Saeimas lēmums par 120 eiro no nākamā gada palielināt minimālo darba algu pašvaldībām nozīmēs ievērojamus papildu izdevumus. Latvijas Pašvaldību savienība aplēsusi, ka pašvaldību budžetos šī lēmuma izpildei papildus būs nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro.
Saeima tajā pašā laikā, pieņemot lēmumu, pat nediskutēja par Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu pašvaldībām kompensēt šos izdevumus. Lēmuma pieņemšanas procesu kritizē arī darba devēji, saucot to par “aroganci pret sociālajiem partneriem”.
Šī sasaukuma Saeima kā vienu no saviem pēdējiem lēmumiem trešajā lasījumā vēl pieņēma grozījumus Darba likumā, ar kuriem minimālā mēnešalga no nākamā gada būs noteikta 620 eiro, bet no 2024. gada - 700 eiro.
Saeimas lēmumu komentē atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, uzsverot, ka “būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu”. Pēc deputātu domām, minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana kalpos pieaugošās inflācijas ietekmes mazināšanai un tas samazinās arī nabadzības risku.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. “Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū,” teikts likumprojekta anotācijā. No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.
Lai gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija diskusijas par minimālās darba algas palielināšanu, mehānismiem, kā to darīt, Saeimas plenārsēdē nekādi viedokļi faktiski neizskanēja. Tāpat Saeimas pieņemtā likumprojekta anotācijā nav atrodami nekādi aprēķini, cik šis lēmums izmaksās valsts budžetam un pašvaldībām.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika saņemts tikai viens priekšlikums - noteikt, ka valsts kompensē pašvaldībām radušos izdevumus, kas saistīti ar minimālās mēneša darba algas celšanu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, un to arī neatbalstīja Saeimas sēdē.
Šādu lēmumu par sasteigtu sauc Latvijas Darba devēju konfederācija, jo tā pieņemšanā tika ignorēta līdzšinējā sociālā dialoga prakse - konsultācijas ar darba devējiem un darba ņēmējiem. “Lēmuma pieņemšanas procesā netika uzklausīti darba devēju iebildumi par sekām, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl papildu slogu,” “Neatkarīgajai saka” Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Darba devēji pret ideju par minimālās algas celšanu nebūt nav noraidoši un arī iepriekš uzsvēruši konceptuālu atbalstu tās pieaugumam, tomēr minimālās algas palielinājumam jānotiek sistemātiski un attiecībā pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, ievērojot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. “Šajā gadījumā lēmums pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā,” saka Līga Meņģelsone.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite norāda: “Tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un katru dienu domā, kā būt sociāli atbildīgiem pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aroganci.” Darba devēji ir snieguši ieteikumus un aprēķinus, tomēr sadarbība nav iespējama, ja “mūs neuzklausa”.
Ņemot vērā pašvaldību sniegto informāciju, lēmuma par minimālās mēneša darba algas palielināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada ietekme uz pašvaldību budžetu būs vairāk nekā 30 miljoni eiro, un tam būs nepieciešams papildu finansējums, “Neatkarīgajai” apliecināja Latvijas Pašvaldību savienībā.
“Papildu izdevumi būs visām pašvaldībām, jo nav nevienas, kurā nebūtu darbinieku ar atalgojumu robežās no 500 eiro līdz 620 eiro,”
saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ella Pētermane. “Turklāt jāņem vērā, ka atalgojums būs jāpalielina arī tiem darbiniekiem, kuriem darba alga mēnesī šobrīd ir 620 eiro vai nedaudz virs šīs summas.”
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pašvaldību struktūras nodarbina par 25 procentiem vairāk darbinieku nekā valsts struktūras, savukārt vidējā darba samaksa pašvaldību struktūrās ir par 35 procentiem mazāka nekā valsts struktūrās. Līdz ar to, palielinot minimālo mēneša darba algu, prognozējams, ka ietekme uz pašvaldību budžetiem būs būtiski lielāka nekā uz valsts budžetu, norāda Latvijas Pašvaldību savienībā. Uz jautājumu, kā pašvaldības rīkosies, ņemot vērā papildus nepieciešamās izmaksas minimālās algas palielināšanai, Pašvaldību savienībā “Neatkarīgajai” sacīja, ka pašvaldības sagaidīs jauno valdību, lai uzsāktu diskusijas. Būtiska nozīme būs tam, kas ieņems finanšu ministra amatu.
