arrow_downward"Mājas" receptes

Nav galdā plātsmaizes, nav iemesla svinēt dzīvi! Ar āboliem, ar biezpienu, ar rabarberiem, ar dažādām ogām, ar zapti un drumstalām – mums, latviešiem, plātsmaize ir sen zināma un pašsaprotama kulinārā mantojuma sastāvdaļa, ko, laikam ejot, esam iemanījušies arī mūsdienīgot un papildināt ar jauniem akcentiem un vēl nebijušām produktu kombinācijām.

Vasaras nedēļu nogalēs tikai retais dārzs nesmaržo pēc ceptas gaļas kārdinošā aromāta, reta tā vieta, kur nedzird čalojam kādu nesteidzīgu un dzīvespriecīgu kompāniju.

Vasarā viena no biežākajām maltītēm saistās ar šašlika cepšanu un pirms tam – ar marinādes gatavošanu. Tradicionāli šašlika marinādei izmanto etiķi, lai gan ir pavāri, kuri uzskata, ka tas līdz noteiktai pakāpei nomāc gaļas garšu.

Šīs vasaras desertu topā dominē svaigas garšas ar sentēvu recepšu motīviem. Ķiršu, zemeņu un aveņu laika reibums, ko papildina pareizi ieziemotu rabarberu skābumiņš, atsvaidzinās pat vissātīgāko pusdienu noslēgumu. Garšas buķeti papildinās austrumu elementi – rīsu mīklas un kokosriekstu piena neatkārtojamās nianses.

Savulaik populārākais konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas bija mēlīte, bagātīgi apkaisīta ar cukuru. Šodien no kārtainās mīklas, visbiežāk nopērkamās veikalā arī saldētas, ierasts gatavot gan saldus, gan sāļus konditorejas izstrādājumus.

Saputota olbaltuma bezē, putukrējuma, sezonāli svaigu ogu un ogu mērces koppriekšnesumu, apvienotu vienā kūkā, nudien var salīdzināt ar leģendāro krievu baleta prīmu Annu Pavlovu – dievīga.

Kūkas mēdz būt ne tikai saldas, bet arī sāļas. Un tās sāļās bieži vien tiek nepelnīti aizmirstas. Ir jau pārbaudīts vienkārši pasēdēšanai kopā ar draugiem vai radiem, viena brīnum garda sāļā kūka būs tieši tas, kas vajadzīgs, lai pasākumu varētu saukt par izdevušos. Bet nekas jau netraucē šo kūku uztaisīt vakariņām.

Zemenes ir lielisks C vitamīna un mangāna avots, ļoti labs balastvielu un joda avots, kā arī labs kālija, B grupas vitamīnu, folskābes, magnija un vara avots mūsu uzturā.

Kopš 1673. gada, kad hercogs Jēkabs kartupeļus no Hamburgas atveda uz Kurzemi, pagājis zināms laika sprīdis, un tagad bez kartupeļiem savu ēdienkarti latvietis vairs nespēj iedomāties.

Mēs sakām – zemenes ir ogas. Pareizs botāniskais nosaukums gan esot sulīgie riekstiņu kopaugļi. Arī tā izklausās diezgan garšīgi, bet nez ko teiktu pārdevējs tirgū, ja mēs viņam tādus prasītu.

Tie, kuri savā ēdienkartē iekļauj kazas pienu, noteikti zina tā vērtīgās īpašības. Kazas piens satur daudz kālija, kuram ir liela loma sirds un asinsvadu sistēmas darbībā

Piedāvā bāra Stender’s šefpavāre Krista Oficiere un bārmenis Roberts Plaudis

Čīliešu tradicionālā virtuve veidojusies, sajaucoties spāņu virtuves tradīcijām ar tām, kas šajā teritorijā valdīja pirms spāņu iekarotāju ierašanās 16. gadsimtā. Vēlāk tām uzslāņojās arī citu Eiropas tautu kulinārijas tradīcijas – eksperti saskata zināmu vācu, itāļu un franču virtuves ietekmi.

Baziliks ir labs kalcija, A vitamīna, mangāna, magnija un C vitamīna avots, turklāt satur balastvielas. Protams, viss atkarīgs no tā, cik daudz bazilika cilvēks lieto uzturā un cik regulāri to dara.

Tas vien­mēr ir kaut kur starp vē­la­mo un eso­šo. Gri­bas ie­vē­rot tra­dī­ci­jas, jo kas tā par lī­go­ša­nu ar kār­tē­jo šaš­li­ku no kār­tē­jā plast­ma­sas spai­nī­ša, bet – ak vai, kā­ro­jas arī to šaš­li­ku. Mē­ģi­not iz­zi­nāt, kāds tad bi­ja Jā­ņu cie­nasts se­nos lai­kos, var iz­la­sīt, ka mie­las­tu sā­ku­ši ga­ta­vot jau ve­se­lu ne­dē­ļu ie­priekš – pro­tams, brū­vē­ju­ši alu un sē­ju­ši sie­ru, kā arī kā­vu­ši jē­rus un gā­dā­ju­ši, lai gal­dā ne­kā ne­trūk­tu.

Re­cep­tes pie­dā­vā res­to­rā­na Rī­gas at­slē­ga šef­pa­vā­re Gu­ni­ta Ro­lo­va

Tra­di­ci­onā­li Lī­go svēt­ki nav ie­do­mā­ja­mi bez dzel­te­na sie­ra ri­tu­ļa, smar­žī­gu jā­ņu­zā­ļu vai­na­ga un pu­to­jo­ša alus kau­sa. Čak­lā­kās saim­nie­ces steidz sie­ru siet mā­jās, jo la­bā­ku par pa­šas ga­ta­vo­tu vei­ka­lu plauk­tos būs grū­ti at­rast. Re­cep­šu sie­ra pa­ga­ta­vo­ša­nai ir daudz, un kat­rai sie­ra ga­ta­vo­tā­jai pat pēc vie­nas re­cep­tes tas iz­nāks at­šķi­rīgs.

In­te­re­si par spel­tas jeb plēk­šņu kvie­šiem jau zau­dē­ju­ši de­dzī­gā­kie vir­tu­ves mo­des se­ko­tā­ji, va­rē­tu sa­cīt – līdz­skrē­jē­ji, ku­ri do­mā: ja jau kā­du pro­duk­tu var at­rast liel­vei­ka­lā, tas vairs nav pē­dē­jais mo­des klie­dziens un tā­tad – ne­kas eks­klu­zīvs.

Ie­stā­jo­ties va­sa­rai, ie­spē­ju ba­gā­ti­nāt ēdien­kar­ti un pa­da­rīt to ve­se­lī­gā­ku ir kriet­ni vai­rāk ne­kā ci­tā ga­da­lai­kā. Tad jā­ēd vai­rāk dār­ze­ņu, aug­ļu un za­ļu­mu. Va­sa­rā bie­žāk uz­tu­ra­mies svai­gā gai­sā, kus­ta­mies un uz­ņe­mam sau­les ener­ģi­ju vis­am ga­dam, dau­dzus pro­duk­tus lie­to svai­gā vei­dā.

Ja vien izdodas atrast sevī kaut visniecīgāko motivāciju, no diendienā lietotiem pārtikas produktiem iespējams pagatavot maltīti, kas dienišķās ēdienreizes dara daudzveidīgākas un acij tīkamākas, uzskata Jānis Karalis.