Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Peldkostīma dēļ tiek cietumā

© Scanpix

Bija laiks, kad dubulti standarti saistībā ar cilvēka dzimumu šķita pašsaprotama lieta. Lietas, ko darīja vīrieši, daiļajam dzimumam bija kas neiedomājams, pat nepiedodams. Vienīgi uzdrīkstēšanās vai, precīzāk sakot, liela drosme sievietes nostādīja uz tā pakāpiena, kur viņas atrodas mūsdienās. Tas attiecināms ne tikai uz profesionālo karjeru, bet tikpat lielā mērā arī uz ikdienā valkājamām drēbēm.

Vasara ir peldkostīmu laiks, taču vai mūsdienās kādam varētu ienākt prātā nosodīt sievieti, kura tērpusies viendaļīgā peldtērpā? Tikpat neticams šķiet fakts, ka šī peldkostīma modeļa izstrādātāju Aneti Mariju Sāru Kellermani (06.07.1886.-06.11.1975.) arestēja vien tāpēc, ka viņas veidotais apģērbs tika uzskatīts par nepiedienīgu, jo atkailinātas bija peldētāju kājas. Tas jau nekas, ka dāmu peldkostīmi tolaik tika šūti tā, ka normāla peldēšana tajos nebija iespējama.

Nāriņa jaunas austrālietes veidolā

Pirmā sieviete, kura pārpeldēja Lamanša jūras šaurumu, bija profesionāla amerikāņu peldētāja Ģertrūde Karolīna Ederle. Un notika tas 1926. gada 6. augustā. Centieni to izdarīt bija arī iepriekš, turklāt ne viens vien, taču neveiksmīgi. Viena no sportistēm, kura mēģināja pārpeldēt jūras šaurumu starp Lielbritānijas salu un Franciju, bija austrāliešu peldētāja un aktrise Anete Kellermane.

Anete piedzima mūziķu ģimenē Merikvilā, netālu no Sidnejas. Viņas tēvs bija austrāliešu vijolnieks, savukārt māte - pianiste un mūzikas pedagoģe, pēc tautības francūziete. Kad meitene bija sešus gadus veca, viņai konstatēja problēmas ar kāju muskuļiem, kas varēja beigties ar invaliditāti, tāpēc vecāki nolēma bērnu pieteikt peldēšanas skolā. Tas deva rezultātus. Pēc septiņiem gadiem ārsti atzina, ka Anetes kājas ir praktiski veselas, taču vēl pēc diviem, kad meitenei bija 15 gadu, viņa sāka piedalīties peldēšanas sacensībās.

1902. gadā Jaundienvidvelsas štatā jaunā peldētāja izcīnīja uzvaru. Tas notika tajā pašā gadā, kad Kellermanes ģimene pārcēlās uz Melburnu un Anete uzsāka mācības sieviešu ģimnāzijā. Līdztekus mācībām viņa turpināja doties uz peldēšanas treniņiem, kuru laikā apguva zemūdens peldēšanu. Melburnā Kellermane guva arī savu pirmo pieredzi kā aktrise - viņa uzstājās kādā atpūtas un izklaižu centrā, atveidojot nāriņu. Par normālu praksi Anetei kļuva arī peldēšana kopā ar zivīm. Iespējams, šie sportiskie panākumi Kellermanei pavēra iespēju nokļūt uz Melburnas Karaliskā teātra skatuves.

Arestē peldkostīma dēļ

Šķiet, vairāk par skatuves mākslinieces karjeru Aneti tomēr aizrāva sports. Viņa bija pirmā sieviete pasaules vēsturē, kurai netrūka drosmes mēģināt pārpeldēt Lamanša jūras šaurumu. Būdama 18 gadus veca, 1905. gada 24. augustā Kellermane nolēma savu ideju īstenot. Pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs. Tam sekoja otrais un trešais - arī neveiksmīgi, pēc kā sportiste atzinusi, ka izturības viņai ir gana daudz, taču nepietiek spēka. Drosmīgajai iecerei nebija lemts īstenoties.

Anete apjauta, ka viens no šķēršļiem bija peldkostīms, kādus tolaik valkāja sievietes. Viņas prātā dzima ideja šo apģērba gabalu pārveidot, padarot to peldēšanai piemērotāku. Tā radās viendaļīgais peldkostīms. Savu izgudrojumu viena no pirmajām, protams, nēsāja Anete pati. 1907. gadā par vēl nepieredzēti nepiedienīgu izskatu, kad sievietes ķermeni sedz apspīlēts viendaļīgais peldkostīms, tā izgudrotāju arestēja. Tas notika kādā pludmalē Masačūsetsas štatā ASV. Tomēr džins no pudeles jau bija izlaists: jaunā veida sieviešu peldkostīmi kļuva ārkārtīgi populāri, kas to izgudrotājai ļāva atvērt savu peldkostīmu līniju «Annette Kellermann».

Mēmā kino aktrises karjera

Ņemot vērā Anetes panākumus peldēšanā, par šo neparasto sievieti sāka interesēties producenti. Viņi Kellermani aicināja filmēties kinodarbos, kur bija vai nu jāpeld, vai arī ūdenī jāizpilda triki. Ja tā bija rakstīts scenārijā, viņa no 28 metru augstuma lēca jūrā. Ja vajadzēja plunčāties vienā baseinā kopā ar krokodiliem - lūdzu, aktrise varēja arī to. Ja ūdenī vajadzēja dejot baletu, Kellermanei problēmas nesagādāja pat tas. Viņas kā aktrises ampluā bija nāras, sirēnas, zemūdens fejas vai citas ūdens iemītnieces. Viena no pirmajām filmām, kurā austrāliešu izcelsmes sportiste tika pie lomas, bija 1914. gadā amerikāņu kinorežisora Herberta Brenona uzņemtais kinodarbs «Neptūna meita». Pēc diviem gadiem šai filmai sekoja skatītājus šokējošais Brenona kinodarbs «Dievu meita», kurā aktrise atveidoja jūras sirēnu Enaišu un ekrānā parādījās pilnīgi kaila, piesegusies ar pašas garajiem matiem. Filma guva sensacionālus panākumus, tās ieņēmumi no izpārdotajām biļetēm bija 1,4 miljoni dolāru. Loģiski, jo «Dievu meita» ir pirmā Holivudas filma, kurā demonstrēts pilnīgi kails cilvēks.

Vēlākos dzīves gados Kellermane atvēra veikaliņu veģetāriešiem un sarakstīja vairākas grāmatas par veselīgu dzīvesveidu. 1970. gadā viņa kopā ar dzīvesbiedru atgriezās Austrālijā, 1974. gadā šo drosmīgo sievieti iekļāva Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē, bet pēc gada viņa nomira.