Nepārejošs politiskais pilnmēness

 
©F64 Photo Agency

Piektdienas rītā TV3 raidījumā 900 sekundes tieslietu ministrs Jānis Bordāns iemeta kārtējo smilšu devu valdošās koalīcijas sadarbības zobratos, pavēstot pasaulei, ar kādām jaunām atklāsmēm apskaidrojies viņa prāts nakts melnumā. Izrādās, viņa kolēģis valdībā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens mēģina «destabilizēt darbu valdībā savu saimnieku interesēs».

Šādi Bordāna izteikumi nav nekas jauns. Jaunums ir tas, ka šos pārmetumus viņš raida nevis ierasto ienaidnieku - ZZS - virzienā, kuri, atbilstoši viņa loģikai, ir vainojami par visu, kas valstī noticis un notiek, bet gan uz koalīcijas partneriem - KPV LV. Šoreiz jāvērš uzmanība arī uz izmaiņām leksikā. Līdz šim politiskajiem oponentiem parasti tika pārmesta darbošanās kādu (visbiežāk vārdā neminētu) sponsoru interesēs. Tagad «sponsori» tiek pārsaukti par «saimniekiem», kas politisko apsaukāšanās līmeni pazemina vēl par kārtu. Ne velti Ģirģens tieslietu ministra izteikumus atturējās komentēt, norādot, ka nevēlas «nolaisties līdz Bordāna līmenim».

Jāatzīst, ka Bordāns jau labi sen kā atļaujas neievērot politiskās ētikas pamatprincipus un negrasās sevi ierobežot. Manā bērnībā cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ neprata sevi apvaldīt un ļāva emocijām neierobežotu vaļu, dēvēja par aptaurētiem. Mūsdienās šo vārdu lieto retāk, bet politgrupējumam, kurš dēvējas par JKP, grūti atrast piemērotāku apzīmējumu kā - aptaurētie fanātiķi. Viņi no savas apmātības saskatīt kaitnieku katrā, kurš valgām teļa acīm paklausīgi nemāj ar galvu, klausoties JKP līderu pātaros, nekautrējas. Ar to viņi pat lepojas. Viņiem aiz loga spīd mūžīgs pilnmēness.

Ja komandā ir kāds aptaurētais, tad rodas jautājums - kāpēc tāds jāpacieš? Parastā atbilde - viņš ir neaizstājams. Spēlē galvas tiesu labāk par pārējiem, tāpēc arī viņa izlēcieni pārējiem jāpiecieš. Vai Bordāns & Co ir neaizstājami? Gan viņiem pašiem, gan arī valdības vadītājam, spriežot pēc līdzšinējās reakcijas, tā acīmredzot izskatās. Patiesi, ja skatāmies uz mandātu sadalījumu Saeimā, tad redzam, ka bez JKP (plus Kaimiņš un Blumbergs) iztikt nevar, kamēr bez Ģirģenu pārstāvošās KPV LV iztikt it kā var. Līdz ar to Bordāns var visai droši teikt visu, kas vien ienāk prātā, daudz nedomājot par iespējamām sekām. Taču tas tā tikai izskatās.

Arī Rīgas domē Saskaņa bija pārliecināta, ka bez tās neiztikt un tā, uzspļaujot politiskajām realitātēm, var diktēt noteikumus pārējiem, balstoties vienīgi uz formālo aritmētiku (mandātu skaitu). Saskaņas līderi (gan redzamie, gan ēnā stāvošie) acīmredzot nepamanīja savas dižmanības norietu un joprojām domāja, ka var pa Rīgas domi ņemties kā savu ķešu. Burova atvaļinājuma laikā pieņemt jebkādus lēmumus, un tie tā arī tiks klusu ciešot norīti. Pārrēķinājās. Vladova un Kleins zaudēja amatus, un koalīcija faktiski ir beigusi pastāvēt. Visi tie, kuri domāja, ka ir neaizstājami, pēkšņi attapušies pie sasistas siles, un vienīgais, kas silda viņu sirdis, ir sajūta, ka arī citiem neklājas labāk. Tāds pavārgs mierinājums.

Bordānam un viņa grupējumam Vladovas, Bergmaņa & Co liktenis pagaidām nedraud. Bordānistu spēks pat it kā palielinājies pēc Kaimiņa nonākšanas viņu orbītā. Atgādināšu, ka Bordāns un Strīķe ir pārliecinājuši Kaimiņu, ka jau pavisam drīz tiks iecelts viņiem paklausīgs ģenerālprokurors, kurš izbeigs pret Kaimiņu uzsākto kriminālprocesu. Ģirģens par to pat atļāvās pajokot, sakot, ka Kaimiņš atgriezies pie savas mammas - Jutas Strīķes, kura viņu «paņēmusi savos aptvērienos». Viss jau būtu jauki, ja vien Bordāns un Strīķe spētu pildīt Kaimiņam solīto un nodrošināt sev paklausīga ģenerālprokurora iecelšanu. Taču Saeimā arī nesēž vieni naivuļi, kuri rokas klēpī salikuši noskatīsies, kā Bordāns, Strīķe un Jurašs pievāc visu. Pārējiem deputātiem šī apmāto fanātiķu pulciņa ietekmes pieaugums nav vajadzīgs. Tāpēc par ģenerālprokurora ievēlēšanas procedūras maiņu gaidāma nikna cīņa un nav zināms, kā tā noslēgsies.

Tomēr pamatvektors ir skaidrs jau šobrīd. Bordānisti kāpinās spiedienu uz koalīcijas partneriem, šaujot uz tiem ar Latvijas politiskās mitoloģijas jaudīgākajiem lielgabaliem - pārmetot darbošanos «oligarhu» interesēs un potenciālu sadarbību ar Saskaņu. Pārējiem koalīcijas partneriem jāsaprot, ka ne ar kādiem miermīlīgiem kompromisiem aptaurētos apmierināt nevar. Viņu apetīte ir neremdināma, jo viņiem pilnmēness nekad nebeidzas.