Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Alūksniete Jeļena Dimante jeb Jay, kā viņu sauc draugi, jau vairāk nekā 11 gadu dzīvo Lielbritānijā, kur veiksmīgi izveidojusi savu biznesu ezoterikas jomā. Piedalījusies starptautiskā skaistumkonkursā un ieguvusi skatītāju simpātiju balvu. Brīvajā laikā feisbukā pasaulē lielākajā latviešu medijā «Tauta» vada tiešsaistes sarunu ciklu «Zuduši Latvijai?». Šajā sarunā ar »Vakara Ziņām« Jeļena atklāj, ko domā no Latvijas aizbraukušie.

Astrologa un ārsta Zahārija Stopija uzvārds nedaudz pārveidotā formā ir saglabāts Stopiņu pagasta nosaukumā. Stopijs ir dzimis ap 1535. gadu, dzīvojis Daktermuižā, tagadējā Upesleju ciematā, pie Mazās Juglas upes.

Pats sevi reiz nodēvēja par «visas tautas prezidentu», bet dzejniece Māra Zālīte – par «spožo zvaigzni». Laikam tā nesanāca, jo, pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS datiem, Levita reitings jau ilgstoši ir vēsturiski zemākais no Latvijas valsts prezidentu reitingiem.

Jau desmit gadus par savām mājām režisors Ingmārs Čaklais un viņa ģimene sauc Anglijas pilsētu Birmingemu. Abu dibinātais Latviešu Kultūras centrs šogad svin piecu gadu jubileju. «Mūsu galvenais uzdevums palīdzēt šeit dzīvojošajiem latviešiem saglabāt latvietību. Tāpēc mūsu Latviešu centru nenosaucām, piemēram, par «Punktiņu un Antonu» vai «One Way», bet tieši par Latviešu Kultūras centru. Tas neizslēdz iespēju sadarboties ar angļiem vai citām tautībām, jo Birmingema ir ļoti multikulturāla pilsēta. Taču mūsu uzdevums ir šīs lietas sakārtot, turklāt ļoti augstā līmenī,» sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Ingmārs.

Dzejnieka Jāņa Petera rakstītajā tekstā un Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izdziedātajā dziesmā par rudacīti tā arī netop skaidrs, kāpēc tieši rudu acu īpašniece ir izpelnījusies īpašu ievērību. Toties Dainu skapja mantojums atklāj, ka vīrieši ar rudām acīm gan nav bijuši cieņā.

Kurš būs pirmais? Kuram lielāki «muskuļi»? Pēc Otrā pasaules kara starp Amerikas Savienotajām Valstīm jeb, precīzāk formulējot, kapitālistisko pasauli un Padomju Savienību sākās sacensība par to, kurš pirmais gūs lielākus panākumus, proti, pirmais izstrādās atombumbu, atomzemūdeni, reaktīvo laineri un tā tālāk. Lielā mērā tas bija prestiža jautājums, tāpēc, vismaz padomju puse, lai gūtu pārsvaru, regulāri lika lietā melus, kā arī ne ar ko un ne ar vienu nerēķinājās. Mērķis bija viens – gūt pārsvaru, lai ko tas maksātu. Šādos apstākļos pagājušā gadsimta 50. gadu pirmajā pusē, lai maksimāli samazinātu izmaksas, uz reaktīvā bumbvedēja TU-16 bāzes tika konstruēta pirmā padomju reaktīvā lidmašīna TU-104, kas veica regulāros pasažieru reisus.

Lietuvā pie Molētiem citplanētiešu kuģi atgādinošā ēkā ir iekārtots pasaulē vienīgais Etnokosmoloģijas muzejs. Par tādu tas tika dēvēts, kad tur biju pirms vairākiem gadiem, un tāds tas aizvien ir. Ja nosaukums liek domāt, ka tur varētu būt ezoterisks vārsmojums par lietu kārtību ar aci nesaskatāmajā pasaulē, tad uzreiz jāsaka – nē. Un, manuprāt, tieši šī atbilde ir pozitīva. Turklāt muzejam ir cieša saistība ar vienu no (vairāk vai mazāk) latvieti – Gunāru Imantu Kakaru. Un pat ar Lielvārdes jostu. Ja gaidāmajās brīvdienās ir vēlēšanās izskriet īsā ekskursijā pie kaimiņiem, tad šī ir viena no iespējām.

«Skatuve ir maģiska vieta, jo visas garās stundas, ko esi ieguldījis, saņem ar uzviju viena koncerta laikā,» secina kamerkora «Konvents» diriģente Gerda Griķe. Šogad viņa kopā ar savējiem piedalīsies dziesmu svētkos.

Pēc četriem gadiem – 2027. gadā – atzīmēsim leģendārā kino un teātra aktiera Valdemāra Zandberga simtgadi. Dzimis liepājnieks un visu mūžu sirdī nesis dziļu mīlestību pret savu pilsētu. »Vakara Ziņas« sarunājās ar aktiera meitu Annu Zandbergu-Šenki – talantīgu mākslinieci, ikonu gleznotāju, kura tagad ar ģimeni mīt Jūrmalā, Ķemeros, un viņas raksturā ir daudz līdzību ar tēti.

