Šodien turpināsies “Jaunās Vienotības” (JV) un “Apvienotā saraksta” (AS) sarunas par Kariņa potenciālās valdības veidošanu. Darba kārtībā tikai viens jautājums – par JV iecerētās jaunās Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošanu.
Līdz šim AS no JV neesot sadzirdējis nevienu jēdzīgu politiski vai ekonomiski pamatotu argumentu par šādas ministrijas nepieciešamību tieši JV piedāvātā formā. Nākamajā sarunu raundā AS piedāvās savu skatījumu uz jaunai ministrijai paredzēto pienākumu sadali. Krišjānis Kariņš, reaģējot uz šo AS paziņojumu, publiski nodēvēja sarunas partnerus par “stagnātiem”, tādējādi neradot pārliecību, ka turpmākās konsultācijas varētu risināties konstruktīvā gaisotnē.
Iecere par vairāku ministriju funkciju pabāšanu zem viena jumta, radot jaunu, ar milzu pilnvarām un ietekmi apveltītu superministriju enerģētikas, klimata un vides jautājumos, ir ar samērā īsu vēsturi. Ne priekšvēlēšanu programmā, ne diskusijās ar oponentiem JV ne ar pušplēstu vārdu par šādu visnotaļ valstiski nozīmīgu projektu pat neieminējās. Līdz ar to JV paziņojums gandrīz uzreiz pēc vēlēšanām par jaunās ministrijas veidošanu pārējiem 14. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem nāca kā negaidīts un ne pārāk tīkams pārsteigums. Vēl netīkamāks tas kļuva jau pēc valdības veidošanas sarunu trešā raunda, pēc kura JV Krišjāņa Kariņa personā faktiski izvirzīja ultimātu pārējiem sadarbības partneriem - ja nebūs ministrijas, nebūs šīs valdības.
Šāds notikumu pavērsiens visai krasi mainīja izpratni par JV nolūkiem - ja līdz tam vēl cirkulēja runas, ka šāda ministrija izgudrota, lai tā vai citādi ievilktu koalīcijā “Progresīvos”, tad jaunā retorika neatstāja vietu šaubām, ka jaunais megaveidojums paredzēts vienas partijas kontrolei pār gandrīz lielāko daļu no nākotnē paredzamām naudas plūsmām, kā arī vēlmei nodrošināt ietekmi uz gaidāmajiem daudzmiljonu iepirkumiem dažādu ar enerģētiku saistītu projektu ietvaros.
JV centās panākt sava plāna nostiprināšanu ar Latvijas politikā līdz šim neizmantotu instrumentu - valdības veidošanas memoranda parakstīšanu, tomēr viens no potenciālajiem partneriem - “Apvienotais saraksts” - ar tik atklātu politbiznesa shēmu nebija mierā. No JV tika prasīti pamatoti argumenti par labu jaunās ministrijas izveidei, tomēr tādi valdības veidotājiem, vismaz pēc AS domām, neatradās. JV, kā jau minēts, reaģēja aizvainota bērna stilā - nespējot atbildēt pēc būtības, tā metās nelabiem vārdiem apsaukāt nepatīkamo jautājumu uzdevēju.
Pagājušajā piektdienā par “stagnātu” nolamātais AS neformālais līderis Uldis Pīlēns “Neatkarīgajai” sacīja, ka, neskatoties uz Kariņa pausto, viņa pārstāvētais politiskais spēks jau pirmdien ir gatavs atkal sēsties pie sarunu galda. “95% no visiem apspriestajiem jautājumiem mums ar JV būtisku domstarpību nav, vienīgi par šo jauno ministrijas izveidi mēs vēlamies redzēt ar pētījumiem, aprēķiniem un prognozēm pamatotus argumentus. JV līdz šim piedāvātais “pamatojums” faktiski sastāvēja tikai no atsevišķu ministriju mājaslapās atrodamiem jau funkcionējošu struktūrvienību pienākumu aprakstiem. Uzskatu, ka ar šādu vienkārši pārkopētu tekstu apvienojumu ir par maz, lai vispār uzsāktu diskusiju par šādas ļoti nozīmīgas ministrijas potenciālu veidošanu,” viņš teica. Papildus tam viņš uzsvēra, ka nav redzējis nekādu izvērtējumu arī tam, kā iecerētā jomu apvienošana un pārdale ietekmētu citu ministriju darbu, kurām tiktu atņemta liela daļa no līdzšinējām funkcijām.
Tāpat Pīlēns atkārtoti pauda neizpratni, kāpēc JV šo ideju neprezentēja jau priekšvēlēšanu posmā - tas būtu ļāvis uzsākt padziļinātu un nopietnu idejas izvērtēšanu jau pirms vairākiem mēnešiem, nevis kā tagad - faktiski “stundu” pirms politiski saistoša dokumenta parakstīšanas.
