Laikā, kad Latvijas budžetā izdevumi pārsniedz ieņēmumus un valsts parāda apkalpošana prasa arvien rūpīgāk plānot tēriņus, apdrošināšanas brokeriem paredzēts ievērojami palielināt

Laikā, kad Latvijas budžetā izdevumi pārsniedz ieņēmumus un valsts parāda apkalpošana prasa arvien rūpīgāk plānot tēriņus, apdrošināšanas brokeriem paredzēts ievērojami palielināt maksājumus Latvijas Bankai. Grozījumi Apdrošināšanas un Pārapdrošināšanas Izplatīšanas likumā paredz mainīt uzraudzības finansēšanas kārtību. Saskaņā ar likumprojekta anotācijas aprēķiniem atsevišķiem lielākajiem brokeriem gada uzraudzības maksa varētu kļūt vairāk nekā septiņas reizes lielāka. Šādam kāpumam nepieciešams skaidrs un detalizēts pamatojums, bet pagaidām šķiet ka Latvijas Bankas galvenais arguments ir “mums vajag vairāk naudas!”.

Gaidāmās sekas būtu tādas, ka iedzīvotājiem kļūs grūtāk pieejami apdrošināšanas brokeru pakalpojumi, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt gan izvēlētās apdrošināšanas kvalitāti, gan arī apgrūtināt zaudējumu segšanu un atlīdzību saņemšanu.

Diskusija par brokeru maksājumu palielināšanu notiek laikā, kad valsts izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Pieņemtajā 2026. gada valsts konsolidētajā budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi: 17,9 miljardu eiro apmērā. Savukārt Finanšu ministrijas 2026. gada jūlijā publicētajās prognozēs vispārējās valdības budžeta deficīts gadam novērtēts 2,9% no iekšzemes kopprodukta, bet parāds gada beigās- tuvu 48% no IKP. Šādos apstākļos ir pamatoti prasīt rūpīgu izdevumu izvērtējumu arī institūcijai, kura paredz palielināt obligātos maksājumus uzņēmējiem.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, taču plānotais maksājumu pieaugums ir tieši saistīts ar Latvijas Bankas darbu. Anotācijā tas pamatots ar nepieciešamību segt brokeru uzraudzības izmaksas. Šī nozare ir Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes pārziņā, kuru vada Evija Dundure. Tādēļ gan Latvijas Bankai, gan Dundurei kā pārvaldes vadītājai būtu jāsniedz nozarei un arī visai sabiedrībai saprotams, pieņemams un pamatots skaidrojums par piedāvāto modeli, tā izmaksām un iespējām ierobežot maksājumu pieaugumu.

Galvenās izmaiņas ietvertas likumprojekta 37. punktā, kas groza likuma 60. pantu. Līdzšinējā kārtība paredz ikgadēju uzraudzības maksu līdz 0,7% no attiecīgās atlīdzības, taču ne mazāk par 150 eiro un ne vairāk par 1000 eiro gadā. Jaunais modelis paredz 750 eiro fiksētu gada maksājumu un papildus līdz 0,1% no atlīdzības par apdrošināšanas izplatīšanu un ieņēmumiem no riska parakstīšanas.

Visvairāk šo maksājumu palielināšana ietekmēs mazos apdrošināšanas brokerus, kam ir neliels darbinieku skaits, jo būtiski ir palielināts minimālais maksājumu slieksnis. Iedzīvotājus viņu ikdienas apdrošināšanas vajadzībās apkalpo tieši mazie un vidējie apdrošināšanas brokeri, jo lielākie apdrošināšanas brokeri, it īpaši starptautiskie, bieži vispār nesniedz pakalpojumus ikdienišķā privātpersonu apdrošināšanā. Uzraudzības maksājumu būtiska palielināšana kopā ar citu administratīvi birokrātisko slogu palielināšanu nozīmēs to, ka kādi no mazajiem brokeriem var izvēlēties beigt savu darbību, tas savukārt padarīs šo pakalpojumu mazāk pieejamu iedzīvotājiem un, ļoti iespējams, ka arī pazeminās servisa līmeni.

Lielajiem brokeriem arī plānots palielināt uzraudzības maksājumu pat piecas vai vairāk reizes. Šeit varam gaidīt, ka pieaugošās administratīvās uzraudzības izmaksas tiks pārnestas uz klientiem.

Likumprojekts paredz pārskatīt arī citus maksājumus. Reģistrācijas dokumentu izskatīšanas maksa pieaugtu no 250 līdz 500 eiro. Tiktu ieviestas maksas par izplatīšanas tiesību paplašināšanas un pārrobežu darbības dokumentu izskatīšanu. Vienlaikus paredzēts atcelt 40 eiro maksu par procedūru grozījumu izskatīšanu. Tas ir atvieglojums, tomēr kopējā ietekme uz uzņēmumiem jāvērtē, ņemot vērā visas izmaiņas.

Ar atsauci uz inflāciju vien nepietiek, lai izskaidrotu tik ievērojamu maksājuma kāpumu atsevišķiem uzņēmumiem. Pie tam jāatzīmē, ka ilgstoši Latvijas Banka ievērojamu daļu savu apdrošināšanas brokeru uzraudzības resursu ir tērējusi nevis patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju aizsardzībai, bet gan privātu komersantu - apdrošināšanas sabiedrību - interešu aizsardzībai, pēc būtības uzņemoties apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzrauga un kontroliera funkcijas. Likumprojektā šo Latvijas Bankas darbu atsevišķu privāto komersantu interesēs ir pat paredzēts palielināt uzliekot papildus administratīvo slogu brokeriem un tā vēl vairāk palielināt brokeru izdevumus un samazinot resursu, kas var tikt veltīts iedzīvotājiem paredzētajiem servisiem un pakalpojumiem apdrošināšanā.

Līdzās uzrauga finansējuma vajadzībām ir jāizvērtē ietekme uz konkurenci, jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū un nozares attīstību, un to kā tiks nodrošināta apdrošināšanas brokeru pakalpojumu pieejamība jebkuram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no apdrošinājuma prēmijas lieluma. Paredzētie papildu obligātie maksājumi uzņēmumu budžetos noņems izdevumus klientu apkalpošanas vajadzībām - darbinieku apmācībai, tehnoloģiju attīstībai un klientu tiešai apkalpošanai, jo kaut kur būs jāekonomē, lai apmierinātu Latvijas bankas pieaugošās prasības pēc naudas.

Vai Latvijas sabiedrība vēlas mazāk pakalpojumu iedzīvotājiem, bet dāsnāk atalgotus Latvijas bankas darbiniekus? Jo tāds ir sagaidāmais rezultāts uzraudzības maksājumu palielināšanai.