RECENZIJA: Pienvedēja Piedzīvojumi "Nelaiks"

Sabiliešu grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” astotais studijas albums, kas tiks stiprināts ar trim grupas 25 gadu pastāvēšanas jubilejas atzīmēšanas koncertiem 4. oktobrī koncertzālē “Hanzas Perons” Rīgā, 11. oktobrī Valmieras koncertzālē un 19. oktobrī Liepājā, kultūras namā “Wiktorija”.

Šoreiz dziesmu producēšanu uzņēmies grupas bundzinieks Pēteris Lunde, kas arī izskaidro šī albuma atšķirīgo skanējumu, turklāt Pēteris arī pats iedziedājis divas albumā iekļautās dziesmas un veidojis albuma grafisko dizainu.

“Esmu ļoti priecīgs par gala iznākumu, jo šoreiz vairāk kā citas reizes izmantojām elektroniku dziesmu skanējumos, kas piešķīris mūsu mūzikai maigu un patīkamu agresivitāti. Dzīvajā izpildījumā dziesmas skan ļoti spēcīgi - tas tikai pierāda, ka esam izvēlējušies īsto producēšanas virzienu,” priecājas arī grupas vokālists Māris Žigats. Albumu ierakstīja un miksēja Gatis Zaķis, taču ļoti daudz darba paveikts arī pie Pētera viņa mājās Siguldā. Kopumā desmit dziesmas, no kurām trīs gan ir atrastas akurāt 25 gadus senos pierakstos - “Vienīgā doma”, “Pacelties” un arī “Nelaiks” sacerētas jau 1994. gadā, beidzot sagaidot savu īsto brīdī tapt iemūžinātām oficiālā ierakstā.

PAR. Šķiet, labākais albums “pienvedēju” karjerā (subjektīvi ar to vienā plauktā gribētos likt vien 1997. gadā izdoto “Mazo meža zivi”) - moderns, mūsdienīgs un novatorisks, taču tajā pašā tas saglabā “pienvedēju” īpašo skanējumu. Ir gan mūzika, kurai piesiet ausi, gan teksti, kas liek domāt un aizdomāties. Jau pirmās trīs dziesmas nogāž no kātiem un aizplēš jumtam šīferi: elektronizēti enerģiskā “Viss kārtībā” (eh, kas par vārdiem…), jancīgā un “satelītiem” vai agrīnajai “Jumpravai” vairāk piestāvošā “Ejam mājās” (un atkal - teksts!) un postgrandža plosošā “Es gaidu” (“dzīvajā” šis gabals skanēs vēl labāk, Aldis varēs izvērsties pēc pilnas programmas). Šādu uzskaiti varētu turpināt - smeldzīgā “Notici”, trauksmainā “Steigā”, elektroniski psihedēliski hipnotiskā “Apsegties”, “pofig/roka” stilā ieturētā “Pacelties”, 90. gadu vidu grandžu atgādinošo (ak, pareizi, tā jau no tiem gadiem arī ir…) “Nelaiks” utt. Elektronika šajā albumā ir nevis kā nodeva modei, bet tikai bagātina “pienvedēju” skanējumu, un te nu lielākās uzslavas pienākas IT guru Pēterim Lundem. Interesanti, ka arī no “pienvedēju” kaismīgākajiem faniem dzirdētas tikai labas atsauksmes. Piecas balles par albumu un papildu plusiņš par drosmi.

PRET. No albumā iekļautā skaņu materiāla vienu gabalu gan vajadzētu svītrot - “Virs galvas”, kas drīzāk varētu iederēties kādā citā “PP” ripulī (kaut vai tajā, kurā bija ļenganā “Tu un es”). Papētot albumu, pārsteigumu rada tas, ka nav dziesmu saraksta - kā tad tā?! Izrādās, ka ir gan, tikai tas apslēpts sekojošā vēstījumā: “Viss kārtībā, ejam mājās, es gaidu. Notici! Vienīgā doma - steigā apsegties, virs galvas pacelties. /Nelaiks/.” Nu, nu, būtu paši pamēģinājuši atminēt šādu rēbusu, atradušies te spēles “Vai esi gudrāks par piektklasnieku” autori…