Šovasar meža zemeņu tik daudz kā reti kad – mežos, pļavās, norās, izcirtumos bezgala gardo un aromātisko odziņu veseliem klājieniem no vienas vietas – spēj tik lasīt! Jau no bērnības zinām, ka pašas garšīgākās, protams, ir tās meža zemenes, kas meklētas pa vienai un savērtas uz smilgas, bet ko iesākt, ja nu izdevies savākt veselu lērumu?
Cik vien lien, ēst svaigas pilnām mutēm, kad vairs nelien, vērts padomāt par saglabāšanu.
Meža zemeņu ievārījums
No 750 g cukura un vienas ūdens glāzes izvāra sīrupu, saber vienu kilogramu tīru ogu un divas stundas ļauj ievilkties. Tad vāra gatavu, noputo, pilda burkās un aizvāko.
Zemenes medū
Svaigas, tīras meža zemenes pilda sterilizētās burkās, pārklāj ar medu, burkas cieši aizvāko un uzglabā vēsā vietā.
Klasiskais meža zemeņu ievārījums
1 kg meža zemeņu pārber ar 1,2 kg cukura, aptuveni uz astoņām stundām atstāj vēsā vietā, tad apmēram piecas minūtes vāra, 15 minūtes atdzesē. Šādu ritmu ievērojot, ievārījumam nebūs rūgtuma piegaršas. Darbību atkārto, līdz ievārījums sasniedzis vēlamo garšu un konsistenci.
Īsi pirms vārīšanas beigām pievieno pustējkaroti citronskābes, pilda maza izmēra traukos, cieši aizvāko un uzglabā vēsumā.
Svaigas meža zemenes
Vislabākā metode – svaigas ogas sablenderē vai sastampā putriņā, pēc garšas pievieno cukuru, lēni maisa, kamēr cukurs izkūst. Zemeņu biezeni pilda neliela tilpuma saldēšanai paredzētos trauciņos un uzglabā saldētavā. Veselas meža zemenes labāk nesaldēt – atkūstot tās kļūst rūgtas.
Pikantās meža zemenes
Bļodā kārtām liek 1 l meža zemeņu ogas un 400 g cukura, uz nakti atstāj vēsumā, lai ievelkas. Nākamajā dienā sacukurojušās ogas liek katlā, uz lēnas uguns karsē 15–20 minūtes. Īsi pirms karsēšanas beigām pievieno 25 g konjaka vai brendija. Gatavu ievārījumu pilda mazās burciņās, cieši aizvāko un glabā vēsumā.
Meža zemenes jāņogu sulā
1 kg meža zemeņu, 100 g cukura un glāzi jāņogu sulu vāra 20 minūtes, noputo, pilda sterilās burkās, 95 grādos pasterizē 20 minūtes.
Meža zemeņu lapu tēja
Vasaras beigās ievāktu lapu tēja ir ar patīkamāku garšu un piesātinātāku nokrāsu, jo tad lapas jau ir zaudējušas daļu miecvielu, kas dod rūgtumu. Ievāktās lapas ēnainā vietā trīs piecas stundas vispirms apvītina, tad saritina, kamēr tās kļūst mitras un lipīgas. Sarullētās lapiņas uz septiņām deviņām stundām novieto kādā kartona kastītē un pārklāj ar mitru auduma gabaliņu. Tad plānā kārtā izklāj un kaltē siltā vietā. Sausu drogu uzglabā auduma maisiņā vai stikla traukā ar vāku.
Vismaz nelielu pušķīti meža zemeņu ogojot var saplūkt ar visām ogām un lapām.
Arī traukā bez ūdens ieliktas vai buntītē sasietas un žāvēties pakārtas, meža zemenes ar savu rūgteni reibinošo aromātu pildīs visu māju, bet rudens un ziemas mēnešos, sakaltušās odziņas lupinot un aplejot krūzi zemeņu mētru tējas, vasara uz mirkli noteikti atgriezīsies!
• Meža zemenēs ir daudz vairāk
C vitamīna nekā citronā un apelsīnā, kopā ņemot: astoņās vidēji lielās meža zemenēs ir apmēram 96 mg
C vitamīna – tas ir 160% no cilvēkam nepieciešamās diennakts devas.
• Pektīnvielas: pazemina holesterīna līmeni, izvada no organisma šlakvielas.
• Dzelzs: uzlabo asins sastāvu, izdala no organisma kaitīgās vielas. Zemenēs to ir četras reizes vairāk nekā ābolos vai vīnogās.
• Organiskās skābes: oglekļa avots, kas regulē vielmaiņu.
• Cukurs: organisma enerģijas avots.
• Kalcijs: 130 mg – jāēd visiem tiem, kam trausli kauli.
• Kumarīns: regulē asins sarecēšanu, pasargā no trombozēm.
• B1, B2, B9, PP, A, E, K vitamīnu krātuve.
PADOMS
• Zem tekoša ūdens zemenes nevajag skalot. Ja nepieciešams, ogas iemērc aukstā ūdenī – tā saglabāsies zemeņu smarža un vērtīgās uzturvielas.
• Meža zemenes vislabāk pildīt maza tilpuma burciņās. Šis tomēr ekskluzīvais produkts ilgāk glabāsies (ja atvērtā burkā uzreiz netiks apēsts!) un var būt brīnišķīga dāvana.
• Lai izvairītos no rūgtuma, meža zemenes ir svarīgi nepārvārīt un nepārsaldināt.
• Ievārījuma vārīšanai vislabāk izvēlēties emaljētu katlu. Čuguna, tērauda vai dzelzs katlā vārīts ievārījums kļūst rūgts.
• Meža zemeņu ievārījumu vislabāk uzglabāt ledusskapī vai ļoti vēsā pagrabā.
• Pirms ievārījuma burkas aizvākošanas ievārījums labi jāatdzesē, burkas kakliņa ārmala un vāciņa iekšpuse jāapstrādā ar spirtā vai šņabī samitrinātu vates vai marles tamponu – tas palīdzēs pret pelējuma kārtiņas veidošanos.