RECENZIJA: Tribes Of The City "Rust And Gold"

Pašmāju “shoegaze-dreampop” (latviskojot tas lasās pavisam dīvaini, proti, šūgeizs-drīmpops) apvienība “Tribes Of The City” ir ar pamatīgu pieredzi – tās pirmsākumi meklējami 2003. gadā, kad tā vēl saucās “The Movies” un pat pamanījās izdot albumu. Savukārt zem “TOTC” karoga klajā nākuši pat trīs albumi – “Running To The Sun” (2004), “For The Sleepy People” (2006) un dubultnieks “Recipe Of The Golden Dream” (2009), kuri tikuši nominēti arī Latvijas Mūzikas Gada balvas “zelta mikrofoniem”.

tikuši nominēti arī Latvijas Mūzikas Gada balvas “zelta mikrofoniem”. Diemžēl pēc tam uz priekšu vairs tik raiti negāja, kam par iemeslu bija gan sastāva maiņas, gan dažādas personīgās peripetijas. Nu “TOTC” ir atgriezušies, taču - tomēr nav atgriezušies. Pēc uzstāšanās festivālā “Laba Daba” mūziķi klausītājus apbēdināja ar paziņojumu, ka grupas nemainīgā vērtība, vokāliste Ksenija Sundejeva pašlaik veselības problēmu dēļ uzstāties nevar. “Mēs jau vairāk kā divus gadus esam bijuši jaunā albuma ierakstīšanas un mēģinājumu procesā. Kad kļuva skaidrs, ka Ksenija nevarēs piedalīties koncertos klātienē, mums bija jāpieņem lēmums - atlikt tos, tāpat kā albuma izdošanu, uz nenoteiktu laiku, vai ļaut kopīgi radītajam jaunajam materiālam izskanēt. Mēs izvēlējāmies otro variantu, īpaši tādēļ, ka to vēlējās Ksenija,” teikts grupas oficiālajā paziņojumā. Neraugoties uz to, ka Ksenija uz skatuves šobrīd fiziski atrasties nevar, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām viņa joprojām ir un paliek “TOTC” balss arī koncertos. Albums “Rust And Gold” ir ierakstīts Rīgas “ZStudios”, piedaloties skaņu inženierim Aleksandram Solovjovam. Albumu producējis Adams Kūpers no “Jetpack Studios”, savukārt māsterējis Braiens Venkebahs no “Electric Blue Studios”, arī ASV. Stāstot par jauno ierakstu, grupas ģitārists un mūzikas autors Sergejs Jaramišjans atklāj, ka viņa mērķis bija sasniegt tādu ģitāru skanējuma plašumu, lai tas iedarbotos hipnotizējoši un radītu vēlmi klausīties neatraujoties: “Lai tas skanētu kā 80. - 90. gadu grupu ieraksti, kad albumus vēl klausījās visā pilnībā.” Pēc Ksenijas teiktā vārdiem, šis albums viņai ir ļoti personisks, un tas atspoguļojas arī dziesmu tekstos. Kopumā septiņas kompozīcijas, albums pieejams tikai digitāli un vinila formātā.

PAR. Ļoti hipnotisks darbs, kas nemanāmi ievelk relatīvi mazpazīstamajā “shoegaze” lauciņā kā akacī. Labākie skaņdarbi - “Expanding (Exposed)” ar optimistisko melodiju, taču brīžiem gluži vai draudīgajām ģitārām, kā arī “More Waves”, kurā ieskanas kaut kas no “Joy Division” un/vai “New Order” motīviem. Un arī “Parasitic”, kuru varētu izpildīt pat no palielu stadionu tribīnēm - Ksenijas balss dotības to ļauj.

PRET. Diezgan šaubīga ir vienīgā krievu valodā albumā iekļuvusī dziesma (“Storona”) - stilistiski tā mazliet krīt ārā no konteksta. Taču kopumā vienīgais iebildums pret šo izdevumu varētu būt tāds, ka šādai mūzikai te nebūs liela auditorijai, bet pie šādas argumentācijas latvju zemē vispār varētu uzstāties tikai divas grupas - “Prāta vētra” un “Mazais princis”…