Šodien ar pārzīmēto pašvaldību karti neapmierinātie organizē smagās tehnikas demonstrāciju uz Latvijas maģistrālajiem ceļiem. Savukārt tā saucamās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) bīdītāji turpina demonstrēt pārliecību, ka nekādas protesta akcijas nespēs viņus apturēt. Kā esam lēmuši, tā arī būs, lai ko arī teiktu un darītu tie, uz kuriem šī «reforma» attiecas.
ATR realizētāji ir gatavi ar ceļu ruļļa apņēmību īstenot iecerēto. Kāpēc? Kāda ir viņu iekšējā motivācija? Atsevišķiem konkrētu robežpārbīdes projektu virzītājiem tā var būt atšķirīga un bieži vien pat sīkmanīgi savtīga, bet reformas vispārīgajiem atbalstītājiem šī motivācija ir cilvēces praksē plaši izplatīta - mēs vienkārši zinām labāk, kā jums būs labāk, un šo savu viedokli, kā labāk, par katru cenu gribam jums uzspiest. Kaut vai lai pašapliecinātos. Šī motivācija patiesībā ir daudz plašāk izplatīta, nekā parasti iedomājamies, kad meklējam taustāmākus iemeslus, kāpēc cilvēki tik apmāti vēlas uztiept savu.
Šeit nerunāju par acīmredzamu politisku izrēķināšanos, kā tas noticis Ventspils un Jelgavas gadījumā, kad pilsētas vadības piederība pie «nepareizās» partijas ir vienīgais iemesls, kāpēc šīm pilsētām atņemts republikas nozīmes statuss, lai gan Rēzeknei ar mazāku iedzīvotāju skaitu tas saglabāts. Patiesībā tikai šie divi gadījumi vien padara bezvērtīgas jebkuras runas par piedāvātā ATR modeļa it kā racionālo, saprātīgo un pat zinātnisko raksturu. Taču runa nav tikai par to.
Runa ir par to, ka pasaulē (Latvija nav izņēmums) pastiprinās tendence, ka publiskajā sfērā toni arvien vairāk nosaka cilvēki, kuri vienkārši domā, ka labāk par tevi zina, kas tev (ne viņiem pašiem) būtu labāk, kā tev pareizāk domāt un rīkoties. Turklāt šī pārliecība ir nesatricināma. Nav argumentu, lai kādu pārliecinātu, ka viņa «teorētiski pareizā» pārliecība, ka tieši viņš zina labāk, kā tev labāk, varētu būt maldīga. Tavi iebildumi vienmēr būs subjektīvi, maldīgi un aizspriedumaini, toties viņa argumenti racionāli, saprātīgi un «zinātniski». Ko tādiem padarīsi.
Atsevišķi jārunā par zinātniskuma straujo devalvāciju. Mūsdienās šis vārds bieži vien ir jāliek pēdiņās, jo pētījumu ir daudz, tie ir dažādi un nereti savstarpēji pretrunīgi. Tas, kas vakar šķita neapstrīdama patiesība, šodien jau izrādās novecojusi aplamība. Kādreiz kafija skaitījās neveselīga, tad atkal veselīga, un šodien neviens vairs nezina, kā ir patiesībā. Līdz ar to vēl nesen augstā godā turētā zinātniskuma metode ir neglābjami zaudējusi kādreizējo spozmi.
ATR sakarā esmu runājis ar daudziem. Ja cilvēkam nav ar strīdīgo pašvaldības piederības jautājumu nekāda sakara, tad viņš/viņa visbiežāk pret ATR virzītāju piedāvāto risinājumu izturas indiferenti. Taču situācija būtiski mainās, ja cilvēkam pašam ir kādas personīgas saites ar attiecīgo novadu. Tad uzreiz ieslēdzas emocionālas, ar lokālo identitāti saistītas lietas. Tad atklājas, ka reformu bīdītāji robežas pārzīmējuši mehāniski un nav iedziļinājušies lietas būtībā. Tikai atsevišķu koalīcijas deputātu personiskas ieinteresētības dēļ izdarītas daudzās izmaiņas sākotnēji piedāvātajā modelī.
Tas tikai apliecina to, ka ATR sākotnēji plānota, nerēķinoties ar cilvēkiem, kas jaunajā teritoriālajā plānojumā dzīvos. ATR plānojuši un aktīvi dzen uz priekšu rīdzinieki (tajā skaitā nesen par tādiem kļuvušie), uz kuriem pašiem šī «reforma» neattieksies. Šeit arī saskaramies ar parādību, kas bieži vērojama Latvijā. Ne tikai ATR kontekstā, bet daudz plašākā jautājumu spektrā. Tie, kuri vienmēr «zina, kā labāk» citiem jādomā un jārīkojas, uz tiem, kuriem šīs viņu rekomendācijas domātas, raugās ar neslēptu pārākumu. Nu ko jūs tur, muļķīši, spirināties? Dariet, kā jums liek. Šo gudrīšu ierastā citu pārliecināšanas forma ir ņirgāšanās.
Arī tagad viņi savos sociālo tīklu burbuļos neslēpti ņirgājās par katru, kurš atļaujas iebilst pret voluntāro novadu robežu maiņu. Augstprātīga ņirgāšanās ir šo «visziņu» firmas zīme, un vārdiskās kaujās viņi jūtas kā neuzvarami varoņi. Vienīgais pretarguments, kuru viņi patiesi saprot, ir droša, aktīva rīcība. Uzsveru - droša un aktīva. Tiklīdz viņi sajutīs savu idejisko pretinieku nedrošību vai šaubas, tā ar ierasto ņirgāšanos viņus ātri iemīcīs dubļos. Ar visu smago tehniku. Tāpēc minstināties nedrīkst.
