Vakara Ziņas

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Šogad daudziem tik netīkamais datums – piektdiena, trīspadsmitais – ir tikai 13. maijā. Arī pērn tā dēvēto melno piektdienu piedzīvojām vienu reizi – augustā. 

Izlasot par vērtīgu grāmatu zādzību no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, atmiņā atausa personiskais naivums. Vienlaikus izjutu prieku, ka neesmu gluži samaitāta, ja reiz manī ir tāda labticība... Iespējams, to var dēvēt citā vārdā – neaptēsta. Kaut gan bija brīži, kad neapjaustie dēmoni nesnauda un kārdināja arī mani, kā pati uzskatīju – labticīgo.

...mūzas klusē. Tas ir teiciens, kuru kopš 24. februāra pieņemts citēt ar apskaužamu regularitāti. Kā nu ne – šķiet, nevienu Latvijas iedzīvotāju nespēj atstāt vienaldzīgu notiekošais Ukrainā. Tiekoties ar ilggadējo Liepājas teātra aktrisi Ainu Kareli tā vietā, lai mākslinieci iztaujātu par viņas skaistākajām lomām, kuru vesels birums, un skatuves partneriem, šim tematam tā īsti nespējam pieskarties, jo prātā un sirdī viena vienīga doma saistībā ar dramatiskajiem notikumiem pasaulē.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Jaunība ir skaists un traks laiks ikviena cilvēka dzīvē. Visas durvis ir vaļā un jūra līdz ceļiem. Tieši tā notika arī manā dzīvē, un mans ceļš ar Maestro Raimondu Paulu ir savijies kopā no brīža, kad ar viņu kopā sēdējām konkursa žūrijā līdz viņam veltītajai izrādei «Leģendas dzimšana. Raimonda Paula daiļrades sākums»,» šķirstot albumu un atrodot kādu ap divdesmit gadus senu fotogrāfiju, kurā viņa redzama kopā ar Maestro, saka mūziķe un producente Laila Ilze Purmaliete.

Kamēr politiķi un amatpersonas ar tā dēvēto Uzvaras pieminekli nēsājas kā ar karstu kartupeli un atsevišķas cilvēku grupas nodarbojas ar naida kurināšanu, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers precīzi formulējis daudzu iedzīvotāju šī brīža sajūtas. Viņaprāt, ir skaidri jāpasaka Latvijas krieviem, ka «karš Ukrainā atrāva vaļā latviešu cilvēku vēsturiskās rētas, pret ko ir jāizturas ar cieņu».

Latvijā tikai četri kinoteātri ieguvuši arhitektūras pieminekļa statusu: «Splendid Palace», «Palladium» un «Teika» Rīgā, kā arī «Uzvara» Bauskā. Bauskas kinematogrāfs ievērojams ar to, ka tā ir ne tikai vienīgā kino mākslas celtne – arhitektūras piemineklis ārpus Rīgas, bet arī ar to, ka tas celts jau pēckara laikā (pieminekļu sarakstā iekļautie Rīgas kinoteātri būvēti starpkaru Latvijas laikā) un ir vienīgā ievērojamā kino pieminekļa ēka, kuras pašreizējo stāvokli Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde novērtējusi kā neapmierinošu. Bet savulaik tā bija krāšņākā ēka «pilsētā, kurā satiekas».

Cēsnieks, kurš savas personības šķautnes pārbauda Rīgā starp radošiem ritmiem, kas paslēpušies mūzikā un televīzijas dinamiskajā spozmē. Viņš nebaidās būt patiess. Savas dzīves karuselī, izvēlēs un paša rastajā solī, kas katru minūti liek apzināties un novērtēt šodienu. Mārtiņš Spuris savu daudzpusību apliecina TV ekrānā kā viens no TV3 «900 sekundes» smaragdiem un arī uz skatuves, kad piesēdies pie bungām, lai grupas «Franco Franco» melodijās jebkurš spētu  aizmirsties. Mārtiņš savu ikdienu pavada arī video režijā, strādājot digitālajā aģentūrā «Wrong», un vadot pasākumus. Kā to visu var paspēt, ja diennaktī ir tikai 24 stundas?

Pirms neilga laika nezināmu iemeslu dēļ Krievijas TV raidījumu vadītāja Ksenija Sobčaka ieradusies Latvijā un kritizējusi mūsu pieredzējušo žurnālisti Henrietu Verhoustinsku par interviju ar aktrisi Čulpanu Hamatovu. 

