Veselība

Vairākas Saeimas komisijas kopsēdē uzklausīja Veselības ministrijas plānus mainīt slimnīcām apmaksāto medicīnas pakalpojumu sadalījumu pa slimnīcām un atdūrās pie kartes ar tādiem Latvijas apgabaliem, kuros vienīgais medicīnas pakalpojums būs nomiršana aprūpes slimnīcās.

Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols –  mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.

Kā jau Latvijā ierasts, budžeta stādīšanas un tā pieņemšanas laikā par sevi atgādina viena no valstī bagātākajām mediķu organizācijām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Pirms gada tā slavēja veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), bet šogad arodbiedrība sola viņam izteikt neuzticību un arī streikot.

Pasaules mediju uzmanības lokā jau vairākas dienas ir ASV prezidenta Donalda Trampa un veselības ministra Roberta F. Kenedija mudinājums grūtniecēm nelietot tailenolu (paracetamolu), jo tas, iespējams, varot izraisīt autisma attīstību bērniem.

Slimnīcu tīkls Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 700 miljonus eiro gadā, tāpēc ir pamats sagaidīt, ka slimnīcas sniegs viņiem nepieciešamo palīdzību, tomēr tas ne vienmēr tā ir, konstatējusi Latvijas Valsts kontrole (VK), kura kopā ar Veselības ministriju un veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”) iezīmē kritiskos nozares mezglus.

“Nekur pasaulē nav tik liels privātās medicīnas īpatsvars kā pie mums,” šādu viedokli TV24 pauda SIA “Jelgavas klīnika” valdes locekle Kintija Barloti, kritizējot valsts kvotu sadales sistēmu, kur viss esot jāuzspridzina un jāsāk no jauna.

Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta eksperts Edvīns Karnītis TV24 atgādināja, ka Latvijā cilvēka veselīgā mūža ilgums šogad ir zemākais visā Eiropas Savienībā un vidējais Latvijas iedzīvotājs 52 gados ir nopietni slims.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs TV24 atzina, ka slimnīcas strādā pa nullēm vai pat ar nelielu peļņu, bet tās šo peļņu nodrošina uz citu pacientu rēķina, kas pašlaik dotē valsti. Maksas pakalpojumu bloks turīgākajiem pacientiem valsts slimnīcā jau ir kļuvis par realitāti.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs TV24 sacīja, ka šā gada pacientiem slimnīcas vairākus izmeklējumus par valsts līdzekļiem var nodrošināt tikai 2026. gadā un 2027. gadā.

Veselības ministrija vēlas zināt darbnespējīgo diagnozes, bet ārsti ar to ir nemierā. Bijusī veselības ministre, Latvijas Sarkanā Krusta prezidente Līga Meņģelsone TV24 pauda viedokli, ka attiecībā uz darba nespējas lapām pamatā ir neuzticēšanās un virkne citu iemeslu – vai nu ārstu piespiež, vai tur ir citas blaknes. Darba nespējas lapa tomēr ir finanšu dokuments, ar to saistītas tālākās konsekvences abās pusēs, līdz ar to tas nav nemaz tik vienkārši.

Dzemdes kakla vēža mājas tests tagad ir pieejams lielākajā daļā Igaunijas aptieku. Tests ir bezmaksas un tikpat uzticams kā medicīnas iestādē veiktais, un tas aizņem tikai dažas minūtes, raksta Igaunijas medijs "Postimees". Latvijā šādi pašsavākšanas testi pašlaik netiek nodrošināti, un nav zināms, vai maz kādreiz tie būs pieejami sievietēm Latvijā

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Gints Čanders TV24 skaidroja, ka personas, kam pienākas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, ir bēgļi un patvēruma meklētāji, personas ar alternatīvo statusu, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un personas ar termiņa uzturēšanās atļaujām tajā gadījumā, ja viņas ir apdrošinātas veselības apdrošināšanai, t.i., šī persona strādā, par viņu tiek maksāti nodokļi vai arī viņa pati par sevi maksā nodokļus.

Kardiologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andrejs Ērglis TV24 diskusijā “Preses klubs” pauda viedokli, ka mēs ļoti bieži operējam ar iedomām, nevis realitāti.

Bērna nāve no masalām ir izraisījusi Lielbritānijas sabiedrības veselības aizsardzības amatpersonu steidzamus aicinājumus vakcinēt bērnus, jo Apvienotā Karaliste saskaras ar dezinformācijas pieplūdumu sociālajos tīklos, galvenokārt no Amerikas Savienotajām Valstīm, raksta “RTL Today”. Janvārī ASV Teksasas štatā miris skolas vecuma bērns, kurš nebija vakcinēts pret masalām.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka teju trešdaļai bērnu Latvijā konstatēta aptaukošanās. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropā, un par vienu no iemesliem tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr Latvijā pastāv arī nopietnas problēmas ar prevenciju – profilaktiskais darbs veselības jomā joprojām ir nepietiekams.

Vācijā veikts pētījums liecina, ka kopš 1986. gada notikušā sprādziena Černobiļas atomelektrostacijā augos un sēnēs joprojām tiek atrastas radioaktīvas paliekvielas, kas saistītas ar Černobiļu. Vai līdzīgi pētījumi bijuši arī Latvijā?

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš TV24 pauda viedokli, ka Latvijas iedzīvotājiem arvien biežāk par veselības aprūpes pakalpojumiem nāksies maksāt pašiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde 15. jūlijā izskatīs iespējamo rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei 2026. gada valsts budžetā. Valdes sēdē LVSADA uzaicinājusi piedalīties arī sadarbības partnerus.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzīst, ka šogad nozarei atvēlētais budžets būs nepietiekams. Tam par iemeslu, cita starpā, ir gan kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanās, gan pacientu skaita pieaugums.

Aprūpes centra SIA "Cilvēks" vadītājs Aigars Lavrinovičs TV24 stāsta par problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem nākas sastapties neārstējami slimu cilvēku aprūpes darbā. Viena no tām ir palīglīdzekļu trūkums, un bieži vien gadās tā, ka pacients viņam nepieciešamo palīglīdzekli saņem tikai pēc nāves.

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā ir samazinājies pilna laika ārstu un medmāsu īpatsvars, savukārt palielinājies to veselības aprūpes darbinieku īpatsvars, kuri strādā mazāku darba slodzi. Saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta (TAI) publicētajiem datiem, darba ņēmēju īpatsvara pieaugums ar mazāku darba slodzi galvenokārt ir saistīts ar darbu vairākos amatos, ko izraisa darbaspēka trūkums veselības nozarē, raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "rus.err.ee".

Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.