VAKARA ZIŅAS. Arta Jēkabsone septītajās debesīs ar Bobiju Makferinu

Dziedātājas Artas Jēkabsones kopilde ar Bobiju Makferinu tapusi pēc abu mākslinieku tikšanās uz skatuves un sadziedāšanās. «Šādus mirkļus dzīvē bieži negadās piedzīvot, taču tad, kad tos piedzīvo, tad ir tāda laimes sajūta, ka ne minūti un pat sekundi nevēlies neko izmainīt un esi laimīgs, ka kaut kas tāds tika piedzīvots. Ļoti īpaši!» saka Arta. © ARTAS JĒKABSONES ARHĪVS

Talantīgā džeza dziedātāja un «Lielās mūzikas balvas 2022» laureāte Arta Jēkabsone atzīst, ka viens no iedvesmojošākajiem mirkļiem viņas dzīvē ir bijusi tikšanās ar leģendāro dziedātāju Bobiju Makferinu. «Tas tiešām ir paradoksāli, ka savā dzīvē esmu viņu redzējusi un dzirdējusi tikai divas reizes, taču abas ir bijušas emocionālas un iedvesmojošas. Turklāt vienā no šīm reizēm jutos kā septītajās debesīs…»

Arta, kura jau vairākus gadus dzīvo un mācās Ņujorkā, 2022. gada martā uzstājās Sanfrancisko latviešu kopienas pasākumā, nejauši uzzinājusi, ka tajā pašā laikā šajā pilsētā Bobijs Makferins vada dziedāšanas meistarklasi. «Sapratu, ka šo izdevību nevaru laist garām, tāpēc kādā dienā kopā vēl ar divām latvju daiļavām Māru Lindi un Natu Nolandi devāmies viņu paklausīties. Zinot, ka Makferins koncertos nereti ļauj kopā ar sevi padziedāt kādam drosmīgam klausītājam, biju nolēmusi beidzot celt roku un ar viņu uzdziedāt… Mana roka uzrāvās gaisā mirklī, pirms Bobijs līdz galam bija noformulējis savu jautājumu, vai kāds ar viņu brīvprātīgi varētu sadziedāties!» atceroties kolorīto brīdi, Arta smejas un piebilst, ka tobrīd burtiski uzskrējusi uz skatuves. «Man tika iedots mikrofons, un, nepārmijot nevienu vārdu, mēs dziedājām! Es un Bobijs Makferins sarunājāmies caur mūziku... Nevaru izstāstīt šo sajūtu, bet tas, šķiet, tiešām bija viens no maniem mīļākajiem dzīves mirkļiem: sadziedājos ar cilvēku, kuru vairāk nekā trīspadsmit gadus vienmēr biju vēlējusies dzirdēt.»

Dziedātāja atminas, ka viņu abu improvizācijas beigās zālē valdīja absolūts klusums… «Samīļoju Bobiju un tad ar asarām acīs nokāpu no skatuves, jo muzicēt ar viņu kopā bija kaut kas neticams! To patiesi nevar aprakstīt. Pēc tam Māra teica, tas bija mirklis, kad satikās divas dvēseles; tur nevajadzēja vārdus, lai saprastu, ko tās domā un ka gaisā virmo maģija. Tas likās kā sapnis, no kura negribēju mosties.»

Neilgi pēc tam, kad jaunā dziedātāja nokāpa no skatuves, Bobijs klausītājiem stāstījis, ka mūzikai ir tāds spēks, kas cilvēkus saved kopā un dziedina. «Tad viņš jautāja klausītājiem, vai viņi zina valsti, kurā notiek lielie sadziedāšanās svētki, un mudināja doties uz Eiropu, kur cilvēki svin dziesmu ar sadziedāšanos un kur ir stipras kora tradīcijas. Protams, es, Nata un Māra tobrīd saucām skaļā balsī: «Tās ir Baltijas valstis, Latvija, un mēs no turienes nākam!» Pēc tam krietnu brīdi latviešu meitenes kopā ar Bobiju Makferinu pavadījušas, pasākuma apmeklētājiem skaidrojot, kas ir dziesmusvētki. «Šajā mirklī domāju: kā tas var būt, ka tieši tad, kad esam klāt, viņš kā no zila gaisa ieminas par mūsu dziesmusvētkiem…» Arta piebilst.

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.