Kādas ir kultūras ministra prioritātes

 
©Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada prioritāšu saraksta augšgalā ir algu palielināšana nozarē strādājošajiem. Lai sasniegtu sabiedriskā sektora vidējo darba samaksu, papildus nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Jaunajās iniciatīvās ir iekļauta arī sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgā summa – 7,1 miljons eiro – un nevalstisko organizāciju atbalstam paredzētie 0,7 miljoni eiro.

«KM horizontālo prioritāšu sarakstā ir kultūrpārvaldība, sabiedrības integrācija, mediju politika, atbalsts diasporai, kultūras mantojuma saglabāšana, kultūrizglītība un profesionālā māksla, kā arī šā brīža redzeslokā ir Latvijas simtgades pasākumi, kurus būtu nepieciešams turpināt (Skolas soma), akustiskās koncertzāles projekta tālākā virzība un virkne citu jautājumu,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbildības jomas un mērķus uzskaitīja kultūras ministrs Nauris Puntulis. Viņš un KM valsts sekretāre Dace Vilsone uzsvēra, ka joprojām tiekot kultivēts mīts par kultūras jomas pārfinansētību. Lai gan procentuāli no IKP Latvija starp Eiropas valstīm ir otrajā vietā, kopējās summas ziņā (301 miljons eiro: valsts finansējums - 120,9 miljoni, pašvaldību - 183 miljoni eiro) tā ieņem pēdējās vietas. Lielākā daļa šā gada budžeta atvēlēta kultūrizglītībai - 52,6 miljoni eiro jeb 33,2%, kultūras mantojumam - 40 miljoni eiro jeb 25,2% un profesionālajai mākslai - 32,7 miljoni eiro jeb 20,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, finansējums ir par 38,3 miljoniem jeb 19% mazāks, jo šī summa bija atvēlēta Latvijas simtgades pasākumiem.

Vismaz sanitārais minimums

Runājot par nākamā gada budžetu, Nauris Puntulis norādīja, ka KM un arī viņa galvenā prioritāte ir algu paaugstināšana kultūras nozarē strādājošajiem. Līdz šim nekādi nav izdevies panākt vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā. Tā patlaban ir 1036 eiro, kamēr kultūras jomā tā ir caurmērā 780 eiro. Lai paceltu algas par 30%, būtu papildus nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Ir dažas kategorijas, kurās noteikti tās būtu palielināmas, piemēram, teātru tehniskajiem darbiniekiem, kas pelna ap 450 eiro uz rokas. Šiem cilvēkiem noteikti pienāktos vismaz, kā viņš mēdzot teikt - sanitārais minimums.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis situāciju nosauca par katastrofālu. Jo kā gan citādi lai to nodēvē, ja dažs labs amatieris saņem vairāk nekā akadēmiķis. Līdz ar to tas atsaucoties uz jaunajiem speciālistiem - nesen pārvaldē pieteikušies strādāt divi vēsturnieki, kas, izrādās, nekad nav bijuši Rīgas Brāļu kapos. Ja algu pieaugums paliks tikai uz papīra, kā tas parasti notiek, tad kultūras nozarē pie zinošiem un gudriem speciālistiem netikt, un tad tādai valstij nav nākotnes.

Mediju politika un kultūrizglītība

Mediju politikā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Ja nākamgad šim mērķim papildus vajadzīgi 7,1 miljons eiro, tad 2021. gadā vajadzēs divtik, norādīja Dace Vilsone. Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes stiprināšanai būtu jāpiešķir vēl 363 207 eiro, konkrēti - naida runas un aicinājumu uz vardarbību saturošu TV programmu izplatības ierobežošanai Latvijā. Arī TV apraides uzlabošanai pierobežā (divu TV torņu celtniecībai) būtu jāiegulda 426 490 eiro.

Kultūras ministrs solās īpašu uzmanību pievērst kultūrizglītības sistēmai, kurā saredzot daudz nepilnību. Lai to uzlabotu un padarītu jēgpilnāku, izveidota darba grupa, kuras uzdevums - rast līdzsvaru starp kultūrizglītības pieejamību un izcilību.

Būtiski ir arī nodrošināt Latvijas simtgades pasākumu pēctecību. Viena no tām būtu literatūras eksporta programma. Lai to turpinātu, vajadzīgi 277 000 eiro, liekot akcentu uz Frankfurtes grāmatu tirgu. Dace Vilsone atgādināja veiksmīgo Baltijas valstu dalību Londonas grāmatu tirgū: izdevies pārdot 45 darbu tiesības Lielbritānijas izdevniecībām, bet 65 - uz citām valodām. Tapuši septiņi nozīmīgi kultūrvēsturiskie izdevumi angļu valodā un ap 300 paraugtulkojumu.

Būtu jāturpina arī filmu industrijas panākumi, ko nodrošināja īpašais simtgades finansējums: tika uzņemtas 16 pilnmetrāžas filmas, ko pērn noskatījās vairāk nekā pusmiljons skatītāju, un tas ļāva iegūt 2,5 miljonus eiro ienākumu. Tāpat noteikti atbalstāma būtu programma Skolas soma, kura devusi iespēju 240 000 skolēnu iepazīt Latviju, tās kultūras vērtības, vēsturi, valstiskuma attīstību, zinātnes un inovāciju sasniegumus. Šogad un vēl turpmākos divus gadus tai jau paredzēts finansējums KM budžetā, taču 2022. gadā būs jāatrod 3,5 miljoni eiro, lai to varētu īstenot tālāk.

Būvprojekti

KM ir arī virkne citu aktualitāšu. Starp tām kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošana, piemēram, Nacionālo mākslu vidusskolā. Rundāles pilij steidzami jāmaina jumts, un tas prasīs 2,1 miljonu eiro lielus izdevumus. Attiecībā uz būvprojektiem tuvu finišam ir Pulka ielas muzeju krātuves, un šomēnes tiek gaidīta Valsts nekustamo īpašumu atļauja tās iekārtot. Rakstniecības un mūzikas muzejam Mārstaļu ielā patlaban tiek izstrādāts ekspozīcijas koncepts. Rīgas pils kastelā pabeigta arheoloģiskā izpēte, un tiks izstrādāts būvprojekts. Virzās uz priekšu darbi izstāžu zālē Arsenāls, Okupācijas muzeja Nākotnes namā, Dailes teātra energoefektivitātes projekta un priekšlaukuma sakārtošana (kopā ar Rīgas domi). Siltināšanu sagaidīs arī Leļļu teātris un Rīgas cirks, kas tagad ir valsts īpašumā, Daugavas stadionam ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek īstenota otrā kārta, arī Mežaparka Lielajai estrādei tiek realizēta otrā kārta, un ir vēl citi objekti, kas ir būvniecības procesā, teica Dace Vilsone.

Attiecībā uz operetes teātri Nauris Puntulis, kurš savulaik piedalījies trupas izrādēs, atzina, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur ir tikai viens muzikālais teātris - Latvijas Nacionālais baleta un operas teātris. Būtu vajadzīgs vēl kāds, taču atbalstīt tikai opereti KM neplānojot. Tā vietā rosinot privātās iniciatīvas pieteikt Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai teātra attīstībai. Jāatgādina, ka šā gada budžetā Latvijas operetes fonds lūdza 200 000 eiro atbalstu, bet nesaņēma.

 

Rīgas namu pārvaldnieks