Tas vienmēr ir kaut kur starp vēlamo un esošo. Gribas ievērot tradīcijas, jo kas tā par līgošanu ar kārtējo šašliku no kārtējā plastmasas spainīša, bet – ak vai, kārojas arī to šašliku. Mēģinot izzināt, kāds tad bija Jāņu cienasts senos laikos, var izlasīt, ka mielastu sākuši gatavot jau veselu nedēļu iepriekš – protams, brūvējuši alu un sējuši sieru, kā arī kāvuši jērus un gādājuši, lai galdā nekā netrūktu.
Ko vien jāņabērni pieprasa – tam jābūt, citādi gaidāma nerātna aplīgošana un kauns pa visu pagastu. Tad sāk likties: varbūt labi vien ir, ka šodien vairs ļaudis tā neprot citus aplīgot, bet ja nu izķengā sociālajos tīklos? Un, kad vēl iedomājas, ko gan visu mūsdienu patērētāju sabiedrībā augušie jāņabērni ir spējīgi pieprasīt... Bet sēdēt un iedomāties nav daudz laika, jo svētki tuvojas un ir jārīkojas.
Kad vecās tradīcijas grimst tik dziļā senatnē, ka vidusmēra cilvēkam vairs nav īstenojamas, varbūt var atkāpties netālākā pagātnē, uz pagājušo gadsimtu. Arī toreiz taču tika līgots, iztiekot bez vienreizējās lietošanas traukiem un piederumiem, bez aukstumsomām, bez plašas jāņusieru un citu sieru kolekcijas katrā lielveikalā (un arī bez paša lielveikala), bez gatavo konditorejas izstrādājumu klāsta un bez daudz kā cita. Jāņabērnus toreiz cienāja ar ēdieniem, kas bija tapuši pašu spēkiem un no svaigiem, viltīgu tehnoloģiju un piedevu neskartiem produktiem. Mainoties laikiem, tie apnika, turklāt mēs zinām, cik ātri var pierast pie dzīvi atvieglojošiem un laiku taupošiem pusfabrikātiem un citiem košiem labumiem. Bet te kādu dienu bērns, atgriezies no ciemošanās pie skolasbiedra vecmāmiņas, stāsta, cik ļoti garšīgas maizītes tur bijušas, un, izvaicājot sīkāk, atklājas, ka runa ir par visparastākajām rabarberu plātsmaizēm, biezpienmaizēm un ķimeņu maizītēm. Mammu, ja tu arī mācētu tādas cept, saka bērns. Nu skaidrs, ka mācētu! Tā kā šogad pirms Jāņiem būs divas brīvdienas, turklāt laika apstākļi nerosina doties uz pludmali, var restartēt ierūsējušās iemaņas vai arī apgūt tās no jauna. Ierosmei parakņāsimies pagājušā gadsimta pavārgrāmatās.
Dažas atziņas no pagājušā gadsimta
Līgo vakarā gan aicinātus, gan neaicinātus līgotājus pacienā ar tradicionālajiem ēdieniem un dzērieniem – mīkstu vai cietu Jāņu sieru, rūgtu miestiņu vai saldu medalu, rupja un smalka maluma miltu pīrāgiem, raušiem, plāceņiem, kaņepēm, biezpienu un medu.
Līgo vakara galdā ruletes, konservus un tortes nevajadzētu likt – tie nekādi neiederas šo dabai tuvo svētku raksturā. Ir daudz citu svinību, kurās rīkotājas var parādīt savu prasmi smalko ēdienu gatavošanā un servēšanā.
Jauki klāt galdu brīvā dabā, bet ne vienmēr tas iespējams. Ja galdu klāj telpās, tās izrotā ar meijām, kalmēm, ziedu, zāļu un ozollapu vainagiem. Ja galda virsma laba, to var neapklāt. Izvēloties galdautu, piemērotākie būs balti vai rakstaini linu dreļļi. Piemērotākie trauki – māla, koka un pīti grozi. Galdu klāj bufetes veidā. (A. Kļaviņa. Viesību galds, 1971)
Diemžēl mūsu valsts iedzīvotāji savā dzīvē ļoti maz ievēro saimnieciskā nacionālisma principus, tā nodarīdami daudz posta savas valsts saimnieciskai dzīvei un līdz ar to arī paši sev. (..) ir pēdējais laiks mūsu namamātēm atteikties no ārzemju pārtikas produktiem un tos atvietot ar pašu zemes ražojumiem. (Ēdieni no iekšzemes produktiem. Sarakstījušas Latvijas Lauksaimniecības kameras u.c. mājturības darbinieces. 1937)
Mēdz teikt: «Ko cilvēks ēd, tas viņš ir.» Šajos vārdos slēpjas daudz patiesības, un kā gan citādi tas varētu būt. (..) Tauta, kura grib būt kulturēlāka sāk piegriezt vairāk vērības pareizai barības sagatavošanai. (N. Suta, saimniecības skolas vadītāja. Pavāru grāmata. Veģetārā virtuve. 1930)
Receptes
Mīkstais siers
Sastāvdaļas. Viens kilograms biezpiena, 0,5 l krējuma, 2 olas, sviests, sāls, ķimenes.
