Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Viedokļi

Rīgas domē turpinās ālēšanās

© F64 Photo Agency

Rīgas domē (RD) jau atkal kārtējās jukas. RD Saskaņas un bloka Rīgai deputāti uzstāj uz pašvaldības vadītāja Oļega Burova (GKR) nomaiņu, savukārt opozīcija rosina no amata atstādināt arī abus vicemērus, lai Burova noņemšanas gadījumā nebūtu automātiska viņa aizstājēja. Kas viņiem atkal lēcies, ko viņi nevar sadalīt?

Šis jautājums šķistu loģisks, ja līdzšinējais RD darbs ritētu normālā režīmā un līdz esošā RD sasaukuma termiņa beigām būtu vēl pusotrs gads. Taču situācija ir cita. Vēl pirms gadumijas bija domāts, ka jau 16. janvārī Saeimā tiks skatīts jautājums par RD atlaišanu. Tagad RD atlaišana ir uz laiku atcelta, taču tikai uz laiku. Ja vien nenotiks kaut kas negaidīts Saeimas koalīcijas ietvaros, tad jau aprīļa beigās mūs gaida RD ārkārtas vēlēšanas.

Ko vēlas Burova gāzēji (Saskaņa un Rīgai)? Viņi grib turpināt saimniekot tāpat kā Ušakova laikā. Kad koalīcijas partneriem bija sadalītas atbildības sfēras un šajās sfērās katrs darbojās kā gribēja. Kad naudīgus amatus veidoja cik grib, kā grib un tajos iecēla ko grib. Kad katra šāda amatā ieceltā partijas ielikteņa profesionālisms vai, vēl vairāk, reputācija bija otršķirīgs un pat treššķirīgs faktors. Galvenais bija tuvums lemjošajam kodolam. Lojalitāte un paklausība (sapratne par spēles noteikumiem).

Kas neapmierina Burova gāzējus? Viņi to oficiāli formulē šādi: Burovs vienpersoniski uzņēmies koalīcijas vadību un lēmumu pieņemšanā nekonsultējas ar saviem partneriem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Burovs neļauj iecelt amatos tos, kurus «vajag». Piemēram, Saskaņas frakcijas vadītāja Anna Vladova Burova atvaļinājuma laikā iecēla Emīlu Jakrinu Attīstības departamenta direktora vietas izpildītāja amatā, bet Burovs, tiklīdz atgriezās no atvaļinājuma, šo rīkojumu atcēla. Vai arī RD vicemērs Druvis Kleins (Rīgai) atcēla no Rīgas satiksme padomes locekļa amata Normundu Narvaišu, bet RD izpilddirektors Juris Radzevičs savukārt atcēla šo Kleina rīkojumu. Citiem vārdiem, Rīgas mērs un izpilddirektors traucē īstenot koalīcijas partneru sīkās, bet (viņuprāt) taisnīgās vēlmītes.

Burova gāzēji aģentūrai LETA atzinuši, ka Burovs ir «izcils profesionālis», tomēr viņam trūkstot «politiskas pieredzes koalīcijas darba vadīšanā». Ar «pieredzi koalīcijas darba vadīšanā» šajā gadījumā jāsaprot tāds darba stils kā valdības vadītājam Krišjānim Kariņam - staigāt apkārt ar «mūžīgo» smaidu sejā un izlikties, ka viss vienmēr ir vislabākajā kārtībā. Nevienam neko nepārmest un, galvenais, nevienam neko neliegt. Lai peles danco pa galdu, es neko neredzu un nevienam netraucēju «dzīvot».

Tā varbūt var «strādāt», ja galvenais uzdevums ir noturēties pēc iespējas ilgāk amatā, cenšoties ar visiem sadzīvot pa labam. Taču, ja sirds sāp par lietu un arī vēlēšanas pavisam drīz iespējamas, tad šāda «runča Leopolda» taktika sāk kļūt bīstama. Ne velti Druvis Kleins pārmet Burovam, ka viņš nevis vada RD, bet gan sācis nodarboties ar priekšvēlēšanu kampaņu. Šie Kleina vārdi gan tikai liecina par viņa paša politisko neprofesionalitāti, jo ko gan viņš ar to patiesībā pasaka? To, ka Burovs sācis domāt par to, kā tas, ko viņš dara, izskatās vēlētāju acīs. Viņš vairs nedomā, kā, ignorējot reputācijas riskus, apmierināt koalīcijas partneru augošo apetīti, un lēmumu pieņemšanā viņš vairs necenšas izdabāt partneru iegribām.

Droši vien šāds vadības stils koalīcijas partneriem ir nepatīkams, bet šo partneru problēma ir tā, ka starp šiem Burova «vienpersoniski» pieņemtajiem lēmumiem grūti atrast tādu, kurš izskatītos savtīgu iemeslu virzīts vai būtu pretējs rīdzinieku interesēm. Līdz ar to situācija tikai šķietami ir simetriska. Faktiski tā ir asimetriska, un šajā «lēmumu pieņemšanas - atcelšanas» cīkstiņā Burovs izskatās pievilcīgāk nekā viņa gāzēji.

Kopumā šis mēra maiņas mēģinājums izskatās pēc tādas kā kaprīzes, kas diez vai gaidāmajās vēlēšanās dos papildu punktus Saskaņai, ja mēs konkrētajā gadījumā vispār vēl varam runāt par partiju kā kopumu, nevis atsevišķu ambiciozu personu grupu, kura cenšas uz atvadām vēl sagrābt kas grābjams. Jebkurā gadījumā šī pseidopolitiskā rosība neizskatās glīti.