Šomēnes Ukrainas un tās atbalstītāju starpā izraisījies kārtējais saspīlējums, ukraiņiem atsakoties sūtīt karā astoņpadsmitgadīgos un turpinot mobilizēt kareivjus no 25 gadu vecuma, kas radījis neizpratni ASV, kura pieprasa šādu lēmumu mainīt.
Patlaban Ukrainas armijā karot pret Krieviju tiek mobilizēti vīrieši no 25 gadu vecuma, kaut arī iesaukšanas vecums obligātajā dienestā sākas no 18 gadu vecuma sasniegšanas. Protams, jebkurš cilvēks (arī sievietes) var pievienoties Ukrainas Bruņotajiem spēkiem brīvprātīgi jebkurā laikā, piesakoties savā kara komisariātā atbilstoši dzīvesvietai. Turklāt tagad ieviesta kārtība, ka brīvprātīgais, kurš grib dienēt kopā ar saviem draugiem un pazīstamajiem, var saņemt pieprasījumu no konkrētā pulka komandiera, kas paredz, ka attiecīgais brīvprātīgais pēc kara komisariāta iziešanas jānosūta dienēt uz konkrētu brigādi, piemēram, tieši uz 151. Atsevišķo mehanizēto brigādi pie Pokrovskas.
Tikmēr amerikāņu partneri, neraugoties uz faktu, ka ASV drafts kā tāds pēdējoreiz atcelts jau pirms 50 gadiem un pirms tam bijis spēkā tikai sešas reizes (Neatkarības kara laikā, Pilsoņu kara periodā, abos pasaules karos, Korejas un Vjetnamas karos), pieprasa ukraiņiem ieviest mobilizāciju jau no 18 gadu vecuma, kaut paši Amerikā to nedara it nekādā vecumā.
Ukrainas Prezidenta biroja padomnieks Serhijs Leščenko stāsta, ka amerikāņu politiķi izdara spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai tas parakstītu likumprojektu par jauniešu mobilizāciju 18 līdz 25 gadu vecumā. Turklāt to dara gan republikāņu, gan demokrātu senatori. “Arguments viņiem ir tāds, ka Vjetnamas kara laikā amerikāņu puiši tika iesaukti no 19 gadu vecuma, tāpēc viņi norāda — Rietumu ieroči nav vienīgais aspekts, mobilizācija no 18 gadiem ir vajadzīga,” Leščenko teikto atreferē “Kyiv Independent”.
Uz to Ukrainas amatpersonu oficiālā reakcija bijusi pieklājīgi izprotoša, argumentējot pašreizējās pieejas noderīgumu, taču ukraiņu sabiedrības reakcija bijusi apmēram šāda: “Amerikāņi atsaucas uz savu mobilizāciju Vjetnamas karam — bet mums nav jādara tas pats, jo viņi taču to karu zaudēja!”
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem “Vienotajā telemaratonā”, V. Zelenskis sacījis: “Partneri gan gribētu, lai mēs samazinām vecumu. Pie mums ir mobilizācija no 25 gadiem, un mēs pagaidām neredzam tur iemeslu veikt izmaiņas. Es pat uzskatu, ka šobrīd tas būtu bīstami. Ir instruments [tiem, kas paši grib dienēt]: Aizsardzības ministrijā jebkuram cilvēkam, kas jaunāks par 25 gadiem, iespējams noslēgt profesionālā dienesta kontraktu par brīvprātīgu iestāšanos.”
Ukrainā vienmēr pastāvējis obligātais militārais dienests, izņemot prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča varas pēdējo gadu, kad armijas vājināšanas nolūkos tika sākta pāreja uz profesionālo dienestu. Sākoties Krimas aneksijai, obligātais iesaukums tika atjaunots. Visiem jaunajiem vīriešiem pēc 18 gadu sasniegšanas jāiziet gadu ilgs obligātais militārais dienests, tā gaitā iegūstot kādu militāro specialitāti (piemēram — ložmetējnieks, granātmetēja vai drona operators, lielgabalnieks utt.). Pēc obligātā dienesta beigām jebkurā brīdī jaunieši varējuši izlemt iestāties profesionālajā dienestā un veidot militāro karjeru. Tomēr šādus jauniesauktos nekad nesūtīja karot pret separātistiem Donbasā, piedalīties ATO un OOS operācijās, sargāt Perekopu vai citās reālajās kaujas darbībās. Pret īstajiem ienaidniekiem cīnīties norīkojuši brīvprātīgi iestājušos, profesionālā militārā dienesta kontraktu noslēgušos un mobilizētos pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas. Rietumu partneri droši vien palaiž garām faktu, ka arī tagad mobilizēt var jaunākus, ja viņi obligātajā dienestā apguvuši noderīgu militāro specialitāti, paralēli studijām izgājuši rezerves virsnieka kursu vai beiguši karaskolu. Bet šodienas apstākļos iesauktie astoņpadsmitgadīgie sava obligātā dienesta gaitā reizēm tiek norīkoti piedalīties robežapsardzībā uz Ukrainas robežām ar ES valstīm, kur dienests nav bīstams, bet ļauj atslogot profesionālā dienesta kareivju funkcijas.