Pēc divu gadu pārtraukuma vēsturiskajā vietā – «Silmaču» mājās Druvienā – šovasar Līgo vakarā atkal būs iespēja noskatīties Rūdolfa Blaumaņa, šķiet, vispopulārākās lugas «Skroderdienas Silmačos» lieluzvedumu. Maija sākumā tur pulcējās iestudējumā iesaistītie aktieri, lai piedalītos fotosesijā, uzklausītu stāstus par lugas tapšanu un nobaudītu «Silmaču» muzeja vadītājas Sandras Āres par godu šim notikumam ceptās pankūkas.

Ne viss, ko redzam uz ekrāniem, atbilst īstenībai. Tā bijis  seriālā «Kāsla metode» par rakstnieku Ričardu Kāslu un detektīvi Keitu Beketu – uz ekrāna mīlas pāris, bet ikdienā Kāsla lomas tēlotājs Neitans Filjons pret Beketu vai Stanu Katiču bijis emocionāli vardarbīgs un ne reizi vien novedis aktrisi līdz asarām. Līdzīgi noticis arī ar slavenā romāna «Vējiem līdzi» ekranizējuma ne mazāk slavenajiem aktieriem Vivjenu Lī un Klārku Geiblu.

Miglaini atceros «Kijevas kotleti» (tolaik pilsēta netika dēvēta par Kijivu) no sava universitātes mācību laika, kad gadījās atļauties apēst šo sātīgo gardumu. Tā cena gan nav saglabājusies atmiņas dzīlēs, bet diez vai tā bija īpaši draudzīga studentes maciņam.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Šopavasar izcilā latviešu mecosoprāna Elīnas Garančas talanta cienītājiem bija lieliska iespēja viņas balsi dzirdēt divreiz – gan nesenajā mākslinieces solokoncertā Latvijas Nacionālajā operā, gan 1. maijā Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars», kur Elīna «Eiropas dienas» koncertā uzstājās kopā ar pasaulslaveno Berlīnes Filharmonijas orķestri, interpretējot itāliešu komponista Lučāno Berio skaņdarbu «Folk songs».

Pagājušā gadsimta 20. gados plašs parks Pārdaugavā Rīgā tika nodēvēts par Uzvaras laukumu un veltīts Latvijas Brīvības cīņām, bet tā paša gadsimta 80. gados tur tika uzstādīts piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Paradokss: Brīvības cīņās tika aizstāvēta jaundibinātās Latvijas Republikas teritorija pret iebrukušo padomju Krievijas karaspēku, bet vairās desmitgades pēc tam Padomju Savienība atkal ierāva Latviju karā, okupēja un Brīvības cīņām veltītajā vietā atjaunoja Uzvaras parka nosaukumu un uzcēla monumentu.

Ventspilī ir viena no lielākajām romu kopienām Latvijā – kopumā šeit dzīvo vairāk nekā 90 ģimenes. Ventspilī ir reģistrēti 711 romi.

Viņas samtainais tembrs ir iecienīts. Viņas radošā personība runā pati par sevi. Māksliniece ar lielo burtu. Tik dažāda, šarmanta un daudzpusīga. Sevi ikdienā apliecina uz skatuves, gan vadot dažādus pasākumus, gan arī ierunājot filmas un reklāmas. Kā viņai tagad klājas? Laikā, kad vīruss apstādināja neskaitāmu cilvēku likteņus, jā, arī radošās dvēseles un sirdis. Tieši tāpēc ziņkāre māc, vai māksliniece Vita Baļčunaite pandēmijas kuģi stūrēja pašas izvēlētā virzienā vai ļāvās, lai tas aizved savos ūdeņos.

Skatītāju mīlētajai operas dīvai Sonorai Vaicei 3. maijā bija dzimšanas diena. 

Covid-19 vakcīnu ziedošana trešajām valstīm liecina par pārāk apjomīgām vakcīnu iegādēm, kuru dēļ vējā izkaisīta valsts nauda.

Talantīgās mākslinieces saknes ir meklējamas Ukrainā. Viņas spēks ir apbrīnojams un balss, patiesa līdz sirds dzīlēm, ir cieņas vērta. Viņa ir pārliecinoša gan kā māksliniece, gan izsakot nostāju par Krievijas karu Ukrainā, mudinot apzināties, ka šis ir laiks, kad mūsu acu priekšā veidojas vēsture. «Sadosimies rokās, kamēr vēl varam!» uzsver Katrīna Gupalo.

Viņa arī Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja. Balsojusi pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Savukārt viņas mīļotā Latvijas Krievu savienība ir zem Valsts drošības dienesta lupas. Nesen Ždanokas mājas vārtus Garciemā nezināmi cilvēki nokrāsojuši Ukrainas karoga krāsās. Kara atbalstītāja vērsusies policijā, bet neesot lūgusi ierosināt kriminālprocesu.