"Mājas" receptes

Ja, cenšoties orientēties plašajā eļļu un sēkliņu klāstā, kas atrodams dažādās tirdzniecības vietās, gribas atrast kaut ko tādu, kas nebūtu nācis no tālām zemēm, tad noteikti nedrīkst paiet garām linsēklu produktiem.

Prasmīgais pavārs Agris Baltmanis visbiežāk gatavo dažādus gaļas ēdienus, uzkodas un daudzveidīgus salātus, ar ko lutina gan ģimeni – sievu Līgu un meitu Anci –, gan draugus un ciemiņus.

Laika ritējumā, kas šķiet aizvien straujāks, mainās paradumi, ik brīdi rodas dažādas jauninājumi. Reizēm nepelnīti aizmirstas arī veselīgi pārtikas produkti un vārdi, kuros tos sauc. Viens no tādiem ir staks – tikai retais tūlīt zinās, kas tas tāds.

Klondaikas Liepājas filiālē, tāpat kā citur Latvijā, ēdienkartē galvenais ir texmex meksikāņu ēdieni. Šo vietiņu Liepājas klusajā centrā iecienījuši ne vien ārzemnieki, bet arī pašmāju ļaudis.

Par karaliskajām rozēm, romantiskajām vijolītēm vai aromātiskajiem ceriņu ziediem parasti domājam kā par kaut ko skaistu, gaisīgu, sirdij un dvēselei vien baudāmu.

Receptes piedāvā restorāna Orizzonte (Jūrmalā, Baznīcas ielā 2b) šefpavārs Gatis Krastiņš. Produktu daudzums visās receptēs norādīts četrām personām.

Šobrīd kabači maksā lēti, bet ja tie izauguši pašu dārzā – nemaksā neko! Turklāt ir ļoti daudz variantu un iespēju, kā kabačus pārvērst dažādos gardos ēdienos: sacepumos, pankūkās, risoto – kopā ar citiem dārzeņiem, gaļu, sieriem, rīsiem, sēnēm un citiem produktiem tie ļaujas teju bezgalīgiem kulināriem eksperimentiem.

Vasaras nogale ir visīstākais cūku pupu baudīšanas laiks. No tām var gatavot visdažādākos ēdienus, taču visgaršīgākās cūku pupas, šķiet, ir vārītas ar visām pākstīm vai jau izlobītas.

Brīdī, kad no virtuves sāk nākt un pakāpeniski visu māju pārņem ne ar ko nesalīdzināms, kārdinošs un pavedinošs kaut kā garšīga aromāts, pat paši zvērinātākie visādu našķu un kārumu noliedzēji salūst, jo ābolu pīrāgam ar kļavu sīrupu pretoties nespēj neviens.

Rasainajā zālē zem ābelēm katru rītu sabiris smaržīgu ābolu klājiens. Neba nu visiem ļaut lēni sapūt vai tikt lapseņu caurumotiem.

Atrašanās vieta un apmeklētāju loks neapšaubāmi uzliek savu zīmogu ikvienai ēdināšanas iestādei. Lai gan ēdieni no tiem pašiem produktiem vien jau tiek gatavoti, pavisam atšķirīga gaisotne varētu būt kafejnīcā, kas atrodas skolā, kādā valsts iestādē, sporta kompleksā vai, piemēram, lielas tranzīta maģistrāles malā.

Halapeņjo pipari ir viens no čili piparu paveidiem, kam raksturīga vidēji asa vai ļoti asa garša. Tie pieskaitāmi pie visasākajiem pipariem. Latvijā tie nav īpaši izplatīti, bet meksikāņu ēdienus bez tiem grūti iedomāties.

Brīdī, kad aptrūkst ideju dienišķajam desertam, saldā ogu zupa ar gaisīgu putukrējuma cepurīti un sauju svaigu ogu, kādas nu kuro reizi trāpās pa rokai, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai visi justos sātīgi ēduši un vienkārši laimīgi.

Vasarā desertu sarūpēt ir vieglāk par vieglu – gan mežā, gan dārzā ogu papilnam, tās atliek tikai savākt, mazliet parosīties virtuvē un, skat: galdā var celt ko neikdienišķu un gardu.

Nu kurš tad nezina piparmētru – aromātiskā tējā, kādā spirdzinošā kokteilī, modē nākušajā piparmētru sīrupā, kā neiztrūkstošu piedevu dažādu desertu garšas buķetes pilnīgošanai...

Speltas kvieši, ko pazīst kā vissenākos kviešus, pirmām kārtām atšķiras ar savu lielo uzturvērtību un oriģinālo garšu. Tos audzē daudzviet pasaulē, un nelielās platībās arī Latvijā, taču pie mums tie ir salīdzinoši maz pazīstami, lai gan ir ļoti veselīgi.

Nezinu, kā citviet, bet mūspusē šogad ar sēnēm bēdīgi. Vismaz pagaidām. Kad pēc tīri simboliska lietutiņa, kas svelmaino dienu vidū vienu nakti tā sīki nosmidzina, pilnīgi nejauši un bez iepriekšēja nodoma ieejot mežā un no tā iznākot jau ar sēņu grozu, kurā galvenokārt ir baravikas, kāda beka un gailenes, stāstam par tādu necerētu veiksmi vienkārši grūti noticēt.

Zaļas, dzeltenas, sarkanas, dzeltensarkanas un tumši lillā, lielas, vidējas un sīkas – tās visas ir plūmes, vienas no tradicionālajām mūsu dārzu ogām.

Vasarā neko nevajag sarežģīt – arī vienkāršus desertus iespējams pagatavot ātri, kā rotaļājoties. Tie vienmēr izdodas kārdinoši garšīgi un apmierina pat visizsmalcinātākā saldummīļa iegribas un kaprīzes.

Kaut arī Latvijas vasara šķiet īsa un paiet kā viena diena, katra sevi cienoša saimniece steidz gādāt krājumus ziemai. Tas taču ir tā vērts: ziemā nevis tērēt prāvas summas it kā svaigu zaļumu iegādei lielveikalā, bet atvērt savas mājas ledusskapja, pagraba vai pieliekamā durvis un no plaukta nocelt kaut ko gardu, veselīgu, pašu vārītu, kaltētu, saldētu.