Pēc divu gadu pārtraukuma vēsturiskajā vietā – «Silmaču» mājās Druvienā – šovasar Līgo vakarā atkal būs iespēja noskatīties Rūdolfa Blaumaņa, šķiet, vispopulārākās lugas «Skroderdienas Silmačos» lieluzvedumu. Maija sākumā tur pulcējās iestudējumā iesaistītie aktieri, lai piedalītos fotosesijā, uzklausītu stāstus par lugas tapšanu un nobaudītu «Silmaču» muzeja vadītājas Sandras Āres par godu šim notikumam ceptās pankūkas.
Blaumaņa luga šogad svin 120. jubileju (tā sarakstīta 1901. gadā, taču lugas pirmizrāde notika 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu teātrī), un izrādās, ka ar «Skroderdienu» tapšanu saistās kāds interesants stāsts. «Šī māja ir cieši saistīta ar izcilo latviešu dzejnieku Jāni Poruku, jo te savulaik dzīvojusi viņa māsa Anna. Un, lai negrēkotu pret patiesību, ir jāizstāsta, ka sākumā ideja par stāstu ar līdzīgu sižetu kā Blaumaņa lugai ir radusies Porukam. Viņš uzrakstīja dažus uzmetumus un parādīja tos savam labākajam draugam Rūdolfam Blaumanim. Viņš Poruka uzmetumus izlasīja un saprata, ka tur nekas nevar sanākt. Taču acīmredzot viņš no šīs idejas iedvesmojās un nolēma uzrakstīt lugu, turklāt viņa «Braku» māju kaimiņos dzīvoja vairāki lugas varoņu prototipi - gan kāds ebrejs, kurš lugā pārtapa par Ābramu, gan kāda kundze, kuru apkārtējie sauca par «ūdens memmi». Un tā nu Blaumanis uzrakstīja lugu, kuru nosauca «Skroderdienas Silamačos»…»
«Silmaču» saimniece uzsver, ka Blaumanis sapratis - Poruks atklās to, ka viņš aizņēmies drauga ideju, tāpēc nomainīja lugas nosaukumu uz «Apmaldījušās sirdis», taču cenzoram lugu nodevis ar to pašu Poruku Jāņa izvēlēto nosaukumu.
«Un tā nu ar šo atgadījumu abi - Jānis Poruks un Rūdolfs Blaumanis - sagāja naidā. Turklāt Poruka māsa Anna bija precējusies ar skroderi, kurš bija klibs un kļuva par Dūdara prototipu. Un visas mājas - «Dzelzskalēji», «Vilkagalvas» u.c., kuru ļaudis Līgovakarā nāk uz «Silmačiem», arī ir tepat no tuvākās apkārtnes.»
«Silmaču» saimniece arī atgādina - kad pagājušā gadsimta 80. gados dzejnieks Imants Ziedonis izlasīja šo stāstu, pēc viņa iniciatīvas pie «Silmaču» mājās tika uzlikts piemiņas akmens, bet pēc tam radās ideja šīs mājas, kur patiesībā risinājušies lugā aprakstītie notikumi, atjaunot un ierīkot muzeju. «Muzejs šeit darbojas kopš 1986. gada, un toreiz arī Latvijas Nacionālais teātris šeit pirmoreiz viesojās ar «Skroderdienu» brīvdabas iestudējumu. Dažus gadus pandēmijas dēļ šeit nekas nenotika, tāpēc man ir liels prieks, ka izrāde atkal atgriežas savās īstajās mājās,» piebilst Sanda Āre.