Saules un Mēness aptumsumu laiks astroloģijā tiek uzskatīts par spēcīgu enerģiju nesēju, un periods starp abiem aptumsumiem tiek dēvēts par «starp aptumsumu koridoru». Saskaņā ar astroloģijas teorijām šajā laikā iespējami notikumi, kas likteņa straumi pavērš citā virzienā. Tās var būt tikšanās, kas saviļņo jūtas un maina ierasto dienu ritmu. Var nākties risināt nesakārtotus jautājumus vai meklēt atbildes uz globāliem jautājumiem. Vai arī satikt cilvēkus, kas it kā jau sen aizgājuši no tavas dzīves. Par garlaicību sūdzēties nevar.

Laikā, kad lielu daļu Latvijas iedzīvotāju ir satraucis notikušais Jēkabpilī, kur vardarbīgais Leons Rusiņš pēc ilgstošas vajāšanas noslepkavoja savu bijušo dzīvesbiedri un bērna māti, beidzot mazliet lielāka uzmanība tiek pievērsta problēmai, kas mūsu valstī jau sen ir aktuāla līdz izmisumam. Vardarbība pret sievieti, kur varmāka «izpildās» tik daudz, cik vien sniedzas viņa fantāzija, labi zinot, ka Latvijā noteiktās likumdošanas pārkāpšanas gadījumā neiestāsies nekādas sekas, citiem vārdiem, soda nebūs! Kaut arī Krimināllikums jau pirms vairākiem gadiem ir papildināts ar 132.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par vajāšanu, realitātē tas nedarbojas. Vismaz slepkavam Rusiņam tas absolūti nemaz netraucēja vairāk nekā gadu terorizēt bijušo dzīvesbiedri, sava bērna māti. Tāpat kā tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas nosaka aizliegumu tuvoties.

Jau asprātīgais rīmjkalis Jānis Dreslers zināja: «Ordenis kad pušķo krūti, tad tik to tu īsti jūti: ka tas iedzimts tavā dabā – strādāt valsts un tautas labā.» Triju Zvaigžņu ordenim vajadzētu raisīt patriotismu, lepnumu par valsti, diemžēl ne vienmēr tā notiek. Jāteic – diemžēl aizvien tā notiek. Kapelmeistaram un galma dāmai

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Pašu mazāko un separātiskāko Latvijas novadu – Varakļānu novadu, kurš vienīgais nepakļāvās reģionālajai reformai un saglabāja savu neatkarību, iespējams, no visiem politiskajiem reformu vējiem sargā kāds augstāks spēks. Un tas varētu būt karakalps Viktors, par kuru ir gaužām maz ziņu. Līdz pat nesenam laikam pat īsti nebija zināms, kā šis Viktors kļuvis par Varakļānu patronu, bet pirms pāris gadiem skaidrību par to ieviesa Dānijas Nacionālā muzeja pētniece Ruta Sardženta Noisa

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Latvijai atgūstot neatkarību, pirmais ģenerālprokurora amatā strādāja Jānis Skrastiņš (1949–2021). 1990. gada 26. septembrī viņu šajā atbildīgajā amatā apstiprināja Augstākā Padome. Tas notika brīdī, kad vienlaikus darbojās divas prokuratūras: vēl pastāvošā Latvijas PSR prokuratūra un jaundibinātā Latvijas Republikas ģenerālprokuratūra, un tajā laikā abas atradās vienā ēkā Raiņa bulvārī 9. Ir vērts piebilst, ka 1990. gada rudenī otras minētās darbu ļoti nopietni traucēja omonieši, kuri dežurēja prokuratūras ēkā, no rītiem sagaidot jaunās prokuratūras darbiniekus, bez pilnvarojuma pārmeklējot viņu somas un personīgās lietas. Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatu Skrastiņš pildīja līdz 2000. gada 3. janvārim, kad paziņoja par demisiju. Bijušie kolēģi uzskata, ka Jānis Skrastiņš savu talantu vispilnīgāk atklājis tieši kā sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, kuram piemita nekļūdīga nojauta un drosme riskēt.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Eminems tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko reperi. Par to liecina arī fakts, ka Eminems ir pārdevis vairāk nekā 200 miljonus ierakstu.

Daugavpilī dzimušais Ilmārs Dzenis pēc Otrā pasaules kara izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet Latvijā viņš atgriezies vispirms jau neklātienē – ar savām dziesmām, pēc tam arī koncertējot. «Vajadzīgs pavisam maz, lai sagādātu prieku cilvēkam, kuru zinām, mīlam vai pazīstam tikai pastarpināti. Daudziem tāds noteikti ir Ilmārs Dzenis,» teikts latviešu biedrības «St. Petersburg FL» lapā feisbukā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta repetitoram, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Baleta skolas pasniedzējam Iļjam Vlasenko dzīvē ir viens sapnis, kuru viņš, kā pats smejas, atvērtām acīm ir sapņojis ilgus gadus, līdz tas beidzot īstenojies. Proti, Iļja ļoti ilgi ir vēlējies tikt pie suņa, taču savas lielās aizņemtības dēļ šī iecere allaž tika atlikta. «Ņemot vērā to, cik stundu es pavadu darbā un cik ilgi esmu mājās, sapratu, ka tas vienkārši nav iespējams! Taču, sākoties pandēmijai, notika tā, ka Laia pie manis nokļuva kā vislabākās kovida zāles. Kā tablete,» smejas mākslinieks.

Bijusī izglītības ministre Ilga Šuplinska plāno ar juristiem vērtēt Daugavpils universitātes rektora vēlēšanas, kurās pati izgāzās ar lielu blīkšķi. No 50 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm viņa saņēma tikai piecas (!), savukārt jaunievēlētais kandidāts Arvīds Barševskis – 32 balsis.