Latvija vēlas nokļūt uz kinoindustrijas kartes

Ik gadu Latvijā tiek uzņemtas ārvalstu kinokompāniju filmas. Tas dod būtisku pienesumu valsts ekonomikai un tūrismam, tāpēc šim mērķim tiek paredzēts finansējums Latvijas Nacionālā kino centra budžetā. Sešu gadu laikā kopumā iztērēti 3,4 miljoni eiro, bet iegūti – 16,6 miljoni eiro. Lai reklamētu Latviju kā filmindustrijai pievilcīgu vietu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 18.–19. oktobrī rīkos starptautisku konferenci Magnetic Latvia Kino, kā arī ar tās atbalstu tapis videorullītis.

LIAA atbalsta Latvijas filmu iziešanu starptautiskos tirgos un ir arī ieinteresēta ārvalstu kinokompāniju piesaistē. Ik gadu tā rīko «specifisku tematisku» konferenci, un šoreiz tā ir kino nozarei veltīta. Piesaistīti «labi ārvalstu speciālisti», kas palīdzēs saprast Latvijas kinoindustrijai, kā piekļūt ārvalstu tirgiem un atrast sadarbības partnerus, preses konferencē teica LIAA vadītājs Andris Ozols.

Skaistas vietas un spēcīgi speciālisti

Ieskicējot pašreizējo situāciju, kinoproducents un režisors Andrejs Ēķis uzsvēra: Latvija nav uz kinoindustrijas kartes. «Mēs bieži vien dzirdam, ka ārzemēs notiek filmēšana, piemēram, Lietuvā tika uzņemta daļa daudzsēriju filmas Černobiļa. Tajā pašā laikā šīs jomas ļaudis teju neko nezina par Latviju, labi, ja zina Rīgu. Taču, kad viņi atbrauc, ir sajūsmā, ka te ir daudz vietu, kur filmēt. Mums gājušas pāri daudzas varas, atstājot savas pēdas un apskates objektus, un tas šajā ziņā ir liels pluss.» Svarīgi ir ne tikai iepazīstināt ārvalstu kino ļaudis ar Latviju, bet arī panākt, lai viņi te brauc un filmē. Nevis - lai vispirms dodas uz Lietuvu un tikai pēc tam uz Rundāles pili, bet «pa taisno» - uz Latviju. Latvija ir pelnījusi, lai turpmāko triju gadu laikā tai piesaistītu vismaz 50 miljonu eiro.

Un vēl - tā kā viņš pats ļoti daudz filmējot, esot pārliecinājies, ka mums ir spēcīgi šīs industrijas speciālisti - operatori, pirmie un otrie asistenti, skaņotāji utt., kas sit pušu pat rietumniekus, kas ir «zināmā mērā apslinkuši». Andrejs Ēķis norādīja, ka daudzas valstis pat cīnās par to, lai piesaistītu kinoproducentus ar vārdu, lai tie filmētu tieši pie viņiem. Lūk, Norvēģija pat iztērējusi 25 miljonus eiro, lai tikai Džeimsa Bonda kārtējā filma tiktu uzņemta šajā ziemeļvalstī. Kāpēc? Jo šādi nozares milži iebrauc ar lielu personālu, kas izmitinās viesnīcās un izmanto ēdināšanas un citus pakalpojumus. Tātad viesmīlības nozarei un arī citiem tas ir liels ieguvums. Un kur tad vēl pēc tam tūristu pieaugums, jo cilvēki vēlas savām acīm redzēt vietas, kur tapuši grāvēji un kases gabali. Tātad ir liels pienesums valsts tēla veidošanā. A. Ēķis paskaidroja, ka valsts līdzfinansējums vajadzīgs, lai atmaksātu kinokompānijai, līdzīgi kā tas notiek, iepērkoties tax - free veikalos, kur var dabūt atpakaļ summu - ap 20% apmērā no pirkuma tad, kad iesniegts čeks par pirkumu. Pēc šāda mehānisma darbojas visā Eiropā.

