Vakara Ziņas

Bija laiks, kad dubulti standarti saistībā ar cilvēka dzimumu šķita pašsaprotama lieta. Lietas, ko darīja vīrieši, daiļajam dzimumam bija kas neiedomājams, pat nepiedodams. Vienīgi uzdrīkstēšanās vai, precīzāk sakot, liela drosme sievietes nostādīja uz tā pakāpiena, kur viņas atrodas mūsdienās. Tas attiecināms ne tikai uz profesionālo karjeru, bet tikpat lielā mērā arī uz ikdienā valkājamām drēbēm.

Dziedātājs Jānis Stībelis vasaras izskaņā ierakstījis jaunu dziesmu un mūzikas video – jaunā dziesma «Viena» ieskandina rudenī gaidāmo koncertu sēriju. Diemžēl pirms kāda laika tika uzlauzts Jāņa Stībeļa «Facebook» profils, tādēļ mūziķis aicina viņam sekot jaunajā lapā «Jānis Stībelis Music» (@janisstibelisofficial).

1989. gadā klajā nāca teātra anekdošu krājuma «Aiz kulisēm» pirmā burtnīca. Anekdošu un jautru pastāstiņu pietika vēl daudzām burtnīciņām, kas nu jau kļuvušas par bibliogrāfisku retumu. Ar atbildīgās redaktores Anitas Mellupes laipnu atļauju publicējam dažas teātra anekdotes un atmiņas, ko stāstījuši aktieri, viņu laikabiedri un citas teātrim tuvu stāvošas personas.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Modes māksliniece, vegāne, svaigēdāja, kafejnīcu «Nirvana» īpašniece Šeila Vanaga kopā ar vīru Jāni jau vairākus gadus mīt skaistajā Kalngalē Ādažu novadā, jūras tuvumā. Taču ar žurnālu »Vakara  Ziņas« azartiskā sieviete tikās savā mīļajā Ģertrūdes ielas «Nirvanā», cienājot ar zaļo tēju, vegānu saldējumu un svaigēšanas kūkām.

Uz 14. Saeimu kandidē trīs Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkā minētie ārštata aģenti – aktieris Bērziņš («Latvija pirmajā vietā»), gastroenterologs Anatolijs Danilāns («Attīstībai/Par!») un SIA «Synerica» nodaļas vadītājs Uldis Godainis («Apvienība Latvijai»), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētā informācija. Tiesa, attiecībā uz šiem trim kungiem tiek lietots mazaizskarošs un korekts vārds «iespējamie».

Diskusijas par to, vai un kādā apmērā būtu vēlams pateikties ārstiem par labi paveiktu darbu, šķiet, palēnām zaudē savu aktualitāti. Ir daudz privāto klīniku, kur par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā ievērojamas summas, līdz ar to doma, ka vēl kaut kas būtu jādāvina ārstam, droši vien lielam vairumam pacientu nav pat prātā. Taču ne vienmēr tā ir bijis.

Pēc 11 gadu pārtraukuma Latvijas Nacionālajam teātrim atkal būs mākslinieciskais vadītājs – šim amatam savu piekrišanu devis talantīgais režisors Elmārs Senķovs. Viņa pirmā darba diena bija 2. augusts, kad sākās teātra 104. sezona. Elmārs Nacionālajā teātrī iepriekšējos gados ir paguvis iestudēt 16 izrādes, kas vairākkārt saņēmušas «Spēlmaņu nakts» balvas. Arī Raiņa traģēdiju «Pūt, vējiņi!», kas nu tiek rādīta beidzamo reizi, jo «sapratām, ka šai izrādei jāpieliek punkts». Šķiet, šī režisoram būs visai noslogota sezona, jo viņa iestudēto izrāžu pirmizrādes paredzētas arī Valmieras un Liepājas teātros.

«Vienmēr dzimšanas dienu esmu svinējusi kopā ar savu dvīņumāsu Sintiju mājās – viesu namā «Slokas». Pagājušogad pirmo reizi nebijām kopā,» saka dziedātāja Evija Sloka.

Diez vai kāds pat domās pieļaus nicīgu nokrāsu vārdam «cūka», skatoties uz Teodora Zaļkalna skulptūru «Cūka» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Mīlīgs lopiņš. Roka stiepjas glāstam. Bet pamēģini kādu cilvēku nosaukt par cūku – nebūs labi! Un kāpēc krājkasītēm piešķirts rukša siluets?

Notikumi mēdz būt dažādi – gan tādi, par kuriem pēc kāda laika raksta grāmatas, tādā veidā mēģinot tos saglabāt cilvēku atmiņā, gan arī tādi, par kuriem neraksta neko, taču ļaudis tos atceras un pārrunā pēc divdesmit, trīsdesmit un pat sešdesmit gadiem. Tāda bija kādas bandas noziegumu virkne, ko rīdzinieki piedzīvoja un pārdzīvoja pagājušā gadsimta 60. gados un kas ne vienam vien – īpaši jau operatīvajiem darbiniekiem, nemaz nerunājot par cietušajiem – ļoti ilgi neļāva aizmigt.

