Bens Latkovskis / Viedokļi

Iesākumā neliela ilustrācija par kaut ko it kā pilnībā nesaistītu ar mūsu pusē notiekošo.

Šī nedēļa sākusies ar vietējā mēroga polittrīci. Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Paziņojums par to tika publicēts ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā 9. decembra rītā pēc Vašingtonas laika, pēcpusdienā pēc Latvijas laika.

Pārfrāzējot klasiķi: Rīgas domes (RD) atlaišanas procedūra, par kuru tik ilgi runāja opozīcija, ir sākusies. Ko tas nozīmē, ņemot vērā, ka šī soļa sekas var izrādīties gluži negaidītas?

Labs tas, kas labi beidzas, gribētos teikt, atskatoties uz Londonas priekšpilsētā Votfordā aizvadīto NATO 70 gadu jubilejas tikšanos. Par spīti bažām, ka samita laikā varētu saasināties dažādas iekšējās domstarpības, beigu beigās viss, vismaz ārēji, pagāja daudzmaz gludi. Taču problēmu sakne nekur nepazuda.

Eiropas Parlaments 28. novembrī ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties pieņēma rezolūciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu klimata jomā. Rezolūcijas skaidrojošajos dokumentos tiek draudēts – ja nekas netikšot darīts, tad «līdz 2100. gadam Zemes temperatūra paaugstināsies par trim grādiem pēc Celsija», un «tas izraisītu masveida izmiršanu, lielas mūsu planētas teritorijas kļūtu dzīvošanai nepiemērotas».

Kā noteikt, vai kādam, teiksim, Valsts prezidentam, premjeram, ministram, uzņēmuma vadītājam vai vienkārši bērnudārza audzinātājai, ir vai nav autoritāte? Pavisam vienkārši. Jāpavēro, kā šā cilvēka teikto uztver apkārtējie.

Piektdien dienas pirmajā pusē šķita, ka politiskās krīzes iedīgļi, kuri parādījās līdz ar tiesiski pretrunīgā 2020. gada valsts budžeta pieņemšanu, ir sekmīgi izravēti. Par veselības nozari atbildīgā Attīstībai/Par! (AP) nāca klajā ar priekšlikumu, kā atrisināt pretrunu starp pērn 13. decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansējuma likumā un šā gada 14. novembrī pieņemto likumu par valsts budžetu 2020. gadam. Uz pretrunu šajos likumos jau trešdien, 20. novembrī, LTV Rīta panorāmā norādīja Valsts prezidents Egils Levits un lika saprast, ka tā būs jānovērš jebkurā gadījumā.

TV3 ziņu dienesta žurnālists Jānis Eglītis valsts svētku priekšvakarā sociālajā vietnē Twitter ierakstīja: «Ēdu vakariņas. Šajā laikā (aptuveni stunda) par referendumu Saeimas atlaišanai parakstījās 408 cilvēki! Es ieteiktu Kariņam apsvērt, vai tomēr tos 60 miljonus nevar atrast, pie viena grozot Veselības finansēšanas likumu. Pretējā gadījumā var sanākt maksāt daudz augstāku cenu.»

Šobrīd dažas partijas ir aktivizējušas himeru, ka pilsoņiem jādod tiesības vēlēt savu politisko pārstāvniecību no

Šodien Saeimā tiek skatīts Valsts budžets galīgajā lasījumā. Visticamāk, budžets tiks pieņemts bez īpašiem grozījumiem. Tas ir, ne tikai pārkāpjot likumu (par veselības aprūpes finansējumu), bet arī tā aizsegā (kā pavadošais likumprojekts) pieņemot nekaunīgos grozījumus likumā par partiju finansējumu. Proti, deputāti nobalsos par valsts finansējuma septiņkāršošanu paši sev.

Gadās, ka cilvēks izdara kādu pavisam neievērojamu darbību, kurai tajā brīdī pat nepievērš uzmanību, taču vēlāk izrādās, ka šīs darbības dēļ visa dzīve sagriežas ar kājām gaisā.

Paredzēts, ka nākamnedēļ, 13. datumā, Saeima pieņems nākamā gada valsts budžetu. Šobrīd ar augstu ticamību var prognozēt, ka ikgadējais valsts galvenais likums tiks pieņemts juridiski apšaubāms, ar nopietniem likuma pārkāpumiem. Proti, likums par valsts budžetu būs pretrunā likumam par veselības aprūpes finansējumu.

Tāpat kā vecāki audzina savus bērnus ne jau ar pamācošām runām, bet gan ar savu personīgo paraugu, tā arī politiskā šķira jeb tā dēvētais isteblišments ar savu uzvedību rāda, kā sabiedrībai jāizturas pret to valsts varu, ko šī politiskā šķira iemieso.