Nepietiekams līdzfinansējums

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma uzsvēra Latvijas filmu pozitīvo pienesumu. Prieks, ka Latvijas simtgades programma izrādījies īsts veiksmes stāsts, ko pierādīja gan lielais skatītāju skaits, gan gūtie ieņēmumi. Taču, protams, gribētos te redzēt arī vairāk ārvalstu kinoļaudis, tāpēc svarīgi ir reklamēt Latviju šajā rakursā. Pozitīvā ziņa esot tā, ka nule Rīgas dome izsludinājusi līdzfinansējuma programmas Rīgas filmu fonds ārvalstu filmu uzņemšanai Rīgā iepirkuma konkursu. Tas ir senākais atbalsta rīks kino pakalpojumu jomā. Tāpat savu artavu sniedz NKC starptautisko filmu atbalsta shēma. «Kopīgiem spēkiem arī nākamgad tiks piesaistītas šīs ārvalstu grupas. Taču vienmēr gribas vairāk un labāk, tāpēc ļoti būtiska ir konference, kurā piedalīsies nozarē pazīstami eksperti, piemēram, poļu režisore Agņeška Holanda, kas veidojusi pazīstamus seriālus (Kāršu nams, Degošais krūms) ASV,» sacīja Dita Rietuma. Viņa neslēpa, ka, par spīti jau esošajam valsts finansējumam, tas ir nepietiekams lielu projektu piesaistei. Lai ko tādu dabūtu gatavu, kas šogad tika uzņemts Tallinā, proti, pazīstamā režisora Kristofera Nolana filma, Igaunija iztērēja četrus līdz piecus miljonus eiro. Tas gan prasījis arī darbu vairāku gadu garumā, lai to panāktu. LNC finansējums šai jomai pēdējos gados bijis 800 000 eiro. Ar šādu summu neko tādu pacelt nav iespējams. Arī Lietuvai nav finansējuma ierobežojuma, tāpēc viņi spēj samaksāt seriāla Katrīna Lielā kinogrupai lielas summas. «Mums pa kabatai ir Eiropas vidējā līmeņa budžeta filmas, kas arī šeit top. Latvijas studijai Tasse Film ir sadarbība ar pazīstamu Somijas kompāniju. Kannu festivālā bija redzama tās filma Suņi nevalkā bikses,» teica Dita Rietuma, uzsverot, ka radošais imports ir liels dzinulis ekonomikai. Runājot par nākamā gada budžetu, esot nelielas cerības tikt sadzirdētiem un saņemt nedaudz lielāku līdzfinansējumu. Bet lielāki brīnumi gan diez vai tuvākajā laikā notiks, pieļāva Dita Rietuma.

Piesaista pasaules līmeņa komponisti

Režisors Dzintars Dreibergs, kurš ir autors reklāmas videofilmai par Latviju un tās pievilcību, sacīja, ka sākums tai meklējams, strādājot pie mākslas filmas Dvēseļu putenis (tā uz ekrāniem iznāks novembrī). Gribējies piesaistīt vislabākos speciālistus, arī skaņu jomā. Izdevies uzrunāt pazīstamo ASV latviešu izcelsmes komponisti Lolitu Ritmanis, kas ir vairākkārtēja Emmy balvas nominante un arī uzvarētāja. Kad sākuši rādīt viņai safilmēto materiālu un skaidrojuši, kādai mūzikai tajā jābūt, ik pēc brīža viņa iesaukusies, ka «te izskatās tik labi» un nofilmēts ir profesionāli. Viņai neticējies, ka to var izdarīt par salīdzinoši nelielu budžetu. Kad nonākuši līdz ierakstīšanai, viņai neesot bijis šaubu, ka tas jādara Latvijā, jo te ir tik augsta koru kultūra un profesionāli pasaules līmeņa orķestri. Komponiste bijusi pārsteigta, ka visu izdevies izdarīt krietni ātrāk, nekā bija plānots. Režisoram, sadarbojoties ar Lolitu Ritmanis, radusies iecere viņu piesaistīt, stāstot par to, cik te ir piemērota vieta kinoindustrijas ļaudīm, jo šādiem cilvēkiem ar vārdu vairāk uzticas un ieklausās.