Interesi par speltas jeb plēkšņu kviešiem jau zaudējuši dedzīgākie virtuves modes sekotāji, varētu sacīt – līdzskrējēji, kuri domā: ja jau kādu produktu var atrast lielveikalā, tas vairs nav pēdējais modes kliedziens un tātad – nekas ekskluzīvs.
Konservatīvākie ēdāji savukārt par jauninājumiem negrib ne dzirdēt, jo viņu skatījumā labs ir tikai tas, ko lika galdā vecmāmiņa. Taču vairākums cilvēku iet vidusceļu un speciāli nemeklē mazpazīstamas novitātes, bet, ja gadās tāda iespēja, labprāt nomēģina.
Tā kā veikalos nu jau kādu laiku var atrast gan plēkšņu kviešu putraimus, gan miltus, diezgan daudzi cilvēki tos jau iegādājušies vienkārši intereses pēc vai arī tādēļ, ka ir dzirdēts par speltas labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Izrādās, spelta ir viens no senākajiem cilvēcei zināmajiem graudaugiem, ko ļaudis ēduši jau pirms mūsu ēras. Gadu tūkstošu gaitā plēkšņu kvieši audzēti Melnās jūras reģionā, Viduseiropā, Krievijā, Indijā un citur. Salīdzinājumā ar tiem kviešiem, kurus pārsvarā lietojam uzturā šodien, spelta ir izturīgāka pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, slimībām un kaitēkļiem; mazprasīgāka, taču arī krietni mazražīgāka, un tās graudi ir daudz grūtāk atbrīvojami no sēnalām, kas sadārdzina ražošanu. Tomēr interese par plēkšņu kviešiem pēdējā laikā ir palielinājusies to izcilās uztruvērtības dēļ. Dažās valstīs, piemēram, Krievijā, cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka speltas produkti, kas šodien tiek importēti un maksā bargu naudu, 18. – 19. gadsimtā audzēti turpat uz vietas un uzskatīti par lētu vienkāršās tautas uzturu. Puškinam ir darbs Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu. Tā vēsta par skopuli mācītāju un viņa vēlmi par niecīgu samaksu nolīgt kalpu, kurš būtu gan pavārs, gan zigu puisis, gan galdnieks, turklāt pieticīgs un viegli uzturams. Balda uzņēmies šo darbu un bijis ar mieru, ka viņam dod ēst vārītus plēkšņu kviešus (krieviski – polba), bet gada beigās par atalgojumu atļauj uzsist popam trīs knipjus. Lai uzzinātu, ar ko tas beidzās, pasaka jālasa pašiem, bet no tās var secināt, ka, pārtiekot no speltas, cilvēkam nebija jāsūdzas par spēka trūkumu.
Analizējot plēkšņu kviešu sastāvu, pētnieki konstatējuši, ka šajā produktā gandrīz ideālās proporcijās sastopamas cilvēka organismam nepieciešamās olbaltumvielas un ogļhidrāti, no kuriem vairāk nekā 10% ir šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu trakta darbību. Graudos ir B grupas vitamīni, E vitamīns, dzelzs, magnijs, fosfors, cinks u.c. Par lielu speltas priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka vitamīni ir visā graudā, nevis koncentrēti tā apvalkā, tāpēc arī smalka maluma speltas milti ir vērtīgi. Pelēko nokrāsu tiem piešķir polifenoli. Publikācijās par plēkšņu kviešu labajām īpašībām norādīts, ka tiem ir augsta biopieejamība – organisms spēj labi izmantot uzturvielas, ko šie graudaugi satur; regulāra speltas lietošana uzturā palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, imunitāti, ādas veselību, locītavu stāvokli u.c. Plēkšņu kviešu miltus un putraimus iecienījuši diabēta pacienti, jo šajos produktos ir pārsvarā saliktie ogļhidrāti, un tie palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.
Sākot gatavot ēdienus no speltas miltiem un putraimiem, jāsecina, ka tur nav vajadzīgas nekādas viltības un pārgudrības. Var cept maizi, smalkmaizītes, picas, pankūkas un kūkas, var vārīt putru vai zupu, gatavot risoto vai salātus, kā arī izgudrot pavisam jaunus interesantus ēdienus.
Receptes
Ar speltas putraimiem pildīti sīpoli.
Sastāvdaļas. 4 – 5 lieli sīpoli, viens burkāns, viens puravs (baltā daļa), 130 g speltas putraimu, 10 g sviesta, viens litrs buljona, 100 g kapātu valriekstu, trīs olas, trīs ēdamkarotes rīvmaizes, 200 g rīvēta puscietā siera, 200 g tomātu pastas, kapāti svaigi zaļumi.
