Skolēnu dziesmu svētkiem vajadzēs 6,3 miljonus eiro

© Dmitrijs Suļžics/F64

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiks nākamgad no 6. līdz 12. jūlijam un pulcēs apmēram 35 000 dalībnieku, jau palēnam uzņem apgriezienus. Pašlaik apstiprinātas visu norišu mākslinieciskās komandas un notiek darbs pie repertuāra apguves. Lai sarīkotu svētkus, vajadzīgi 6,3 miljoni eiro.

Svētkos, kuros piedalīsies 16 800 dejotāju un apmēram 12 000 kora dziedātāju, jau tradicionāli kopmēģinājumi un koncerti notiks Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abām minētajām pasākumu vietām ir atbilstošā kapacitāte uzņemt apjomīgu dalībnieku un skatītāju skaitu, kā arī abās vietās ir iespējams kvalitatīvi īstenot māksliniecisko programmu un nodrošināt koncertu tehnisko aprīkojumu - gaismas režijas realizācija, apskaņošana un scenogrāfijas realizācija, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā projektā. Tāpat pasākumi notiks arī Brīvības laukumā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Lielajā ģildē, Kultūras, mūzikas un mākslas telpā Hanzas perons, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgas Hanzas vidusskolas stadionā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgas 6. vidusskolā, Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, VEF Kultūras pilī, Vērmanes dārzā, Viesturdārzā, Daugavas stadionā, 11. novembra krastmalā.

Svētku nedēļas programmu veidos dažādi koncerti un pasākumi - koru koncerts Dziesmubērns, tautas deju lielkoncerts Saule vija zelta rotu, pūtēju orķestru koncerts Skaņu rota Latvijai, bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts Simfoniskie rotājumi, mūsdienu deju kolektīvu lieluzvedums Augstāk par zemi, folkloras programma Rotā saule, rotā bite, projekts bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Roku rokā dziesmu rotā, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekts Radi rotājot un pasākumi Vērmanes dārzā.

«XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta Saule vija zelta rotu mākslinieciskās idejas pamatā ir vainags - aplī sasietu ziedu vai lapu vītne, apļveida galvas rota, ko valkāt un nēsāt. Saules un rasas vainags, ziedu vainags, koku vainags ir rota, ko dabas māte mums ceļ priekšā klusi un nemanāmi. Vainags ir rota, ka piestāv ikvienai meitai un puisim Jāņos. Tā ir rota ikdienas svētkos - Lieldienās, Ziemassvētkos, spāru svētkos. Lielkoncerta laikā četrās pīnēs tiks izdejots Saules gads no Jāņiem līdz Jāņiem, parādot, ka mūsu senči ir svinējuši ne tikai vasaras saulgriežus jeb Jāņus, ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus un Lieldienas, bet bijušas arī daudzas citas svinamās dienas - Miķeļa diena, Meteņi, Ūsiņi, Māras diena, Laidenes diena, Labrenča diena, Bārbalas diena. Gadskārtu svētki iet pa Saules ceļu, Saules ceļš vij zelta kroni. Latviešu gads sastāv no svinībām. Visu gadu svinam. Svinam Sauli,» lielkoncerta ieceri ieskicē režisors Reinis Suhanovs. Lielkoncertā iekļautas 36 dejas, kuras veidojuši 24 dažādu paaudžu horeogrāfi.

Pirmo reizi tautas deju lielkoncertu vēsturē dejotāji dejos nevis fonogrammas, bet dzīvās mūzikas pavadībā - arī modelēšanas koncerta muzikālo daļu nodrošināja īpaši izveidots etnoorķestris grupas Auļi līdera, folkmūziķa un skaņu inženiera Kaspara Bārbala vadībā.

Lielkoncerta Saule vija zelta rotu mākslinieciskie vadītāji ir Indra Ozoliņa un Inga Pulmane, horeogrāfe inscenētāja - Dagmāra Bārbale, režisors un scenogrāfs - Reinis Suhanovs, muzikālais vadītājs - Kaspars Bārbals.

Lai nodrošinātu XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu, IZM valdībā jau iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā tiek prasīta papildu finansējuma piešķiršana 1,6 miljonu eiro apmērā. Jautājums tiks skatīts valdībā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem uz nākamā gada valsts budžetu. Ziņojumā arī norādīts, ka svētku rīkošanai kopumā nepieciešami 6 354 235 eiro, no kuriem 5 744 568 eiro vajadzīgi IZM, Iekšlietu ministrijai - 157 095 eiro, Veselības ministrijai - 145 672 eiro, LTV - 251 900 eiro, bet Latvijas Radio - 55 000 eiro.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais