“Jaunās vienotības” un “Progresīvo” lēmums bija spontāns, toties ilgās pārdomās pamatots. Naktī uz 1. aprīli abas politkopas beidzot izlēma, ka laiks apvienoties un doties pie miera, jo – kā smejies – gana kārt makaronus tautai uz ausīm! Spožākie un vispaškritiskāk noskaņotie abu partiju prāti publiski izziņoja pašatlaišanos, svinīgi solot, ka daļa lielāko muldētāju dosies izciest kaunpilno tautas nosodījumu uz Kalnciema akmeņlauztuvēm, daļa nomainīs “demogrāfijas uzlabotājus” un aizvietos voltistus un boltistus, bet pārējie braukās pa pagastiem un personiski atvainosies saviem vēlētājiem. Visvairāk skatītāju aiztraucās uz akmeņlauztuvēm, taču tur viņi ieraudzīja no balta dolomīta izliktu uzrakstu “April, april!”. Tuvojās vēlēšanas, un viss nostājās uz vecajām, labajām sliedēm…
