"Mājas" receptes

Vasarā ogām jābūt ikvienā ēdienkartē! Vislabāk tās ēst pilnām saujām, daudz un bieži, taču šāda mielošanās beigu galā var arī apnikt.

Vārīts saldā krējuma krēms jeb Ziemeļitālijas klasiskais panna cotta jau krietnu laiku ir arī Latvijas saldummīļu uzmanības lokā.

Visu citu Dabas mātes dārzā augošo ogu vidū mellenes ir īpašas – vitamīnu un vērtīgo minerālvielu tajās ir daudz vairāk nekā zemenēs, avenēs vai citās dabas veltēs.

Vasarā bagātīgi iespējams izmantot garšaugus, kurus var tik daudzveidīgi variēt un kuru aromāts pievienotajam ēdienam rada izcilu garšu. Galvenā priekšrocība – tos var iegādāties svaigus vai noplūkt tieši dārzā.

Noteikti tie, kuri virtuvē aizraujas ar interesantiem eksperimentiem un dažādu sastāvdaļu izmantošanu maltītei, būs kaut reizi aizdomājušies – vai ir prātīgi pievienot alkoholu, gatavojot ēdienu.

Dārzā piparmētru dobe zaļo uz nebēdu – smaržīgai tējai mētras jau izkaltētas, draugi ar tēju krājumiem arī apdāvināti, bet šīs tik aug un aug.

Šovasar meža zemeņu tik daudz kā reti kad – mežos, pļavās, norās, izcirtumos bezgala gardo un aromātisko odziņu veseliem klājieniem no vienas vietas – spēj tik lasīt! Jau no bērnības zinām, ka pašas garšīgākās, protams, ir tās meža zemenes, kas meklētas pa vienai un savērtas uz smilgas, bet ko iesākt, ja nu izdevies savākt veselu lērumu?

Par brauniju sauc mīkstu šokolādes kūku, kuras izcelsme meklējama 19. gadsimtā Amerikā. Līdz pat mūsdienām par šokolādīgo našķi klīst vairāki mīti – piemēram, ka kāds pavārs biskvītam nejauši pievienojis kausētu šokolādi vai ka kādai saimniecei pietrūcis cepamais pulveris, kā rezultātā sanācis mitras konsistences kārums.

Receptes piedāvā restorāna Garšas frekvence Siguldā šefpavārs Ronalds Striguns.

Kāpēc gan nepagatavot kaut ko pavisam vienkāršu, bet gardu? Vistas gaļa, dārzeņi un itāļu pasta ar sulīgi zaļo baziliku ir kā radīti tam, lai ātri un bez liekas piepūles taptu veselīga, pavasarīgi koša un sātīga maltīte!

Laikā, kad dārzos un mežos ienākas ogas un augļi, būtu grēks iet ierasto vieglo ceļu un saldos ēdienus gatavot no šokolādes, konserviem, citrusaugļiem vai banāniem. Lai nu tie paliek ziemai un pavasarim, šobrīd jāliek lietā viss, kas ir svaigs un tepat Latvijā izaudzis.

Viesnīcas Hotel Segevold restorāna Garšas frekvence šefpavārs Ronalds Striguns uz darbu dodas ar prieku, jo tas vienlaikus ir arī aizraujošs hobijs. «Varu virtuvē darboties līdz vēlam vakaram, būšu apmierināts un nejutīšos saguris,» atzīst Ronalds.

Jūras ķemmītēm – lielākajiem un vērtīgākajiem moluskiem – var piedēvēt unikāla produkta īpašības, jo tajās praktiski nav tauku un ir ļoti daudz olbaltumvielu. Tās attīra no čaulām un operatīvi apstrādā, kad tiek nozvejotas, jo ātri bojājas.

Iesaka restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un restorāna Vincents pavārs Aleksandrs Nasikailovs

Kādam garšo laša krēmzupa ar spinātiem un garnelēm, kas pagatavota restorānā, cits turpretī ir pārliecināts, ka īstā zivju zupa jāvāra upmalā uz ugunskura, nokvēpušā katlā, no svaigi ķerta loma. Taču netrūkst arī citu variantu, un katram kāds ir pa prātam.

Karstās vasaras dienās, kad slāpst daudz biežāk nekā citkārt, atspirdzinājums ir tieši tas, kas vajadzīgs!

Toru un Kliederu ģimenē, kas dzīvo Saulkrastos, gurķu marinēšana ir saimnieka Ivara hobijs, bet dzīvesbiedre Sigita, viņas mamma Sarma, bērni Santa un Kristiāna piedalās tikai degustēšanas procesā. «Ar konservēšanu nedaudz esmu aizrāvies jau sen, kopš mācījos tehnikumā Smiltenē,» stāsta Ivars.

Brīvdienu rītiem noteikti piestāv laiska bezrūpība, nesteidzīga kopā būšana ar savējiem, kas īpašs un neikdienišķs, ko baudīt vēlās brokastīs vai agrās pusdienās.

Sparģeļi pazīstami kā viens no tiem dārzeņiem, kas satur vismazāk kaloriju, taču daudz minerālvielu un vitamīnu. Maijā parasti sākas īstais sparģeļu ēšanas laiks. Eiropā tie pazīstami kā delikatese un arī Latvijā kļūst populāri.

Suši līdz pat šai dienai ir viens no pasaulē populārākajiem japāņu ēdieniem un jau labu laiku iekarojis arī mūsu virtuvi.