Latgales bērnudārzos arvien vairāk skan latviešu valoda

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©Edmunds Brencis /F64

Nu jau pagājušas trīs nedēļas, kopš pirmsskolās ieviests jaunais, kompetencēs balstītais mācību saturs. Tas arī paredz pastiprinātas prasības attiecībā uz valsts valodu mazākumtautību bērnudārzos, nosakot, ka piecu līdz sešu gadu vecumā rotaļnodarbībām jānotiek galvenokārt latviski. Latgalē, kur ir daudz krieviski runājošo, arvien sarūk to bērnudārzu skaits, kur īsteno tikai mazākumtautību programmas.

Pašvaldības, kurās ir arī mazākumtautību izglītības iestādes, norāda, ka arvien pieaug to latviešu grupu skaits. Tā, piemēram, Daugavpils novadā Naujenes pirmsskolas iestādē Rūķītis, kas jauno saturu izmēģināja jau pērn, jo bija iesaistīta pilotprojektā, no174 bērniem pērn latviešu grupas (sešas) apmeklēja 110, kamēr mazākumtautības programmu apguva - 64 (trīs grupas). Ar laiku plānots, ka šajā bērnudārzā nodarbības notiks tikai latviski, norāda Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska, piebilstot, ka Rūķītis bijis labs atbalsts jaunā satura ieviešanā pārējiem dārziņiem.

Novadā ir vēl viena patstāvīga pirmsskolas izglītības iestāde - Nīcgalē, bet pārējās ir kā skolu struktūrvienības, kopumā 12. Par laimi, būtisku problēmu ar pirmsskolas pedagogiem šobrīd neesot, tostarp mazākumtautību iestādēs, kuras ir izdevies nodrošināt ar tādiem speciālistiem, kas valsts valodu prot vajadzīgajā līmenī. Jo nereti tieši tas ir klupšanas akmens: bērni apgūst ātri valodu, ja ir pedagogs, kurš brīvi runā latviski.

Rēzeknes novadā ir divpadsmit pirmsskolas izglītības iestāžu un četras šo programmu realizācijas vietas. Arī šajā novadā palikušas tikai dažas iestādes, kur tiek īstenotas mazākumtautību programmas, piemēram, Audriņos un Silmalā, jo tur lielākoties dzīvo krieviski runājošie. Taču arī tur ir latviešu grupiņas. Tāpat Maltā, kas ir novada lielākā apdzīvotā vieta, vecāki lielākoties izvēlas bērnus sūtīt latviešu grupās, teic Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes pirmsskolas darba speciāliste Biruta Rīvāne. Krievu bērnudārzos pedagogi cenšas runāt latviski, tomēr dažkārt dzirdami pārmetumi no pirmo klašu skolotājiem, ka mazākumtautību programmas beigušie, kuri vēlas iet latviešu skolā, nav pietiekami sagatavoti mācībām latviski. Pie tā, protams, jāpiestrādā, un krieviski runājošie pedagogi arī apmeklējuši Latviešu valodas aģentūras rīkotos valsts valodas prasmju uzlabošanas kursus, lai iegūtu latviešu valodas prasmes C līmenī (augstākajā). Bija iespēja arī apmeklēt intensīvos 50 stundu kursus latviešu valodas un kultūras apguvei.

Krāslavas novadā, kur ir divas pirmsskolas iestādes pilsētā un trīs - pie lauku skolām, tiek īstenotas arī mazākumtautību programmas. «Daudz kas atkarīgs no iestādes vadītāja. Ja tur jau laikus un plānveidīgi strādāts pie valsts valodas stiprināšanas - lielu problēmu nav,» uzsver novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. Svarīgi ir, lai būtu grupiņā viens «labs valodas nesējs» - labāk, ja tam latviešu valoda ir dzimtā, taču ne vienmēr tāds ir, tāpēc jābūt vismaz speciālistam, kas brīvi runā latviski. Ja tādu nav, tad arī bērni valsts valodu nepratīs. Tiesa, daudzviet pirmsskolās strādā pedagogi pirmspensijas un pensijas vecumā, un viņiem grūtāk pieņemt pārmaiņas - arī attiecībā uz jauno mācību saturu. Gan viņiem, gan tiem, kas nebija pilotprojektā, noteikti būtu vajadzīgi vēl papildu kursi. Diemžēl jauno speciālistu izglītības sistēmā ienāk maz, taču ne vienmēr tāpēc, ka viņi nevēlētos strādāt, bet tāpēc, ka nav vakanču - nesūtīsi skolotāju gados projām, lai atbrīvotu vietu jaunajiem. L. Miglāne arī akcentē citu problēmu, kas skar no Rīgas tālāku novadu skolotājus. Kursi visbiežāk tiek rīkoti galvaspilsētā, bet to izbraukāt no Krāslavas nav lēts prieks - pašvaldībai nākas segt gan ceļa, gan komandējuma izdevumus. Tāpēc būtu labi, ja mācības tiktu rīkotas tuvāk dzīvesvietai, padomājot arī par lauku pedagogiem.

 

Rīgas namu pārvaldnieks