Vakara Ziņas

Sportistus mēdz dēvēt par māņticīgiem. Tiešām, reizēm cilvēkam no malas var šķist, ka viņi ar ļoti dīvainām darbībām cenšas pievilināt veiksmi un atvairīt izgāšanos. Kādreiz gribas ķecerīgi izjaukt šo ierasto lietu kārtību, lai paskatītos, kas notiks. Kāds ar pārliecību sacīs, ka šīs darbības ir māņticība, bet cits – ka tie ir rituāli.

Savu trīsdesmitgadi ar koncertuzvedumu «Zem Lielā Rūķa mices» visā Latvijā svin daudzu bērnu un arī pieaugušo iemīļotais raidījums «Čučumuiža». «Tas ir vēl nebijis pasākums tāpēc, ka tagad pirmoreiz uz skatuves būs visi rūķu meistari, kā arī rūķu saimniecītes, kuras bija piedalījušās tikai pirmajā filmēšanas reizē. Būs komponista Atvara Sirmā dziesmas, kuras pieaugušie skatītāji atceras no savas bērnības, kā arī seriālam «Meža pasakas» tapušās dziesmas. Tā kā katram rūķim vajag savu «tēti» un «mammu», tad arī aktieru sastāvs uz skatuves būs lielāks nekā citās reizēs,» atklāj aktrise, dzejniece un scenāriju autore Dina Kristīne Bitēna (rūķīšu Krustmāmiņa). Kopā ar viņu atmiņās gremdējās komponists Atvars Sirmais (rūķis Taustiņš).

Pēc Mēness kalendāra, dažas dienas tiek dēvētas par tumsības vai, skarbāk, par sātaniskām dienām.

«Jūtos kā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, taču patiesībā tas man vēl jānopelna,» ar smaidu saka pazīstamais dziedātājs Atis Zviedris, kuram Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas «Lāčplēsis» atjaunotajā uzvedumā, kas jūlija beigās vienīgo reizi izskanēs Lielvārdē, uzticēta galvenā loma. «Zinu, ka man priekšā ir smags, skaists un svarīgs darbs. Pamazām sāku apjaust savu vokālo potenciālu un apzinos, ka tas būs pārbaudījums,» piebilst dziedātājs.

Nav jau Latvijas pilis un muižas spoku vien apsēstas, bet nenoliegsim, ka interesi par senajām celtnēm izraisa ne tikai grezns interjers un gari stāsti par atjaunošanu un vēsturi, bet arī kāds pikantāks piedzīvojums. Pat ja līdz galam nenoticam, ka tā būtu varējis notikt. Kā? Nu, ka pilī vai muižā varētu satikt spoku... Turklāt spoku medniekiem neviens gadalaiks nav šķērslis, svarīgi, lai senā ēka būtu atvērta apmeklētājiem. Katrai no pilīm ir sava nopietnā vēsture, bet arī nenopietnā to padara pievilcīgu apmeklētājiem.

Pirms vairākām nedēļām lielu rezonansi un diskusijas sabiedrībā izsauca kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» koncertmeistares Martas Spārniņas lēmums pēc 14 šajā kolektīvā nostrādātiem gadiem pamest darbu orķestrī. Iemesls – mūziķe turpmāk nevēlas kara laikā piedalīties krievu komponistu skaņdarbu atskaņošanā. LTV raidījumā «Kultūršoks» māksliniece pauda, ka «laikā, kad Krievijai noteiktas sankcijas un politiķi strādā, lai Ukraina pēc iespējas drīzāk saņemtu tai nepieciešamos ieročus, mūziķi dara tieši pretējo – popularizē krievu kultūru, kamēr pašlaik to vajadzētu nedaudz pieklusināt». Mūziķes viedoklis diskusijās izpelnījās gan sabiedrības atbalstu, gan dažbrīd visai radikālus viedokļus, sākot ar «politiku nevajag jaukt ar mākslu», līdz pat tam, ka pašreiz jebkuras krievu kultūras izpausmes krasi jāsvītro no mūsu ikdienas vismaz līdz kara beigām.

Izvēloties profesiju, arvien vairāk ļaužu vadās pēc pragmatiskiem aspektiem, piemēram, vai ar to varēs labi nopelnīt. Šķiet, iepriekšējās paaudzes tik pragmatiskas nebija, kaut, protams, no ideālisma vien izdzīvot nevarēsi. Viena no sava laika ideālistēm bija ārste infektoloģe Zoja Sevastjanova (04.03.1922.–25.02.2009.), kuras studiju gadi bija laikā, kad cilvēkus un daudzas valstis plosīja Otrais pasaules karš. Kaut arī dakteres jau vairāk nekā 10 gadu nav mūsu vidū, viņu joprojām atceras gan bijušie pacienti, gan viņu tuvinieki. Karam beidzoties, daktere Sevastjanova absolvēja medicīnas studijas un kā jaunā speciāliste tika nozīmēta darbā vispirms Liepājas Sanitāri epidemioloģiskajā stacijā, pēc tam pilsētas slimnīcā.

