstākās izglītības monitorings.

Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada prioritāšu saraksta augšgalā ir algu palielināšana nozarē strādājošajiem. Lai sasniegtu sabiedriskā sektora vidējo darba samaksu, papildus nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Jaunajās iniciatīvās ir iekļauta arī sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgā summa – 7,1 miljons eiro – un nevalstisko organizāciju atbalstam paredzētie 0,7 miljoni eiro.

Jauno mācību gadu jaunās vai pārbūvētās ēkās sākušas vairākas vispārējās izglītības iestādes. Virkne skolu atjaunotas jau pirms tam, vēl daudzas gaida savu kārtu. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, kas pieejams gandrīz 143 miljonu eiro apmērā, līdz 2023. gadam modernizāciju piedzīvos kopumā 100 līdz 115 skolas.

Tikko sācies jaunais studiju gads. Arī augstskolām. Un tas ir gana saspringts ne tikai tāpēc, ka ir jauns darba cēliens, bet neziņas dēļ. Pēc skandalozajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām arī pārējās valsts augstskolas, tostarp Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ir satrauktas: Kā turpmāk tiks ievēlēti rektori? Kādas izmaiņas augstskolu pārvaldībā gatavo Izglītības un zinātnes ministrija? Kas notiek augstākajā izglītībā? Par to un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Gārsenes muiža Lietuvas pierobežā gadsimtu gaitā ir piedzīvojusi dažādas pārvērtības – gan vizuālas, gan saturiskas. Nu tā ir pārtapusi par tūristiem draudzīgu vietu, kur var apskatīt ekspozīciju, kas stāsta par muižas un apkaimes vēsturi, aplūkot mākslas un izzinošās izstādes, izstaigāt pili un dabas takas gar Dienvidsusējas krastiem.

Šobrīd no valsts budžeta pusdienas tiek apmaksātas visu izglītības iestāžu pirmo četru klašu skolēniem. Pašvaldības gan var nodrošināt ēdināšanu par brīvu arī citu klašu skolēniem un arī pirmsskolai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina šo pienākumu uzlikt uz pašvaldību pleciem, bet tās uzskata – tādā gadījumā IZM būtu jāuzņemas kāda cita funkcija, piemēram, maksāt algas pirmsskolas pedagogiem.

Aknīstes novads ir viena no tām pašvaldībām, kas izglītības iestāžu tīklu optimizējusi jau iepriekšējos gados. Pirms četriem gadiem slēgta Gārsenes pamatskola, aizpērn – Asares pamatskola. Šobrīd novadā ir palikusi Aknīstes vidusskola un pirmsskolas iestāde Bitīte. Ar bažām tiek gaidīta administratīvi teritoriālā reforma un izmaiņas, kas attiecas uz vidusskolēnu skaita minimālo robežu, jo tas var ietekmēt to, vai arī turpmāk Asarē būs vidusskola vai nē.

Avoti ir viena no bagātībām, ko Latvijas zeme jo dāsni dāvā visiem tās iemītniekiem. Tā ir milzīga vērtība, jo daudzviet pasaulē laba dzeramā ūdens trūkst. Turklāt avotu ūdens ne tikai dzesē slāpes, tam tiek piedēvētas arī dziednieciskas īpašības. Ne velti tā nosaukumos nereti ir vārdi – svēts, Māras, acu, veselības, un blakus šādiem avotiem ir veidotas arī dziednīcas (Ķemeros) un pat reliģiskas celtnes (Aglona).