Ja gribas aprakstīt rakstnieku Emīlu Zolā no neliterārās puses, tad viņš tiek dēvēts arī par divsievi un aizvien norādīts uz viņa nāves dīvainajiem apstākļiem. Laikam jau rakstnieka biogrāfijas fakti ļauj secināt, ka pie visa vainojama... mamma.  Neuztveriet to kā vienīgo patiesību, un tomēr.

Kopš 1. augusta Pokaiņu mežs Dobeles novada Naudītes pagastā un tajā izveidotās takas apmeklētājiem pieejamas bez maksas. «Latvijas valsts mežu» (šī akciju sabiedrība apsaimnieko Pokaiņus) paziņojums izraisīja sašutumu, prieku, dusmas, sazvērestības teorijas... Plašu emociju gammu. Pokaiņu leģenda radusies īstajā laikā un lieku reizi apstiprina, ka mistika allaž ir cilvēkiem mēles galā. Arī 21. gadsimtā.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

2021. gada 9. aprīlī aizsaulē, nenodzīvojis vien nieka divus mēnešus līdz apaļajai simt gadu jubilejai, aizgāja britu karalienes Elizabetes II laulātais draugs – Edinburgas hercogs princis Filips.

Iluta Ozoliņa ir Baltijas vadošās aviokompānijas «airBaltic» stjuarte, kura atzīst, ka būtu grēks neizmantot jaunību, lai sasniegtu to, ko vēlas.

Bijušās valsts kontrolieres un kādreizējās Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas personība nav vērtējama viennozīmīgi.

«Visa mana dzīve – no bērnības līdz pat šim laikam – ir savijusies ar «Dzeguzīti». Sāku ansamblī dziedāt trīs vai četru gadu vecumā, kad tur mainījās skolotāji. Vislabāk atceros Maiju un Krišu Deķus;  Krišs vēlāk pat bija labi zināms kordiriģents. Un, kad vairs nebija neviena, kas gribētu ar «dzeguzēniem» strādāt, tad ansambļa vadīšanu pārņēma mana mamma,» rādot 1975. gadā tapušo fotogrāfiju, stāsta bērnu vokālās grupas «Dzeguzīte» pašreizējā vadītāja Zigda Martinsone, leģendārās un ilggadējās «Dzeguzītes» vadītājas Dailas Martinsones meita.

Neretā dzimušais dzejnieks Kristofs Fīrekers (1612–1685) nu tiek celts saulītē, jo viņam šogad aprit 410. gadskārta, kas tika svinēta 20. augustā Neretā. Cilvēks tik ilgi nedzīvo, bet viņa piemiņa gan. Vecais Stenders Fīrekeru saucis par pirmo stipro latvieti. Joprojām dievkalpojumos tiek dziedātas Fīrekera tulkotās garīgās dziesmas, bet latviešu valodas stundās bērni mācās deklinācijas, ko ieviesis Fīrekers.

Pandēmijas laiks, kas ieilga uz vairākiem gadiem, daudzu radošu cilvēku dzīvē ieviesa lielas korekcijas. Izņēmums nebija arī dziedātājs, kontrtenors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Sergejs Jēgers, kurš 2020. gada 27. oktobrī oficiāli kļuva par mājražotāju. Tas nozīmē, ka mākslinieka dzīvokļa virtuvē dienu no dienas top dažādi meistardarbi.  Pārsvarā tie ir konservējumi, taču ne tikai. Laika gaitā piedāvājums kļuvis arvien daudzveidīgāks, tāpēc loģisks šķiet jautājums, kā viņš to visu pagūst.

Nacionālie bruņotie spēki aicina arī sievietes pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kas nodrošina godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī piedalās valsts nozīmes reprezentatīvos pasākumos, augstu viesu sagaidīšanā un pārstāv Latviju starptautiskos militāros pasākumos. Citās valstīs reprezentatīvajā godasardzes vienībā jau ir sievietes,  bet pamatojums, kāpēc viņām tur jābūt, nereti ir baltiem diegiem šūts.

Vai vienas dzīves laikā iespējams izkopt vairākas prasmes, dažādus amatus? Izrādās, ja labi grib, tas pat nav pārāk grūti. Tāds bija Modris Zihmanis (01.12.1927.–08.03.2021.) – atzīts literāts un veiksmīgs dārzkopis, vairāku sīpolpuķu šķirņu kolekcionārs. Taču ir vēl kas, turklāt daudz svarīgāks. Modris bija cilvēks, kurš savas pārliecības dēļ 15 garus gadus bija spiests pavadīt padomju soda nometnēs.