Pagatavošana.Sīpolus notīra, nogriež augšējo trešdaļu, uzmanīgi izņem vidiņus. Burkānu, puravu un izņemtos sīpolu vidiņus sagriež mazos kubiņos, liek dziļā pannā, pievieno speltu, trīs ceturtdaļas no buljona, izsautē. Atstāj nobriest 15 – 20 minūtes, pievieno rīvmaizi, olas, valriekstus un pusi no paredzētā siera daudzuma, sajauc. Pēc desmit minūtēm pilda sīpolos, liek tos pannā. Tomātu pastu sajauc ar atlikušo buljonu, pārlej sīpoliem, uzkaisa atlikušo sieru, pannai uzliek vāciņu, sautē ēdienu uz vidējas uguns; kādu laiku pirms gatavošanas beigām vāciņu noņem, uzkaisa sīpoliem zaļumus.
Speltas putra sendienu gaumē. Sastāvdaļas. Divas glāzes speltas putraimu, viena glāze rūgušpiena, divas glāzes ūdens, viena glāze piena. Sāls, cukurs, sviests – pēc garšas. Pagatavošana. Glāzi rūgušpiena sajauc ar glāzi ūdens, tajā iemērc putraimus un atstāj uz nakti. Speltu rūpīgi noskalo, katlā lej glāzi ūdens un glāzi piena, pievieno putraimus, vāra uz lēnas uguns, līdz viss šķidrums iztvaiko. Pievieno sāli, cukuru un sviestu. Katlam uzliek vāku, novieto siltumā un ļauj stundu pastāvēt.
Speltas salāti ar granātābolu sēkliņām. Sastāvdaļas. Viena glāze novārītu speltas putraimu, nepilna glāze izlobītu granātābolu sēkliņu, 100 g drupināta fetas siera, sauja lobītu apgrauzdētu mandeļu, nedaudz koriandra zaļumu; mērcei: trīs ēdamkarotes olīvu eļļas, trīs ēdamkarotes laimu sulas, viena spiedē saspiesta ķiploka daiviņa, sāls un cukurs pēc garšas. Pagatavošana. Putraimus, granātābolu sēkliņas, sieru, mandeles un zaļumus liek salātu traukā. Samaisa visas mērcei domātās sastāvdaļas, pārlej salātiem, uzmanīgi sajauc, atstāj uz laiciņu ievilkties.
KĀ TO GATAVO. Aptuveni uz 500 g speltas kviešu miltu ņem glāzi ūdens un piena maisījuma brīvās proporcijās (šoreiz ūdens bija krietni vairāk nekā piens), 50 g sviesta vai margarīna, šķipsniņu sāls, ēdamkaroti cukura un paciņu sausā rauga. Ūdeni ar pienu uzsilda, tajā izkausē sviestu, pievieno sāli, cukuru un miltus, kam piejaukts sausais raugs. Visu samaisa un mīca mīklu, līdz tā gandrīz nemaz vairs nelīp pie rokām. Ja tomēr ļoti līp, pievieno vēl miltus, taču dara to uzmanīgi, lai mīkla nesanāktu pārāk cieta. Siltā vietā uzraudzē, atkārtoti samīca un vēlreiz uzraudzē. Apaļajām maizītēm mīklu sagriež gabaliņos, saveļ lodītēs, liek uz plāts, katrai vidū iespiež piciņu sviesta vai margarīna. Ļauj uzrūgt, pārziež ar sakultu olu, uzkaisa sāli un ķimenes, magones, sezama un saulespuķu sēkliņas; cep mērenā siltumā aptuveni 15 minūtes. Stūrainajam šķiņķa un siera rausim mīklu izveltnē uz plāts, uzraudzē, pārziež ar sakultu olu, pārliek ar mazos gabaliņos sagrieztu kūpinātu šķiņķi, sīpoliem un papriku, pārkaisa ar rupji rīvētu puscieto sieru. Cep tāpat kā maizītes. Apaļajam rabarberu un saldo ķiršu rausim mīklu liek apaļā silikona veidnē, izveido augstākas maliņas, uzraudzē. Pārziež ar saldu, biezu ievārījumu (šeit izmantots jāņogu un banānu ievārījums), uzkaisa sagrieztus rabarberus. Atlikušo sakulto olu sajauc ar divām ēdamkarotēm skāba krējuma, pievieno vienu ēdamkaroti cukura, vienu tējkaroti kartupeļu cietes un nedaudz vaniļas cukura; pārlej rabarberiem, pārliek ar saldo ķiršu pusītēm, uzkaisa mandeļu skaidiņas. Cep nedaudz mazākā siltumā un nedaudz ilgāku laiku par pārējiem izstrādājumiem, sekojot, lai pildījums cepšanas beigās būtu sabiezējis. Gatavos izstrādājumus tūlīt noņem no plāts vai izņem no veidnes, pārsedz ar drāniņu. Maizītes un stūraino rausi var ēst siltu, apaļo rausi vēlams atdzesēt un tikai tad griezt gabaliņos. Maizītes ir mīkstas arī otrā dienā. Ja vēlas, tās var pārgriezt horizontāli uz pusēm, pārziest ar sviestu, svaigo sieru, kausēto sieru, pastēti utt.
