Nu, biedri metālisti, vai kāds vēl atceras amerikāņu smagmetāla grupu “Possessed”? Šā brīža 40+ paaudze vēl varbūt, bet jaunākā gadagājuma smagmūzikas klausītāji gan diez vai. Šī kaliforniešu apvienība dibināta tālajā 1983. gadā. Tās muzicēšanas stils un Džefa Bekerras “groulinga” manierē pielietotais vokāls kalpojis par iemeslu tam, lai “Possessed” varētu pretendēt uz pašas pirmās “death metal” grupas pasaulē lauriem, tiesa, uz šo godu viņiem ir virkne konkurentu.
Grupas aktīvākais darbības periods bija 80. gadu otrā puse, kad tika izdoti studijas albumi “Seven Churches” (1985) un “Beyond The Gates” (1986). “Possessed” pajuka 1987. gadā, pēc tam grupa 1990. gadā atjaunojās, lai pēc trīs gadiem atkal pašķīstu.
Nākamais šīs apvienības reinkarnācijas laiks bija 2007. gads, ik pa laikam un pat arī pēdējos gados “Possessed” manīti koncertos, bet te nu sākas interesantākais - “Revelation Of Oblivion” ir tikai trešais grupas studijas albums, tātad kopš iepriekšējā studijas darba izdošanas pagājuši gari un ilgi 33 (!) gadi. Jādomā, ka tas ir Ginesa rekordu grāmatas cienīgs sasniegums. No sākotnējā sastāva ierindā palicis tikai Bekerra, no 2007. gada iesaukuma spēlē bundzinieks Emilio Markess (savulaik spēlējis grupā “Brujeria”, kā arī trio “Asesino” kopā ar tādiem vīriem kā Dino Kazaresu no “Fear Factory” un Toniju Kamposu no “Soulfly”), bet pārējie trīs iesaistījušies grupā tikai pēdējos piecos gados. Jāpiebilst, ka pie albuma miksēšanas darbojies šī žanra smagsvars Peters Tegtgrēns (“Pain”, “Hypocrisy”), kas jau vien garantē kvalitāti.
PAR. Ņemot rokā šo albumu, pārņem nostaļģiskas atmiņas par tiem laikiem, kad uz parastas kasetītes drausmīgā kvalitātē tika klausīts albums “Seven Churches” ar tādiem gabaliem kā “The Exorcist”, “Pentagram” un citiem, tostarp arī “Death Metal”, kas gan bija teju vai proporcijās viens pret vienu nospiesta no “Venom” hita “Black Metal”. Starp citu, tieši šī dziesma laikam kalpoja par iemeslu tam, kāpēc “Possessed” piedēvēja “nāves metāla” stilu, lai gan grupa skanēja kā agrīnie “Venom”. Un, kas pats dīvainākais, ka tā viņi skan joprojām! Protams, no ieraksta viedokļa skan daudz kvalitatīvāk, taču tas pats ļoti ātrā tempā izpildītais “speed & thrash” ar juceklīgajām ģitāru “zolēm” un Bekerras vokālu a’la Kronoss. Labākā dziesma - “Demon”. Bet varbūt “Abandoned”. Bet varbūt kāda cita.
PRET. Ja 80. gadu vidū šāda veida mūziku spēlēja tikai retā grupa, tad pa šiem gadiem to bijis un joprojām ir tūkstošu tūkstošiem, turklāt krietni labākas un kvalitatīvākas par “Possessed”, kuri jau tolaik nebija diez ko interesanti. Bezjēdzīgs albums, tam nav vērts tērēt savu laiku.