Sestdien paredzētais Saskaņas kongress būs īpašs. Ja ne gluži liktenīgs, tad vismaz interesants. Iepriekšējos kongresos, kad prezidijā nemainīgi sēdēja U kvadrātā (Ušakovs un Urbanovičs), viss ritēja pēc rūpīgi izstrādāta un vadības apstiprināta scenārija. Šoreiz iespējami negaidīti pavērsieni, lai gan nav šaubu, ka arī tagad tiek darīts viss, lai nekas patiešām negaidīts nenotiktu.

«Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) likums par pienākumu uzliek gādāt, lai mediji Latvijā attīstītos, būtu konkurētspējīgi un stipri,» – tā sākās sižets TV3 svētdienas raidījumā Nekā personīga, un pilnīgi sagaidāmi turpmākajā sižetā «pierādīja», ka «sliktā» NEPLP un īpaši jau tās infernālais* loceklis Ivars Āboliņš dara visu, lai tas nenotiktu. Pēc šī sižeta sociālo tīklu kreisi liberālajā burbulī notika kārtējā svētdienas vakara sasaukšanās, kuras laikā katrs šī burbuļa iemītnieks atzīmējās ar kādu īsu ierakstu – savu «ticības apliecinājumu». Kas patiesībā bija sižetā?

Šonedēļ Stokholmā tika piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. To šogad ieguva trīs cilvēki. Laulātais pāris no Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta – profesori Estere Duflo un Abhidžits Benerdži un Maikls Krēmers no Hārvarda universitātes par nabadzības novēršanas pētīšanas metodoloģisko specifiku. No šīs trijotnes īpašu uzmanību ir vērts pievērst tieši Krēmeram, kurš ir autors tā dēvētajai bojāto blīvju teorijai (O-ring theory).

Šodien Latvijā oficiālā vizītē ierodas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Spriežot pēc vizītes oficiālās programmas, tā plānota galvenokārt kā iepazīšanās tikšanās draudzīgu attiecību nodibināšanai.

Saeimā pārstāvētie politgrupējumi, lepni saukti par partijām, nolēmuši gandrīz astoņkārtīgi palielināt sev piešķiramo finansējumu no valsts budžeta. Solis, jāatzīst, visai riskants arī no pašu beneficiāru viedokļa. Lai kādas būtu mūsu tā dēvētās partijas, tās tomēr piedalās samērā demokrātiskā vēlēšanu procesā, un vēlētāju vēlmes ignorēt nedrīkst, lai kā arī to gribētos. Vairākkārtīga finansējuma palielināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, kā rāda dažādas aptaujas, neizraisa vēlētāju sajūsmu. Taču politiķi, izliekoties neredzam un nedzirdam sabiedrības neapmierinātību, neapturami iet uz to. Kāpēc?

Otrdien OIK lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka vairākām valsts amatpersonām varētu iestāties kriminālatbildība lietās «par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām».

Dienasgaismu ieraudzījusi pētnieciskās žurnālistes Agneses Margēvičas grāmata Brālība kvadrātā. Grāmatas nosaukums vedina uz zināmām asociācijām – par brālībām krievvalodīgajā pasaulē mēdz dēvēt kriminālus grupējumus, bet Kvadrāts ir neoficiāla iesauka kādam Rīgā populāram uzņēmējam, kurš parakstās ar saviem iniciāļiem – M. M. Māris Martinsons.

Patiesību sakot, viss jau tāpat ir skaidrs. Jauni vārdi ir lieki, un tos var arī neizteikt. Valdībai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Latvijas Universitātes rektora neapstiprināšanas lietā tieslietu ministrs (sic!) Bordāns nosaucis par «mārketinga triku». Ja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) fīrers (tas pats, kurš vienlaikus skaitās tieslietu ministrs) uzskata, ka tiesas nodarbojas ar «mārketinga trikiem», tad ko tur vēl teikt? Zemāk tiesiskuma izpratnē, šķiet, vairs nav kur krist, taču, ņemot vērā JKP līderu domāšanas bremžu sistēmas traucējumus, skaidrs, ka drīzumā sasniegsim arvien jaunus dziļuma rekordus.

Manā jaunībā viss bija pagalam vienkārši – padomju Latvijā mēs dzīvojām iekšpus žoga. Aiz tā bija fantastiskie, tikai filmās redzētie Rietumi – pārtikusi, krāsaina un vilinoša pasaule. Šaipus žoga bija pelēcība, Pirmā maija kurpes un deviņos vakarā PSKP CK plēnums televizorā. Viss bija skaidrs kā divreiz divi – tur ir īstā dzīve, šeit – nožēlojams surogāts.