Visizplatītākie uzvārdi starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem 2021. gadā bija Ivanovs un Ivanova un Bērziņš un Bērziņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šis stāsts ir lipināts kopā no vairākiem, bet visi notikuši vienā darbavietā. Viena un tā paša cilvēka mobingu piedzīvojuši vairāki cilvēki. Tie, kuriem bija mazāk pieredzes ar šāda tipa kolēģi, sākumā jutās apjukuši. Vēlāk emocijas un sajūtas mainījās. Mainījās arī rīcība. Katra no šī stāsta varonēm izvēlējās atšķirīgu taktiku, kā tikt galā ar Mobinga Karalieni, bet rezultāts apmierināja visas.

Godalgotās aktrises Rīzas Viterspūnas filmogrāfija ir iespaidīga. Viņa pierādījusi, ka ir aktrise, kas nebaidās ekrānā iemūžināt visdažādākos likteņus. Viņa ir viena no retajām aktrisēm, kas turpinājusi filmēties pēc tam, kad devusi dzīvību trim bērniem.

Talantīgā džeza dziedātāja un «Lielās mūzikas balvas 2022» laureāte Arta Jēkabsone atzīst, ka viens no iedvesmojošākajiem mirkļiem viņas dzīvē ir bijusi tikšanās ar leģendāro dziedātāju Bobiju Makferinu. «Tas tiešām ir paradoksāli, ka savā dzīvē esmu viņu redzējusi un dzirdējusi tikai divas reizes, taču abas ir bijušas emocionālas un iedvesmojošas. Turklāt vienā no šīm reizēm jutos kā septītajās debesīs…»

Brīvības pieminekļa trīs zvaigžņu vietā Kremļa spīdeklis, Latgales lauvas vietā – rūpnīcas zobrats, bruņinieku krusta vietā «Baltikas» viļņotie ūdeņi PSRS karoga krāsu fonā. Šādi un vēl citi «brīnumi» mazliet vairāk nekā pirms pusgadsimta sāka parādīties jaunapstiprinātajos Latvijas PSR pilsētu ģerboņos. Par laimi, tiem nebija ilgs mūžs – labākajā gadījumā vien pārdesmit gadu. »Vakara Ziņas« ielūkojas jau piemirstajās Latvijas heraldikas vēstures lappusēs, kas aizsākās mazliet vairāk nekā pirms pusgadsimta.

«Kopš man ir Stelliņa, katra diena ir pilna ar mīlestību un pateicību. Ja var ticēt mīlestībai no pirmā acu skatiena, tad tieši tas notika ar mums, jo izvēlējāmies viena otru,» stāsta Madara Drīliņa, kura kopā ar draugu Valtu ir saimnieki Stellai jau 11 gadus. Ikdienas gaitas aizrit darbos Rīgā – Madara strādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Informācijas un sistēmu attīstības nodaļā par galveno projektu vadītāju, Valts ir uzņēmējs. Vakarā, atgriežoties mājās Carnikavā, abus gādīgi mīļos saimniekus pacietīgi gaida pundurpinčers.

Deniss Vasiļjevs – sportists un mākslinieks no dabas. Nesen pasaules daiļslidošanas čempionātā Japānā ieguvis 13. vietu. Iegūtas dažādas medaļas dažādās sporta sacensībās. Titula «Latvijas gada sportists» īpašnieks.

Ik gadu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, ieskaitot tādus, kas ir ar bojāgājušajiem, Latvija diemžēl ir līdere citu Eiropas valstu vidū. Lai nelaimes riskus mazinātu līdz minimumam, būtu pašsaprotami ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Satiksmes regulēšanā ļoti liela nozīme ir luksoforiem vai, izsakoties tiešāk, to gaismas signālu ievērošanai. Luksofori ar mums visiem labi zināmajiem gaismas signāliem pasaulē tiek izmantoti 110 gadus.

1987. gada 26. maijs bija pavisam parasta darba diena, taču tolaik, pirms 36 gadiem, Krāslavas novada Aulejas ciemā tā izvērtās traģiska. Savu dienesta un sabiedrisko pienākumu pildīšanas laikā tika nošauts ciema padomes priekšsēdētājs Voldis Roberts Pudniks – 28 gadus vecs vīrietis, dvīņu tēvs un gādīgs vīrs. Tā bija dzēruma neprātā izdarīta slepkavība. Vairākus mēnešus pēc notikušā nomira arī 26 gadus vecais slepkava – tiesa viņam piesprieda augstāko soda mēru.

Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (1894–1969) režisētajā mākslas filmā «Zilais eņģelis» ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu kinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). Nenoliedzami, lielākais dzinulis varētu būt interese par Lolas atveidotāju – leģendāro vācu kinoaktrisi un dziedātāju Marlēnu Dītrihu (1901–1992). Tikai pēc muzeja apmeklējuma cilvēks sāk apjaust, kādu «pērli» nupat skatījis. Otrs, turklāt ne mazāk nozīmīgs atklājums ir fakts, ka Vācu kinematēkai ir arī saistība ar Latviju.

Viņos ieklausās, no viņiem mācās, viņus citē. Viņus apbrīno, pielūdz, viņiem uzticas un pakļaujas. Par viņiem neaizmirst pat pēc nāves.

Neilgi pirms Lieldienām maestro Raimonds Pauls un šarmantais Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs mūzikas namā «Daile» publiku iepazīstināja ar savu jaunāko kopīgo veikumu – koncertprogrammu «Vīrieši labākos gados».

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".