Pagatavošana. Visas sastāvdaļas ievieto katlā un maisot karsē, līdz masa saveļas kamolā. Sieru izlej šķīvī.
Biezpiena sieriņi
Sastāvdaļas. 500 g biezpiena, cukurs pēc garšas, viena ola, tējkarote krējuma, milti pēc vajadzības, rīvmaize apviļāšanai, sviests cepšanai.
Pagatavošana. Sausi nospiestu biezpienu izmaļ gaļasmašīnā, pieliek olu, cukuru, krējumu un tik daudz miltu, cik nepieciešams, lai mīkla labi turētos kopā. Labi samīca, izveido kā kotletes, apviļā rīvmaizē, cep uz pannas sviestā no abām pusēm brūnas. Pasniedz ar skābu krējumu un cukuru vai atdzesētus ar ievārījumu.
Ķimeņmaizītes
Sastāvdaļas. Viena ola, 50 g sviesta, rupjais sāls, ķimenes.
Pagatavošana. Uz samiltota mīklas dēļa izveltnē garu mīklas desu, sagriež vienāda lieluma gabaliņos, saveļ apaļās bumbiņās, tās liek uz ietaukotas plāts, katrai vidū iespiež bedrīti, ieliek piciņu sviesta. Atstāj uz 15 minūtēm, pārziež ar sakultu olu, uzkaisa sāli un ķimenes. Liek iesildītā cepeškrāsnī un cep mērenā siltumā.
Rabarberu maizes
Sastāvdaļas. Mīklai: 500 ml piena, ap 1000 g miltu, 50 g presētā rauga, 100 g sviesta, 2 ēdamkarotes cukura, šķipsniņa sāls. 500 g rabarberu, cukurs, kanēlis, viena ola.
Pagatavošana. Raugu samīca ar vienu tējkaroti silta piena un vienu tējkaroti miltu, ļauj siltā vietā uzrūgt. Pienu sasilda līdz 40 grādiem. Lielā traukā iesijā pusi no norādītā miltu daudzuma, pievieno pienu, sagatavoto raugu, cukuru un sāli, samaisa, pārkaisa ar miltiem un ļauj uzrūgt, beigās pievieno atlikušos miltus, istabas temperatūrā atlaidinātu sviestu un mīca mīklu, līdz tā nelīp pie rokām. Vēlreiz uzraudzē, liek uz ietaukotām plātīm, vienmērīgi izveltnē, vēl brīdi uzraudzē, pārziež ar sakultu olu, uzkaisa sagrieztus rabarberus un cukuru. Cep mērenā siltumā, kamēr gatava.
Biezpiens ar kaņepēm.
Sastāvdaļas. 200 g biezpiena, 200 g lobītu kaņepju sēkliņu, 50 g sviesta, 2 ēdamkarotes skāba krējuma, viens neliels sīpols, sāls.
Pagatavošana. Kaņepes sagrūž piestā. Biezpienu kopā ar sīpolu samaļ gaļasmašīnā. Sviestu saputo, pievieno kaņepes un krējumu, sagatavoto biezpienu un sāli, labi samaisa. Galdā var likt bļodiņā, līdzās novietojot rupju un saldskābu maizi pēc ēdāju izvēles.
Mājās vārīts īstais galerts.
Sastāvdaļas. Cūku kājas ar stilbiņiem, sīpols, burkāns, pētersīļu sakne, sāls, piparu graudiņi, lauru lapa, ūdens.
Pagatavošana. Jārēķinās, ka būs vajadzīgs liels katls. Cūku kājas vēlams pirkt tirdzniecības vietā, kur tās var pārcirst uz pusēm. Tās notīra, noskalo vārošā ūdenī, liek katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un uzvāra. Ar putu karoti nosmeļ putas, pievieno sāli un garšaugus un turpina vārīt uz mazākas uguns, līdz gaļa ir ļoti mīksta un atdalās no kauliem. To izņem un padzesē, griež gabaliņos, kārto bļodiņās, katrai pievienojot arī nedaudz vārītā burkāna gabaliņu. (Tie, kuri dod priekšroku viendabīgam galertam, var gaļu samalt kopā ar burkānu.) Buljonu izkāš, nosmeļ taukus un vēlreiz uzvāra, pārlej gaļai. Atdzesē, liek ledusskapī. Parasti galertu pirms pasniegšanas izgāž uz šķīvja, bet, ja galds klāts tautiskā stilā, to atstāj bļodiņās.