Kad Latvijā deviņdesmito gadu beigās sāka gatavot pāreju uz profesionālo militāro dienestu, armijniekus saprata kā militāros profesionāļus, kas veido karjeru bruņoto spēku struktūrās un kam tas ir pamatdarbs. Turpretī ukraiņu brīvprātīgie bataljoni, daži no kuriem izauga līdz pulkiem un brigādēm “Azova”, “Aidars”, “Donbass”, “Dņipro-1” līdz “Dņipro-12” utt., spēja sakaut pretiniekus un izrādījās īstie militārie profesionāļi, jo stihiski izveidojās pēc principa “dažādu profesiju speciālisti armijas dienestā”. Praksē izrādījies, ka profesionālākas ir tās vienības, kurās iestājas cilvēki vecumā no 25 līdz 50 gadiem, kam visiem jau ir zināmas prasmes, dzīves un darba pieredze — pilna mēroga karā noder jebkāda civilā profesija: šoferis, mehāniķis, celtnieks, pavārs, programmētājs utt. atradīs savām prasmēm izmantojumu bataljonā paralēli pretinieku apšaudīšanai, kamēr astoņpadsmitgadīgiem jauniesauktajiem tikai retu reizi būs dienestam noderīgas prasmes profesionālā līmenī. Tas ir praktiskais iemesls, kāpēc Zelenskis turas pie vispārējas mobilizācijas no 25 gadiem — lai iesauktu ne tikai fiziskas personas, bet arī viņiem līdzi nākošās prasmes un zināšanas. Plus vēl tas fakts, ka nepilnu 20 gadu vecumā cilvēki ir mazāk nobrieduši un var nevietā kļūt pārgalvīgi.
Pat tie virsnieki, kas atbalsta agrāku mobilizāciju, saka: frontē jādodas tikai labi apmācītiem un noturību ieguvušiem kareivjiem. Jurijs Fedorenko, 92. atsevišķās mehanizētās brigādes dronu bataljona “Ahillejs” komandieris, saka UKRINFORM ziņu aģentūrai: “No 18 gadiem jāiesauc ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, lai iziet apmācību. Bet dalība tiešās kaujas operācijās — ne agrāk kā 23 gadu vecumā!” Treniņu un instruktāžas centra priekšnieks Romans Doniks domā, ka obligāto dienestu pabeigušajiem, kas tagad ir 20 līdz 25 gadu vecumā, izejot papildapmācību ar ekipējumu, ieročiem un kaujas šaušanu, vismaz ceturtdaļa no viņiem būs gatava parakstīt kontraktu jau pēc viena mēneša apmācības veselīgā apakšvienībā. “Es redzu, kā cilvēki izmainās — tie, kas tagad tiek mobilizēti [pēc 25 gadu sasniegšanas], ierodas apjukuši, nobažījušies un tā kā mentāli “nolemti”, viņi pēc mēneša ar labu, kvalitatīvu apmācību kļūst par citiem cilvēkiem,” apmācības centra priekšnieks raksta savā “Telegram” kanālā.
Ukrainas 24. kanāla ēterā 54. brigādes K-2 vienības komandieris Kirilo Veress pievienojas tiem, kas domā — astoņpadsmit gadi ir pārāk mazs vecums, lai piedalītos kaujas darbībās, jo tik jauniem cilvēkiem nav jābūt frontē pieredzes un brieduma trūkuma dēļ. “Runājot par savu situāciju: man ir mūžīgs personāla iztrūkums, bet es vienalga neesmu gatavs komandēt astoņpadsmitgadīgus zēnus masveida karadarbībā.”
Socioloģiskie pētījumi parāda, ka Zelenskis īstenībā var neuztraukties par mobilizējamo skaitu pie esošā 25 līdz 60 gadu normatīva. Kijivas Socioloģijas institūts pirms nepilniem trim gadiem, mērot sabiedrības noskaņojumu Krievijas iebrukuma priekšvakarā, konstatēja — vismaz 37% no ukraiņiem gatavi paši personīgi karot pret Krieviju. To, ka tā nebija vien tukša runāšana, visa pasaule redzēja jau drīzumā. Šogad socioloģiskie pētījumi parāda, ka 35% atbalstītu mobilizācijas vecuma pazemināšanas likumprojektu. Interesanti, ka atbalsts ir samērā viendabīgs valsts lielākajā daļā, bet par “nacionālistisku” uzskatītā Rietumukraina izsaka atbalstu tikai 31% apmērā, kamēr ilgus gadus par “vatainību” kritizētie austrumu apgabali atbalsta mobilizācijas vecuma pazemināšanu 36% apmērā. Tātad — jo tuvāk frontei, jo vairāk pieaug apņēmība cīnīties.
“Vai tas ir liels vai mazs procents, šeit nav būtiski. Svarīgi ir fakts, ka sabiedrības mobilizācija paliek pārsteidzoši noturīga: par spīti kara šausmām, vairāk nekā trešdaļa vīriešu akceptē savu mobilizāciju,” komentē “Kyiv Post”.
Atjaunojot iesaukumu tagadējā Valsts aizsardzības dienesta izskatā, Latvija mācījusies no Ukrainas pieredzes. Bruņotajos spēkos ir specialitātes, kurās var dienēt vienīgi profesionālā dienesta militārpersonas — Gaisa spēki, flote, Militārā policija, Sauszemes spēku instruktori utt. Zemessardze toties sastāv no brīvprātīgajiem, kas dienestā atnes līdzi katrs savas civilās prasmes un profesionālo kapacitāti, pat ja tā ne katru brīdi būs noderīga. Savukārt Valsts aizsardzības dienests, kas izpaužas vai nu kā jauniesaukto dienests, vai kā militārā apmācība paralēli studijām, vai kā dienests Zemessardzē, dod jauniešiem kareivju zināšanas un prasmes, veido mobilizācijas rezervi valstij un ļauj turpināt militāro karjeru tiem, kas gribēs kļūt par militārajiem profesionāļiem.