Pēc AS līdera teiktā, uz pirmdienas sarunām viņa pārstāvētais politiskais spēks nenāks ar tukšām rokām - būšot sagatavots AS redzējums par valstij tik svarīgās enerģētikas un vides jomas tālāko attīstību. “Mēs kā optimālu redzam arī daudzās ES struktūrās izmantoto horizontālās pārvaldības modeli, nevis visas atbildības koncentrēšanu vienās rokās. Mūsu pieeja ir balstīta arī krīzes menedžmenta vadības pieredzē, tādēļ mūsu priekšlikumi būs konkrēti un atbildīgi, jo mēs, gluži kā vārdos to apgalvo arī JV, enerģētikas un klimata kontroles jomu uzskatām par vienu no svarīgākajām valsts tālākā attīstībā,” apgalvoja Uldis Pīlēns. Sīkāk par gaidāmajiem AS priekšlikumiem viņš neizteicās, tie kļūs zināmi jau pirmdien (sarunu sākums paredzēts plkst. 9).
Interesanti, ka Ulda Pīlēna iezīmēto alternatīvo modeli, t.i., horizontālās pārvaldības nodrošināšanu, visai negaidīti atbalstījis arī valsts prezidents Egils Levits. Pagājušajā piektdienā notikušo neplānoto un neformālo konsultāciju laikā Rīgas pilī, pēc Pīlēna teiktā, Levits esot demonstrējis “dziļu izpratni” par šāda modeļa priekšrocībām, kas viešot cerības uz saprātīga kompromisa iespēju.
Pieļaujams gan, ka negaidītā Egila Levita “izpratne” varētu būt saista ar citu “izpratni”, proti, ka ne tik tālā nākotnē gaidāmajās prezidenta vēlēšanās Saeimā varētu arī nepietikt ar līdz šim kvēli atbalstītās JV 26 balsīm.
Jautāts par viņa subjektīvo viedokli par patieso iespējamo JV vēlmi ar jaunās ministrijas izveidi iegūt kontroli pār milzīgām finanšu plūsmām, kā arī gaidāmajiem iepirkumiem, Uldis Pīlēns diplomātiski sacīja, ka “nu, tā varētu domāt”. Turklāt, viņaprāt, JV iekšienē jau esot panākta vienošanās, kurš saņems jaunizveidotās ministrijas vadītāja portfeli.
“Neatkarīgajai” no dažādiem neoficiāliem avotiem zināms, ka JV jaunā ministra amatam gatavojas virzīt pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju Jāni Patmalnieku, kuram nav nekādas pieredzes tik lielas struktūrvienības vadīšanā. Vēl jāpiebilst, ka, pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošām ziņām, no ES struktūrfondiem iecerētās ministrijas pārvaldībā nonāktu teju pieci miljardi eiro, nemaz nerunājot par Latvijas valsts budžeta finansējumu dažādiem projektiem un jau minētajiem milzīga apjoma iepirkumiem.
Vēlmi uzsākt naudīgu projektu īstenošanu kā vienu no JV steigas iemesliem saredz arī Eiropas Parlamenta viceprezidents, Nacionālo apvienību pārstāvošais Roberts Zīle. TV 24 sarunā ar žurnālistu Ansi Bogustovu viņš sacīja, ka šādas ministrijas sasteigta izveide, protams, palīdzētu ātri sabūvēt daudzus vēja ģeneratorus, tomēr viņš cerot, ka tā nav vienīgā JV politiķu motivācija. “Šobrīd ir pagrūti saprast, ka diskusiju par šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu - turpmāko enerģētikas un vides politiku Latvijā - JV cenšas iespiest divu dienu rāmī,” viņš sacīja.
Turklāt politiķis norādīja, ka, viņaprāt, daudz efektīvāk par vienas lielas ministrijas izveidi procesu virzītu jau esošo ministriju ietvaros izveidoti valsts ministru amati - par to lietderību Roberts Zīle esot pārliecinājies laikā, kad pats bijis gan ministrs, gan arī ieņēmis valsts ministra posteni. Šajā gadījumā Ekonomikas ministrijas paspārnē varētu darboties enerģētikas lietu valsts ministrs, bet VARAM - “zaļās” politikas valsts ministrs utt. “Turklāt specifisku jomu pārvaldei izveidot valsts ministra amatu ar nelielu biroju ir arī ekonomiski izdevīgāk nekā no jauna radīt milzu ministriju ar daudzām štata vietām un lieliem izdevumiem,” sacīja Zīle.
Jāpiebilst, ka Roberts Zīle faktiski vienīgais no NA politiķiem izteicis šaubas par JV ieceres pamatotību - valdības veidošanas sarunās tieši iesaistītie šā politiskā spēka pārstāvji pauduši gatavību parakstīt JV piedāvāto memoranda tekstu (ar nelieliem labojumiem), padziļinātu diskusiju atliekot uz valdības deklarācijas izstrādes laiku. Turpat aizbīdīts arī NA elektorātam (un ne tikai tam) svarīgais jautājums par dažādu kopdzīves variantu legalizācijas uzspiešanu Latvijas likumdošanai. Var jau būt, ka NA cirtīs dūri galdā gaidāmajās sarunās par valdības deklarāciju, tomēr var arī izrādīties, ka “vilciens jau ir aizgājis” un šā brīža izdabāšana JV diktātam vairs nebūs labojama.
