Toru un Kliederu ģimenē, kas dzīvo Saulkrastos, gurķu marinēšana ir saimnieka Ivara hobijs, bet dzīvesbiedre Sigita, viņas mamma Sarma, bērni Santa un Kristiāna piedalās tikai degustēšanas procesā. «Ar konservēšanu nedaudz esmu aizrāvies jau sen, kopš mācījos tehnikumā Smiltenē,» stāsta Ivars.
Tajā laikā esot cepis arī kūkas, taču tagad to vairs nepraktizējot. Pirms astoņiem gadiem gaisā uzgājušas Sarmas gurķu burkas, un tad Ivars pilnībā savās rokās pārņēmis konservēšanas procesu.
Ar mārrutku lapām
Sigita teic, ka Ivars tad viņu mīļi izraidot laukā no virtuves, lai neviens netraucē gatavošanas procesā. «No malas varētu šķist, ka tas ir vienkārši. Izmantoju vairākkārtēju apliešanas metodi. Man šķiet svarīgi, lai gurķiem tiktu pievienotas arī mārrutku lapas, kuras ir jāmeklē citviet, jo pie mums dārzā tās neaug. Tās gurķiem piešķir kraukšķīgumu,» atzīst prasmīgais konservu gatavotājs. Viņš gurķus burkās bagātīgi papildina ar upeņu lapām, kuru zariņus izmanto arī uzlējumā, lauru lapām, krustnagliņām un, protams, pipariem.
Cītīgais saimnieks marinē ne tikai gurķus, bet arī papriku, miniatūrtomātiņus un melotriju jeb ogu gurķīšus. «Tagad paši audzējam šādus tomātus, kuriem pēdējā raža ienākas novembrī.» Ivars no Londonas Botāniskā dārza atveda tomātu sēklas. Esot mēģinājuši ķirštomātus izmantot salātiem, bet tie šim mērķim neesot piemēroti niecīgā izmēra dēļ. Ziedkāposti Ivaram negaršojot, tāpēc pats tos negatavojot krājumiem ziemai. Sigita piebilst, ka viņa gatavo asortus – ziedkāpostus marinējot kopā ar pupiņām un burkāniem. «Mums notiek darbu dalīšana,» saka sieva. Ivars atklāj arī, kā netradicionāli var izmantot papriku. Iepriekšējā vakarā to sagriež, aplej ar vārošu ūdeni, pievieno etiķa esenci, sāli un cukuru. Ja ir vēlēšanās, lai paprika ir asāka, tai jāpievieno vairāk esences. Sanākot kraukšķīga laba uzkoda.
Obligātas rīta brokastis
Dažkārt Ivaram sanākot rūpēties, lai ikdienā ēdienkarte būtu veselīga. «Tad, kad ir jānodod asinis, jo esmu donors, man ir jāievēro diēta. Iepriekšējā dienā nedrīkst ēst neko treknu. Pērn nodevu plazmu, nevis asinis, un tad tas bija jādara ik nedēļu.» Šī tradīcija aizsākusies tehnikuma laikā, ko vīrietis nolēmis turpināt. Ivars teic, ka no rītiem uz darbu nedodas, pirms neesot pabrokastojis. Tās esot tikai pāris reizes gada laikā, kad šis rīta rituāls mājās esot izpalicis. Parasti rītos tiekot izvēlētas maizītes vai salāti, ko papildina majonēze, kas ļoti garšo, un liela tējas krūze. Brīvdienās mājās tiekot vārīta putra, ko brokastīs bauda visa ģimene. Sigitas pārziņā esot mājiniekiem gatavot ēdienus, kas top cepeškrāsnī, – tortes, pīrādziņus, kūkas un cepešus. Parasti katrās brīvdienās tiekot izcepts kāds kēkss vai kūka. «Tad mājās ēdam vairāk, kaut ko garšīgāku un veselīgāku nekā darbdienās,» stāsta ģimene. «Katram, protams, ir savi ēšanas paradumi, bet tas lielākoties attiecas uz brokastīm darbdienās. Vakariņas darbdienu vakaros gatavo ome.» Sigita dažkārt gatavojot bērnības saldo ēdienu – zemeņu musu. Olu baltumu sakuļ ar zemeņu ievārījumu vai svaigām zemenēm un pasniedz kopā ar pienu. Tas jāapēd uzreiz.
