Augstākās izglītības pārraugam pārmet iešanu augstskolu pavadā

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Augstākās izglītības padomei (AIP) kopš krīzes gadiem, kad tās finansējumu apcirpa par 60%, budžets palicis nemainīgs. Valsts atbalsta trūkums ierobežo ne tikai AIP kapacitāti, bet kavē ieviest plānveidīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, uzsver AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārmet padomei, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma un tā pārāk iet augstskolu pavadā.

AIP pamatuzdevumu sarakstā ir gan augstskolu un augstākās izglītības (AI) nacionālās koncepcijas, gan studiju programmu kvalitātes celšanas, gan dažādu nozaru studiju budžeta vietu prognožu izstrāde. Tāpat padomei jāiesniedz priekšlikumi par augstskolas struktūras maiņu valstī, to akreditāciju un finansēšanu, kā arī virknē citu jautājumu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē padomes kompetences raksturoja AIP priekšsēdētājs J. Vētra. Viņš informēja par trijos gados paveikto, tostarp Latvijas Biznesa koledžai atņemto akreditāciju un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas procesu. Kā AIP nopelnu J. Vētra nosauca kvalitatīvu AI, kā vislielāko trūkumu un neveiksmi - mazo publisko finansējumu AI un pētniecībai, kas traucē plānveidīgai ilgtermiņa attīstībai. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim nav pildīts likumā noteiktais publiskā finansējuma apjoms ne AI, ne pētniecībai. Tas pats attiecoties uz pašu AIP, tās budžets desmit gadu laikā palicis teju nemainīgs, piemēram, 2016. gadā tas bija 103 099 eiro, bet šogad tas ir 115 595 eiro. Tikai priekšsēdētājs strādā pilnu slodzi, saņemot 1782 eiro mēnesī (pēc likuma pienāktos 2158 eiro), arī padomes locekļi saņem vien 88 eiro (pienāktos 203 eiro). Apcirptais budžets neļauj padomei algot ekspertus, ko bija iespējams darīt pirms krīzes. Ir vien divi cilvēki sekretariātā, kas strādā nepilnu slodzi.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens norādīja, ka AIP runā tikai par izdarīto un finansējuma trūkumu, bet vajadzētu, lai tā iepazīstina ar nākotnes redzējumu. «Jūs sakāt, ka ar esošo finansējumu neko nevar izdarīt. Var gan, un to pierāda arī Igaunijas piemērs. Kaut vai attiecībā uz STEM (dabaszinātņu un matemātikas) jomas popularizēšanu. Tas pat AHHAA zinātnes centrs, kur visi labprāt brauc, veicina bērnu interesi par dabaszinātnēm. Ir programmas skolās, un tas viss pozitīvi atsaucas uz AI. Ja arī kas izdarīts ne gluži pareizi, var to mainīt, nevis teikt: būs nauda, būs notikumi, bet gan - lūk, scenārijs, kas apliecina, kāpēc vajadzīgs papildu finansējums.» J. Vētra iebilda, ka Igaunijā ir izdarīts viens būtisks solis, kas ļoti atšķiras no Latvijas - tur visi, kas studē valsts valodā, to dara bez maksas. Latvijā maz ko var ietekmēt studiju programmu izvēlē, jo tikai 40% studiju vietas ir valsts finansētas.

«IZM sagaida no AIP stratēģisku redzējumu augstākās izglītības attīstībai uz 30 - 40 gadiem. Šobrīd politikas plānošanas dokumenti limitējas uz septiņu gadu periodu,» pēc sēdes Neatkarīgajai teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Tāpat IZM vēloties no AIP saņemt daudzus stratēģiskus, svarīgus, bet nepopulārus lēmumus, kas saistīti gan ar augstskolu konsolidāciju, gan augstskolu pārvaldības modeļa efektivizāciju, gan ar skaidrāku redzējumu studiju programmu konsolidācijai, jo šobrīd to skaits ir pārāk liels. Tas ir cēlonis tam, kāpēc šī sistēma ir tik sadrumstalota, proti, līdzko tiek veidota jauna programma, tiek ņemts jauns tās direktors, dažos gadījumos arī virziena vadītājs. Tai pašā laikā pasniedzēji, kas strādā šajā programmā, pārāk mazā studentu skaita dēļ saņem mazu algu, skaidroja IZM pārstāvis.

Lai uzlabotu AIP darbu, būtu jāmaina tās sastāvs, jo šobrīd nospiedošais tā vairākums ir augstskolu pārstāvji. «IZM mudinās AIP iesniegt politikas veidotājiem priekšlikumus, kas vērsti uz sabiedrības, nevis augstskolu interesēm (lēmumi AIP tiek pieņemti balsojot). Attiecībā uz izglītības kvalitātes un citiem pedagoģijas jomas pētījumiem - tas ir augstskolu darbs, un IZM jau šobrīd tos nodrošina. Taču, protams, finansējums nav pietiekamā apjomā visās nozarēs, strādājam to līdzekļu ietvaros, kādi ir pieejami,» sacīja D. Stepanovs.

 

Rīgas namu pārvaldnieks