Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir iegājusi finiša taisnē. Jāsteidzas, jo visiem papīriem jābūt kārtībā (Saeimā nobalsotiem un prezidenta parakstītiem) gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka līdz vasaras sākumam lieta jānodara. Taču mūsu cilvēku apziņa lielā mērā ir kā tajā anekdotē par žirafi. Kamēr aiziet pa to garo kaklu...
Daudzviet tikai tagad cilvēki sāk saprast, kas īsti notiek, un ir satraukušies ne pa jokam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pa burzmu pēkšņi parādījušās atsevišķu personu un grupu šauri savtīgās interesītes un, kā parasti tādos gadījumos, atrodas politiķi, kuri «pavisam nesavtīgi», tikai aiz sev vien zināmiem sirdsšķīstiem apsvērumiem sāk bīdīt kaut ko grūti pamatojamu.
Uzskatāms piemērs (bet tuvu ne vienīgais) ir ideja par Limbažu novada sadalīšanu. Limbažu novads jau pirms reformas bija apvienots vienā lielā novadā, un Pūces plānā tam vēl tiktu pievienoti Salacgrīvas un Alojas novadi. Līdz ar to novadam nebija iebildumu pret reformu kopumā. Viss mainījās, kad janvāra nogalē pēkšņi parādījās ideja izveidot (saglabāt) Saulkrastu novadu, kuru pirms tam plānoja pievienot Ādažu novadam. Lai jaunizveidotais Saulkrastu novads atbilstu, tā teikt, gabarītiem, tam izdomāja pievienot Vidrižu un Skultes pagastus, atdalot pēdējos no Limbažu novada. Kas bija patiesais iemesls šiem pēkšņajiem «mērnieku laikiem» Limbažu novadā, var tikai minēt, jo līdz tam tur viss bija mierīgi.
Vietējie, kurus, tāpat kā dzimtbūšanas laikā, iedala te pie viena, te pie otra barona, visā šajā pārdalē saskata bažas par slēptām interesēm saistībā ar iespējamo sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Skultes ostā. Grūti pateikt, cik šajās baumās patiesības, cik konspirāciju teorijas, bet fakts paliek fakts - Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava pēkšņi kļuvis par aktīvu novada sadalīšanas lobistu. Kāpēc viņš to dara, ņemot vērā to, ka aktīvākā iedzīvotāju daļa, kā to var redzēt pēc dažādām sapulcēm, ir pret, grūti izskaidrot. Pats viņš jēdzīgu, pietiekami ticamu versiju paust nespēj. Tad nu atliek vien ticēt konspirācijām.
Patiesībā tam pat nav nozīmes, vai Dombravas īpašā interese saistās ar gāzes termināli vai kaut ko citu. Piemēram, ar kādu zemes pleķīti pie jūras vai ko tamlīdzīgu. Vēlreiz atkārtoju. Ja kādai amatpersonai pēkšņi ir parādījusies (agrāk nav manīta) par kādu jautājumu pastiprināta interese un viņš nespēj šo intereses parādīšanos pārliecinoši (kas īpaši svarīgi) pamatot, tad ar ļoti augstu varbūtību šai amatpersonai ir savtīgi mērķi.
Limbažu novada sadalīšana uzskatāmi parāda vēl vienu lietu, kas raksturīga tā sauktajai reformai kopumā. Runa ir par Rīgas «visziņu» aroganci pret «vienkāršo» tautu, kura, šo visziņu ieskatā, pati nesaprot, ko grib, un tāpēc nevēlas bez ierunām pieņemt tos «labumus», kurus tiem vēlīgi grib dot Rīgas «gudrinieki».
Zīmīgs šajā sakarā bija kādas Rīgas aktīvistes Ineses Vaivares ieraksts tviterī par LTV Panorāmā rādītu sižetu: «Lielisks sižets par Limbažu ATR. Pilna zāle padzīvojušu cilvēku, kuri vienkārši negrib un domā, ka uz Limbažiem vairs braukt nedrīkstēs. Vienīgajam jaunajam vienalga. Citi vēl darbā, ar bērniem. Un saucas «Vidriži negrib». Tāda nu ir aktīvisma seja reģionos.»
Šajā īsajā tvītā Vaivarei, pašai to negribot, izdevies atklāt ATR seju visā tās «krāšņumā». Pat nerunāsim par acīm redzamo eidžismu - norādi uz sapulcējušos vecumu (pilna zāle padzīvojušu cilvēku). Kāda starpība, kāds ir šo cilvēku vecums? Vai tāpēc viņus var vērā neņemt? Turklāt vēl samelots, jo sižetā skaidri redzams, ka sapulcējušies ir dažāda vecuma cilvēki. Bet ne tas ir galvenais. Galvenais ir minētais arguments - «viņi vienkārši negrib». Iekavās paliek nepateiktais, bet skaidri nolasāmais. Viņi [šie vecie muļķi] vienkārši negrib [ka viņus kā aunus dzen tur, kur mums, ganiem, šķiet leknāka zāle. Pareizāk sakot, kur mums, ganiem, pašiem ērtāk un izdevīgāk].
Tā arī šo reformu bija paredzēts īstenot. Nekādu aptauju (ar ko patiesībā ATR bija jāsāk). Jums, mazie cilvēki, neviens neko nejautā, jo mēs zinām labāk. Sēdiet, klusējiet un pieņemiet. Kā mēs teiksim, tā būs, jo MĒS esam patiesība, kas nav apšaubāma. Arguments pret šādu attieksmi ir tikai viens - paraksts www.latvija.lv par šīs arogantās, «kā gribu, tā daru» Saeimas atlaišanu. Citus argumentus VIŅI nesaprot.
