Mūzikas apskats

Spānijas pilsētā Malagā dzimušajai britu jaunietei Meibelai (23), īstajā vārdā Meibeilai Elabamai Pērlai Makvijai nebija nekādu variantu nekļūt slavenai – arī tad ne, ja viņa pilnīgi neko nedarītu. Lieta tāda, ka meitenes vecāki ir zviedru dziedātāja Nena Čerija un angļu producents Kamerons Makvijs, kurš sadarbojies ar tādiem “stāriem” kā “Massive Attack”, “All Saints”, “Sugababes”, “Portishead” un citiem.

Lai izpelnītos sev jau ierasto cenzoru uzlīmīti uz CD vāciņa, amerikāņu dziedātāja Lana del Reja (īstajā vārdā Elizabete Vūlridža Grānta) šoreiz nelika viņiem pat klausīties visu savu sesto studijas albumu – droši vien pietika jau ar tā pilno nosaukumu, kas ir “Norman Fucking Rockwell”.

Pirms dažām nedēļām amerikāņu popdziedātāja Teilore Svifta triumfēja MTV ikgadējā Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā, un šī uzvara bija īsti laikā viņas septītā studijas albuma klajā nākšanas priekšvakarā.

Angļu indīmūzikas trio “Friendly Fires” karjerā bijuši kāpumi un kritumi – no 2008. gadā izdotā debijas albuma nominācijas “Mercury” balvai līdz pat pajukšanai pirms pieciem gadiem, taču kaut kā šī grupa tomēr spējusi atgūties un atkal piedāvā novitātes no ierakstu studiju apcirkņiem.

Amerikāņu supergrupas “The Raconteurs” pazīstamākais vārds ir komentārus neprasošais vokālists un ģitārists Džeks Vaits (ex”The White Stripes”), taču arī pārējie trīs vīri nav nekādi pienapuikas – vokālists un ģitārists Brendans Bensons, kā arī basists Džeks Lourenss un bundzinieks Patriks Kīlers, kuri abi darbojas arī grupā “The Greenhornes”. Jāatgādina, ka šīs apvienības gaitas sākās ar improvizētu dziesmu “Steady, As She Goes”, kura guva milzīgus panākumus, un pat tika atzīta par 2006. gada labāko dziesmu žurnāla “Rolling Stone” vērtējumā.

Ik pa pāris gadiem pirms Jāņiem jeb uz etnomūzikas festivāla “Sviests” norises laiku tiek apkopota atbilstoša nosaukuma postfolkloras dziesmu izlase, kas gan nenozīmē, ka to var klausīties tikai ap saulgriežiem – laba folklora ir laba folklora jebkurā gadalaikā.

Pavisam svaigs albums – hiphopa apvienības “Kreisais Krasts” darbs “Tilts” tika izdots 22. augustā.

Latvju reperis Nātre (īstajā vārdā Jānis Līcītis) pieskaitāms pie šī žanra veterāniem, jo aktīvi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus – savulaik pielicis roku pie apvienības “Kreisais Krasts” pirmsākumiem, darbojies arī projektā “Savs i savs” u.c. Pirmais miksteips "Streetshop Mixtape Vol. 1", kas radies kopdarbā ar Ozolu, datējams ar 2008. gada maiju, pēc tam sekojuši vēl vairāki ieraksti.

Krāšņā, maskotā un daudzgalvainā amerikāņu ņūmetāla apvienība, kas skaitliski sasniedz pat okteta apmērus, “Slipknot” ar jaunu studijas ripuli cienītājus pēdējoreiz bija aplaimojusi pirms pieciem gadiem (“5: The Gray Chapter”), tāpēc nekāds pārsteigums, ka pēc smagās un enerģiskās mūzikas nocietušies fani grupas sesto studijnieku iedabūjuši topu pirmajā ailē abpus okeānam.

Savulaik islandiešu grupa “Of Monsters And Men” tikusi pie prestižās “European Border Breakers” jeb “Eiropas robežu lauzēju” balvas, kas tiek piešķirta Eiropas perspektīvākajiem jaunajiem mūziķiem roka, popa un deju mūzikas žanros – starp citu, pie šī ieraksta savā CV var palepoties arī mūsu “Carnival Youth”.

Amerikāņu dziedātājas un aktrises Tori Kellijas vārdam iepretim rindojas saraksts ar dažādām saņemtajām balvām, tostarp arī diviem prestižajiem “Grammy” patafoniem, kuri šīs jaunās dāmas rokās gūluši šogad, tiesa, par darbu gospeļu mūzikas jomā (albums “Hiding Place”).

Šā brīža karstākais latvju mūzikas jaunums – grupas “Carnival Youth” pēc skaita ceturtais studijas albums, kas seko iepriekš izdotajiem “No Clouds Allowed” (2014), “Propeller” (2016) un “Vienā vilcienā” (2017).