Bez majonēzes neiztiek
Ivars stāsta, ka bērnība pavadīta laukos, tāpēc toreiz īpaši gards šķita pilsētā pirktais
piens. Kad atbraucis uz Rīgu, ar kāru muti dzēris pienu, kas bija fasēts stikla pudelēs. «Treknais lauku piens man jau bija apnicis,» atceras vīrietis. Viens no mīļākajiem ēdieniem esot biezais ķīselis no žāvētiem augļiem, kādu vārījusi viņa vecmāmiņa. No viņa ēdienkartes pilnībā tiekot izslēgtas sēnes. «Ja kaimiņi vāra sēnes, tad to smaržu ļoti labi uzreiz jūtu. Tehnikuma laikā saindējos ar sēnēm, tāpēc tās vairs neēdu.» Negaršojot arī pelmeņi. Kādā ciemošanās reizē pie radiem Ivars no rīta pamodies tāpēc, ka sajutis – mājā sāk smaržot pelmeņi, kuri bijuši pašu gatavoti. Ar grūtībām pāris notiesājis un tad gaidījis, kas notiks. Visai ģimenei topā esot žāvētas zivis. Neiztrūkstoši maltītē ir dažādi salāti – svaigi un konservēti. Garšo sarīvēti burkāni ar ķiploku un majonēzi vai eļļu. «Bez majonēzes manu ēdienkarti ir grūti iedomāties. Pat zupu esmu ēdis ar majonēzi, kad nav bijis krējuma. Vienīgi kūku ar to neēdu. Ja mājās nav Provansas majonēzes, tad neesmu paēdis. Esmu izmēģinājis arī citas majonēzes, bet tās nav tik garšīgas.» Pārtiku lielākoties ģimenei pērk Ivars, un viņš atklāj, ka piederot pie izvēlīgajiem pircējiem.
No garšvielām priekšroku dodot ķiplokam, muskatriekstam un dažādiem pipariem. Salīdzinoši nesen Ivaram esot sākuši garšot asāki ēdieni. Viņš nereti mājiniekiem gatavojot gardu vistas fileju ar mērci, ko visi slavē. Vistu sagriež mazos gabaliņos, uzber garšvielas pēc brīvas izvēles, apcep uz pannas un sautē. Uzlej skābo krējumu. Ivars pievieno vistai dažādus piparus, muskatriekstu un ķiploku, kuru pieliek tikai gatavošanas procesa finālā. «Vienā vakarā pati pagatavoju vistu pēc šādas receptes, izmantojot saldo krējumu, bet man mērce nepatika, šķita pārāk trekna un pat negaršīga,» sarunā iesaistās Sigita. Kad Ivars ciemojoties Londonā pie vecākās meitas, pēc šādas vistiņas esot liels pieprasījums. No turienes uz Latviju tiekot atvestas Nandos mērces, kas atšķiras ar dažādu stipruma pakāpi. «Visstiprākās mērces variants arī man šķiet pārāk stiprs. Ar to papildinām vistas ēdienus vai citu gaļu. Kad aizbraucu uz Londonu, pirmajā vakarā apmeklēju iecienītāko ēstuvi Nandos, kur ar šādām mērcēm papildina ēdienus.»
Sajūsmā par ķiplokmaizēm
«Mēs lielākoties gatavojam vienkāršus latviskus ēdienus,» atzīst Ivars. Vasarā bieži pagalmā uz restēm cepot gaļu. Sigita mēdzot gaļu marinēt kopā ar jāņogām, kas iepriekš sagatavotas burciņās. Tām pievienots kanēlis, krustnagliņas un etiķis. Pirms kāda laika Ivars gatavojis vīnu, tas uzgājis gaisā, un gaļa marinēta vīna etiķī. Uzlējumi tiekot gatavoti apmēram no 12 dažādām ogu šķirnēm – kazenēm, mellenēm, avenēm, zemenēm, pīlādžiem, plūmēm, aličām, dzērvenēm, ķiršiem, upenēm. Savukārt Ivara sievasmāte Sarma lutina mājiniekus un ģimenes draugus ar gardām ķiplokmaizēm, par kurām visi esot lielā sajūsmā. Tām viņa izvēlas tieši Saimes ķieģelīti. Sagriež maizi plānās šķēlēs, liek uz karstas pannas eļļā un groza, lai nesadeg. Kad maize apcepta, karstu no abām pusēm ierīvē ar ķiploka daiviņu, virsū uzkaisa Vegetu un pārgriež vēl mazākās loksnītēs. Laba kombinācija ar biezpienu, krējumu un dillēm. «Kad agrāk brīvajā laikā dejoju tautas dejas, citi dejotāji man prasīja, kad devāmies uz kādu pasākumu, vai man līdzi būs ķiplokmaizītes,» sievasmāti slavē Ivars un piebilst, ka tad ikdienā īpaši neesot bijis jādomā, kā uzturēt sevi labā formā.
Ivara Toras iemīļota recepte
Asā paprika
• Sastāvdaļas: sarkanā paprika, cukurs, sāls, etiķa esence, ūdens.
• Pagatavošana: papriku iztīra, sagriež četrās daļās un liek burkās. Pievieno cukuru, sāli, etiķa esenci atkarībā no tā, cik stipru vēlas papriku, un pārlej ar vārošu ūdeni.
Nākamajā dienā var degustēt!
Papriku negriež mazākās daļās, lai pēc tam uz paprikas laiviņas varētu kārtot salātus, piemēram, rasolu vai krabju salātus.
