Lejup pa valsts pārvaldes degradācijas kāpnēm

© F64

Pagājušā nedēļā beidzot tikām pie jaunā ekonomikas ministra. Veidojot valdību, Kariņš solīja, ka valsts pārvaldes darbā tikšot aicināti cilvēki, kuri ir sevi pierādījuši ar izciliem sasniegumiem. Pieļauju, ka viņš patiesi tā arī gribēja. Gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.

Taču visu pēc kārtas. Tieši koronavīrusa krīzes priekšvakarā JKP iniciēja ekonomikas ministra Ralfa Nemiro noņemšanu no amata. Formāli tas tika izdarīts ar SAB rokām, negaidīti atņemot ministram pielaidi valsts noslēpumam. Var jau teikt, ka SAB ir augstākā līmeņa drošības iestāde, kura ar tādām lietām kā politiskā izrēķināšanās nenodarbojas, bet kāpēc par to īstas pārliecības nav? Vai tik ne tāpēc, ka darbojas senā atziņa - ja kāds pēkšķ kā pīle, iet gāzelēdamies kā pīle, peld kā pīle un izskatās kā pīle, tad tā arī ir pīle. Pielaižu došanas vai nedošanas jautājums tik bieži ir izskatījies kā politiskās cīņas instruments, ka tikai neko redzēt negribošs cilvēks var noliegt, ka tas arī ir politiskais instruments.

Arī pati JKP neslēpa, ka aktīvi strādājusi, lai Nemiro aizvāktu no Ekonomikas ministrijas. Kāpēc? Viņa pretestība ASV biznesmeņa Pētera Ragauša projektam, kurš paredz Latvenergo obligātas gāzes iepirkuma garantijas no vēl neuzbūvētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa ir viens no iemesliem. Droši vien bija arī citi. Tam nav būtiskas nozīmes. Fakts ir tas, ka ārkārtas stāvokļa laikā, kad steidzīgi jāorganizē atbalsta mehānismi uzņēmumiem, lai nesabruktu visa valsts tautsaimniecība, ekonomikas ministra krēsls palika tukšs.

Koalīcijas līgums paredz, ka, nomainot kādu ministru, viņa vietu ieņem kāds no tās pašas partijas. KPV LV šim amatam izvirzīja Jāni Vitenbergu. Diemžēl viņa kvalifikācija (tūrisma izglītība un augļu noliktavas vadītāja pieredze) normālā valdībā būtu acīmredzami nepietiekama šim amatam, taču šī koalīcija ir tik trausla, ka jāņem tas, ko liek priekšā. Tajā pašā laikā atbrīvojās arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vieta, jo iepriekšējā vadītāja aizgāja mūžībā. Arī šajā gadījumā amats koalīcijas stabilitātes vārdā pienākas tās pašas partijas cilvēkam. Te arī parādījās JKP īpatnais apkārtējās pasaules redzējums.

Uz šo amatu tika virzīts smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Juris Jurašs, kurš šobrīd atrodas aktīvā tiesas procesā. Prasīt no koalīcijas partneriem, lai tie akceptētu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amatā personu, kura atrodas tiesvedībā par smagu noziegumu, ne katrs var. Tur jābūt zināmai (pareizāk sakot, milzīgai) nekaunībai. Varbūt kādam Saeimā tās trūkst, taču tikai ne JKP. Tai ir pašai savs morālais imperatīvs. Visi citi blēži, nelieši, mēs vienīgie sniegbaltā uzvalkā šīs dubļu jūras vidū. Tāpēc mums kā Dostojevska Raskoļņikovam viss atļauts, jo mēs esam morālie pārcilvēki šajā sīkmanīgo niecību zaņķī.

Taču šajā koalīcijā visi ir pārcilvēki savās acīs, bet sīkmanīgi tirgoņi citu skatījumā, tāpēc tāpat tur nekas nenotiek. JKP paziņoja, ka Vitenbergu kā ekonomikas ministru neatbalstīs. Ne jau tāpēc, ka viņš šim amatam nekvalificējas, kas liktos loģiski, bet gan tāpēc, ka ministrijā palikuši cilvēki, kuri varētu traucēt JKP sponsoru interesējošiem biznesa projektiem. Aizvāksiet viņus, atbalstīsim. Neklausīsiet, neatbalstīsim. Citiem vārdiem, atklāta politiska šantāža koronavīrusa krīzes pašā karstumā.

Tomēr, ja JKP nekaunībai robežu nav, tad Kariņa pacietībai tā tomēr ir. Viņš skaidri norādīja, ka ekonomikas ministrs jāapstiprina nekavējoši. Šajā brīdī JKP labākajās Trampa sarunu vešanas tradīcijās (spēcīgs uzbrauciens, kam seko viegla atkāpšanās) piedāvāja «kompromisu». Labi, mēs atbalstīsim to jūsu ministru, bet tad jums jāatbalsta smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs Juridiskās komisijas galvgalī. Šādam kompromisam visi arī priecīgi piekrita, atviegloti uzelpojot, ka izdevies novērst valdības krīzi visnepiemērotākajā brīdī. Taču, ko mēs šo kompromisu rezultātā esam ieguvuši?

Ekonomikas ministriju tagad vadīs cilvēks, kurš ekonomiku nav studējis un agrāk piestrādājis par pasākumu vadītāju, bet Juridisko komisiju vadīs tiesājama persona. Tā kā arī budžeta komisiju vada smagos finanšu noziegumos apsūdzēta persona, tad jāsecina - izcils rezultāts. Neprofesionāļi ar kriminālu pagātni. Gaidīsim nākamo pakāpienu pa lejupvedošajām valsts pārvaldes degradācijas kāpnēm.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais