RECENZIJA: Astro’n’out "Multivitamīnu multipaka"

Šā brīža karstākā aktualitāte latvju CD frontē - grupas “Astro’n’out” sestais studijas albums. Tā klajā nākšana pagājušajā nedēļā šaurā lokā tika nosvinēta Jaunās Teikas augstceltnē “Teodors” esošajā kokteiļbārā “Minox”, bet plašākā lokā tā laišana tautās sāksies jau sestdien, 12. oktobrī, ar koncertu kultūras centrā “Siguldas devons”.

Tālākais “Multitūres” ceļš vedīs uz Alūksni (19. oktobrī), Liepāju (27. oktobrī), Jelgavu (10. novembrī) un Rīgu (29. novembrī, Palladium), bet noslēdzošais koncerts notiks 1. decembrī Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Par albumu. Kopumā 11 dziesmas, tostarp arī klausītājiem jau zināmie singli “Dejot trakāk”, “Multivitamīnu multipaka” un “Agrāk”, kā arī jaunākais radiopiedāvājums “Uzmācīga melodija (Mani)”. Albums tapis divu gadu garumā vairākās grupas radošajās nometnēs Raunā, Vidrižos un Kuldīgā, pa šo laiku piedzīvojot gan “dekrēta pauzi”, gan citas pārmaiņas, kas jūtamas arī aranžējumos, kur dzīvo bungu vietā nācis elektroniskāks skanējums. Tā tagad modes lieta, pēdējā laikā “elektronizējušies” daudzi, sākot no “Double Faced Eels” un “Pienvedēja piedzīvojumiem” līdz pat Normundam Rutulim. “Radot jauno materiālu, apzināti meklējām jaunu virzienu. Pirmie radošie mēģinājumi pagāja sarunās, kurās sapratām, kā esam auguši un kādu redzam savu turpmāko radošo ceļu. Tikai pēc tam ķērāmies pie instrumentiem un sākām muzicēt, nereti ļaujot sev vienkārši izdauzīties,” stāsta grupas līdere Māra Upmane-Holšteine. Par jaunajām vēsmām “Astro’n’out” saka paldies Arnim Račinskim, DJ Makree, Kasparam Ansonam, Didzim Bardo, kā arī pārējiem mūziķiem, kuri bagātinājuši albuma skanējumu, bet pats, pats lielākais paldies, protams, tiek grupas uzticamajam draugam un jau trešā albuma galvenajam producentam DJ Rudd. Māra gan atzīst, ka, neskatoties uz sākotnēji mērķtiecīgi ieturēto dzīvespriecīgi dejisko līniju, aizbēgt no sevis nav iespējams - kaut caur vieglu ironiju, tomēr arī jaunajā skaņu materiālā tāpat iezogas albumā “Urda” aizsāktie “lielie jautājumi”: “”Multivitamīnu multipaka”, pirmkārt, ir par prieku un spēju izbaudīt esošo mirkli. Taču caur metaforām par sevis klonēšanu un plakano pasauli, jaunais albums runā arī par mūsdienu agresīvo tempu un pieaugšanu.”

Vēl jāpiebilst, ka, lai arī grupas sastāvs “uz aci” šķiet nemainīgs - Māra Upmane-Holšteine, Juris Kalnišs, Mārtiņš Elerts un Toms Poišs -, viena izmaiņa tomēr ir, proti, “astronautus” atstājis to ilggadējais bundzinieks Mārtiņš Miļevskis. Koncertos aiz sitamo instrumentu krāvuma sēdēs (un varbūt to darīs arī turpmāk) Mārtiņš Opmanis, kurš kādreiz manīts grupās “F[ei]K”, “Z-Scars” un citur.

PAR. Albuma prezentācijā sanākušie tik ilgi un nopietni tika biedēti ar šo “jauno virzienu”, ka disks tika likts uz CD atskaņotāja ar trīcošām rokām - ja nu “astronauti” sākuši spēlēt šlāgeri vai Māra rūc kā Māra no grupas “Māra”?! Taču tik traki nav - “astronauti” joprojām skan kā “astronauti”, tikai grupas skanējumam pieplusots šobrīd tik modernais elektroniskais piesitiens. No šī viedokļa bīstamākā ir tituldziesma, ko gribētos ielikt pat “acid dance pop” nišā (ja tāda vispār ir), un, ja jau klausītāji to pieņēmuši, tad viss kārtībā. Par albuma labākās dziesmas titulu varētu spēkoties divas: labā nozīmē uzmācīgā “Uzmācīgā melodija”, kas uzmācīgi iesēžas galvā uz visu dienu, un eleganti skaistā un ritmiskā “Sentimentu notraucot”, kurai roku pielicis monstruālais producents Kaspars Ansons. Uzteicamas ir arī “Ceļa sākumā” un “Trauki saplīsuši”, kā arī “Dejot trakāk”, kas gan ir jau maķenīt apnikusi no tās drillēšanas radiostacijās. Pārsteigums - vairākās dziesmās Māra tembrāli pamanās izklausīties pēc Laimas Vaikules, agrāk arī tā bija? Bonusa punkts par CD noformējumu.

PRET. Albumam piemīt viena nelaime, ko pat grūti definēt: to klausoties, nerodas nekādi jauni atklājumi, proti, ja citos darbos pēc vairākkārtējas to ripināšanas uz CD atskaņotāja var atrast aizvien jaunas un jaunas nianses, tad te nekā tāda nav, viss ir skaidrs jau ar pirmo reizi. Patiesībā - divas nelaimes: neviena no dziesmām nav zemē metama, taču par lielāko daļu no tām nav īpaši nekā piebilstama, dziesmas kā dziesmas.