Aknīstes novads ir viena no tām pašvaldībām, kas izglītības iestāžu tīklu optimizējusi jau iepriekšējos gados. Pirms četriem gadiem slēgta Gārsenes pamatskola, aizpērn – Asares pamatskola. Šobrīd novadā ir palikusi Aknīstes vidusskola un pirmsskolas iestāde Bitīte. Ar bažām tiek gaidīta administratīvi teritoriālā reforma un izmaiņas, kas attiecas uz vidusskolēnu skaita minimālo robežu, jo tas var ietekmēt to, vai arī turpmāk Asarē būs vidusskola vai nē.
Slēdz divas pamatskolas
Gan Gārsenes, gan Asares pamatskolās bērnu skaits saruka tiktāl, ka nācās tās slēgt, un tās neglābtu pat pārveide par sākumskolām, jo tad bērnu būtu vēl mazāk, taču pakalpojumi jānodrošina tie paši, norāda Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene. Savulaik 1991. gadā Asares skola tika izveidota bijušajā bērnudārza ēkā, jo Ancenes ciemā un apkaimē bērnu bija daudz. Taču pēdējā gadā astoņās klasēs kopumā viņu bija palicis tikai 18, bet 1. klasē nebija neviena skolēna. Gārsenē situācija bija līdzīga, tikai tur bērnu nebija divās klasēs. Ja no Gārsenes vairākums skolēnu izvēlējās turpināt mācības Aknīstes vidusskolā, tad Asares skolas audzēkņi - Jēkabpils novada Rubeņu pamatskolā, kas viņiem ir tuvāk - vien četri kilometri, un arī transports uz turieni tiek nodrošināts. Patlaban Gārsenes pils, kur atradās skola, ir pārveidota par tūrisma pakalpojumu sniegšanas vietu, un tur ir arī vēsturiska ekspozīcija un izstādes, taču Asares skolai vēl nav izdevies atrast pielietojumu, skaidro V. Dzene.
Pašvaldība ir apņēmības pilna saglabāt vidusskolu. Tuvākās ir Neretā, Viesītē un Jēkabpilī, līdz kurām jāpavada vismaz pusstunda ceļā. Vaicāta, vai nav bijušas sarunas ar kaimiņu pašvaldībām par vidusskolas saglabāšanu vienā no novadiem, V. Dzene norādīja, ka grūti izlemt, kuru atstāt. Vai neretnieki būs ar mieru braukt uz Aknīsti - grūti prognozēt. Savukārt Viesīti aknīstieši var neizvēlēties, jo uz turieni ved zemes ceļš. Ir gan iespējams pārveidot kādu no skolām par programmas īstenošanas vietu, taču patlaban Aknīste negribētu piekrist šādam modelim. Bet nav noliedzams - iedzīvotāju skaits novadā turpina kristies, tāpēc lēmumus, lai arī sāpīgus, var nākties pieņemt. Statistika ir daiļrunīga: ja 2009. gadā novadā bija 3300 cilvēku, tad tagad ir 2700.
Pirmās klases skolēnu vairāk
Aknīstes vidusskolā, kas tika atklāta 1939. gadā, šobrīd mācās 210 skolēnu (pērn 212). Taču šis skaitlis līdz 5. septembrim, kā rāda pieredze, var mainīties, teic skolas direktore Aija Voitiške. Pēdējos gados skolēnu skaits pirmajās klasēs aug. Arī šogad pieteikušies 20 skolēni, kas Aknīstei ir ļoti labs cipars. Savukārt vidusskolas klasēs kopumā šobrīd ir tieši tik, cik pieļauj esošais normatīvs - 32 skolēni. Cerot, ka turpmāk viņu būs vairāk, jo pamatskolas klases kļūst lielākas. No pagājušā gada 16 devītajiem uz 10. klasi pieteicās puse, pārējie ir gan Murjāņu sporta skolā, gan Jaņa Rozentāla mākslas skolā, gan Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, bet divi beidza arī speciālo programmu (kopumā skolā šādu bērnu ir desmit).
Ja normatīvu paceļ līdz 45 skolēniem, te 10. līdz 12. klases posma var arī nebūt, un, ja arī Viesītē un Neretā to likvidē, tad «visa pierobeža ir tukša». Jo vecāki teikuši, ka vidusskolas statusa zaudēšanas gadījumā tikai neliela daļa varētu izvēlēties Jēkabpils vidusskolas, vairākums sūtītu bērnus uz kādu Rīgas skolu. Ja vēloties piepildīt galvaspilsētas skolas, tad tāda politika attaisnosies, nopūšas A. Voitiške.
Kadri nodrošināti
Attiecībā uz pedagogu vakancēm - Aknīstei galva nesāpot, visi kadri ir nodrošināti. Kopā ar direktori te strādā 23 pedagogi. Vidējais vecums ir līdzīgs kā daudzviet - ap 50. Tika aicināti uz šejieni arī slēgto pamatskolu pedagogi, un tā bijusi viņu izvēle - nākt vai nenākt. Liela daļa Gārsenes skolas pedagogu atraduši darbu Jēkabpils novadā un «ne pedagoģijā», bet no Asares atnākuši divi, pārējie izvēlējās darbu tuvāk dzīvesvietai. Direktores uzstādījums bijis tāds: ja nepieciešams, vajadzēs pārkvalificēties. Tādi piemēri skolā ir: lūk, sociālais pedagogs esot pēc pamatprofesijas «fizmats», kas papildus apguvis otru specialitāti. Uz jaunu pedagogu pieņemšanu gan skatoties piesardzīgi, jo nevarot zināt, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas - ja nu vidusskolas posms tiek noņemts? Tas nozīmētu, ka būs jāatlaiž daļa skolotāju, un ar šādu traģēdiju viņa nevēloties saskarties. Tāpēc esot vienojušies ar kolēģiem: ja kāds uzskata, ka ir par lielu slodze, tad raksta iesniegumu direktorei un lūdz to samazināt, un tikai tādā gadījumā tiek pieņemts vēl viens skolotājs. «Likme mums ir laba, palīdzēja arī zināšanas, kas tika iegūtas, aprobējot algas modeli. Mazliet sarežģījumus rada tas, ka šogad vienai skolotājai ir veselības problēmas, kas nozīmē, ka jāatrod ir aizvietotājs,» piebilst A. Voitiške.