Dāņu vecās skolas “hard & heavy” brigāde “Volbeat” pastāv jau teju divus gadu desmitus. Tā izveidota 2001. gadā Kopenhāgenā, un savas pastāvēšanas laikā izdevusi jau septiņus studijas ierakstus.

Pieredzējusī dziedātāja Daido (viņas vārda un uzvārda pilno versiju var tikai iekopēt no interneta, nevis atcerēties un/vai izrunāt – Dido Florian Cloud de Bounevialle O’Malley Armstrong) šogad var svinēt apaļu jubileju kopš saviem pirmajiem panākumiem, par kādiem uzskatāms viņas debijas albums “No Angel”, kas izdots 1999. gadā.

Alternatīvā metāla apvienība “Harta” pastāv no 2015. gada, radusies uz citas ļoti cerīgas metālbrigādes “Burned In Blizzard” drupām. Uz kādu brītiņu paņēmuši pauzi, pērn vasarā grupa atsāka darbību un nu izdevusi debijas albumu. Jāsaka, ka šis kvartets strādā ļoti mērķtiecīgi un saprot, kas ir PR: singla prezentācija, darbs ar medijiem, teicama “Facebook” lapa, savi T-krekliņi un atribūtika utt. – par to cepuri nost! Kas attiecas uz albumu, tad tajā iekļautas astoņas dziesmas, kas sakārtotas hronoloģiskā secībā, sākot ar grupas pašu pirmo singlu “Sky Is The Limit” un beidzot ar dziesmu latviešu valodā "Atrunas".

Zviedru melodiskā “death metal” kvintets “Amon Amarth” pastāv no 1992. gada. Šajā laikā pagūts izdot 11 studijas albumus, no kuriem paši veiksmīgākie ir tieši abi pēdējie – “Jomsviking” (2016) un šā gada maijā klajā nākušais “Berserker”, kuri dzimtās zemes topā ierindojās piektajā vietā, savukārt Vācijā, Austrijā un Šveicē iekārtojās pat Top 3. Dziesmas ir par mitoloģiskām un vēsturiskām vikingu tēmām, bet stilistiski “Amon Amarth” (kaut kādā elfu valodā šis nosaukums nozīmējot “liktenīgais kalns”) tomēr neiekļaujas “viking metal” rāmjos: sākotnēji tā skanēja pat diezgan norvēģiski blekmetāliski, taču pēdējos albumos strauji kļuvusi melodiskāka.

Šīs nedēļas nogalē Līgatnes novada “Ratniekos” notiekošajā festivālā “Laba daba” uzstāsies daudz un dažādas interesantas grupas – gan ārzemju, gan pašmāju. Viena no tādām būs grupā “Juuk”, kuri spēlēs sestdien. Tajā sadarbojas pazīstami alternatīvās skatuves mūziķi, kurus vieno aizraušanās ar tā saucamo “dark folk & country” stila mūziku, kuru Latvijā dzird reti, neraugoties uz latviešu mūžīgo un apjomīgo kā okeāns mīlestību pret skumjām un sērām. Grupā ir trīs dziesmu autori un solisti: Sniedze Prauliņa (balss, flauta), Edgars Šubrovskis (balss, ģitāras, bass) un Oskars Jansons (balss, ģitāras, bandžo), bet vēl grupā spēlē arī Dina Skreitule (vijole, piebalss) un Rinalds Maksimovs (bungas).

Diezgan dīvaini, ka uz perspektīvās britu indīpopa apvienības “Bastille” jaunāko albumu nācās gaidīt tik ilgi – tā priekštecis “Wild World” nāca klajā jau 2016. gada septembrī, pēc tam kādus divus gadus mūziķi solīja, ka sākuši darbu pie jaunā ripuļa, tas tūlīt ieraudzīs dienasgaismu utt., taču veikalus plauktos tas parādījās tikai jūnijā.

Pašmāju “dabas un blūza iedvesmots psihedēliskā roka kvartets no Rīgas, ko raksturo sapņainas ģitāras un viļņainas balsis” (tā viņi sevi piesaka paši) “The Bad Tones” izdevuši debijas albumu ar 13 dziesmām – ducis kompozīciju ir angliski un tikai viena latviski (tiesa, arī plati noslēdzošā “Elevator Music” drīzāk ir latviski).

Grupas “Indygo” vokālists Mārtiņš Vaters gan ir viens žiperīgs zellis: nupat klajā nāca “Indygo” jaunākais studijas albums, bet izrādās, ka viņš paklusām strādājis pie vēl viena projekta! Nez, viņš guļ, ēd un… ē, strādā ar vai tikai raksta mūziku?! Ja nopietnāk, “Reiner” ir modernā pankroka (pēc pašu ieskatiem) grupa, kurā bez Vatera vēl muzicē ģitārists Rūdolfs Rūtenbergs un bundzinieks Miks Riekstiņš, kuri iepriekš tika manīti Valmieras “hc/punk” grupā “Ambrosia”, kā arī basģitārists Raitis Radiņš no grupas “Nekad”.