Par jauno Brazīlijas prezidentu kļūs kreiso spēku līderis Luiss Inasio Lula da Silva, kuru vēlēšanu otrajā kārtā atbalstījuši 50,9% balsotāju, liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Līdzšinējais prezidents, galēji labējais Žairs Bolsonaru gan nav steidzies atzīt zaudējumu un apsveikt savu sāncensi ar uzvaru, kas rada bažas, ka viņa atbalstītāji varētu mēģināt apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.
77 gadus vecais Lula (tā viņu parasti sauc Brazīlijā) jau pildīja šīs valsts prezidenta pienākumus no 2003. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim. Šis periods valsts vēsturē iegājis kā laiks, kad valsts sniedza dāsnu atbalstu sabiedrības nabadzīgākajām grupām, palīdzot tām nostāties uz kājām, tāpat lieli līdzekļi tika ieguldīti veselības aprūpes un izglītības sistēmās, kā arī infrastruktūras objektos.
Lulas atbalstītāji neslēpj, ka saista lielas cerības ar viņa atgriešanos pie varas, taču atkārtot toreizējo efektīvo politiku būs ļoti grūti, ja ne neiespējami. Lulas iepriekšējās valdīšanas laikā Brazīlija varēja izmantot to, ka tolaik augstas un stabilas cenas bija šajā valstī esošajām dabas bagātībām un izejvielām. Pašlaik situācija ne tuvu nav tik lieliska, dažādas krīzes novedušas pie lielām svārstībām globālajos tirgos, un Brazīlijas eksporta ieņēmumi būtiski mazinājušies. Turklāt valsts vēl nav īsti atguvusies pēc Covid-19 pandēmijas, kas Brazīliju skāra ļoti smagi, prasot gandrīz 700 000 cilvēku dzīvības.
Tieši vieglprātīgā, bet brīžam pat nolaidīgā attieksme pret Covid-19 draudiem, šķiet maksāja amatu Bolsonaru, kurš tagad kļuvis par pirmo prezidentu Brazīlijas vēsturē, kurš kandidējis, taču nav ievēlēts uz otro termiņu. Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka priekšvēlēšanu cīņa bijusi ļoti asa, abiem kandidātiem un viņu atbalstītājiem apmainoties skaļām apsūdzībām un balansējot uz vispārpieņemto pieklājības normu robežas. Tās rezultātā valsts ir sašķelta divās naidīgās nometnēs, un nav skaidrs, kā tās tagad būs iespējams samierināt. Lula pēc tam, kad viņu pasludināja par uzvarētāju, kā jau šādos gadījumos ierasts, deklarējis, ka rūpēsies arī par tiem Brazīlijas iedzīvotājiem, kuri nav balsojuši par viņu, taču, kā tas būs praksē, redzēsim pēc 1. janvāra, kad ieplānota viņa inaugurācija. Viens no viņa programmas punktiem paredz apturēt Amazones lietus mežu izciršanu, kas beidzamajos gados notika ļoti intensīvi.
Beidzamo gadu laikā Latīņamerikā politisko simpātiju svārsts atkal nosliecies uz kreiso pusi, jo iepriekš šo spēku pārstāvji nākuši pie varas arī Čīlē, Kolumbijā un Argentīnā. Taču milzīgā Brazīlija ir īpašs gadījums, jo vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notikušajās Kongresa vēlēšanās labējie spēki guvuši vērā ņemamus panākumus. Tas nozīmē, ka lielai elektorāta daļai bijušas iebildes tieši pret bijušo militāristu un kādreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa apbrīnotāju Bolsonaru, nevis labējo politiku kā tādu. Vienlaikus tas nopietni apgrūtinās dzīvi jaunievēlētajam prezidentam, kuram nāksies mēģināt sastrādāties ar Kongresu, kurā viņa atbalstītājiem ir mazākums.
Aiz Brazīlijas robežām vēlēšanu rezultātus uztver ļoti atzinīgi, uzskatot, ka ar Lulu sarunāties būs vienkāršāk nekā ar Bolsonaru, kura emocijas nereti ņēma virsroku pār veselo saprātu. Taču interesanti, ka starp pirmajiem Lulas sveicējiem bija ne tikai ASV prezidents Džo Baidens, bet arī Krievijas līderis Vladimirs Putins.
