Satiksme

Satiksmes ministrijas uzmanību un Latvijas valstij pieejamo naudu nākas koncentrēt tam, lai Latvija neizgāztos ar nespēju īstenot “Rail Baltica” plānus un saistības, bet kādi būs Latvijas ceļi cilvēkiem pārskatāmā apkārtnē un tuvāko gadu laikā? Kā strādās sabiedriskais transports un kādi vilcieni ripos pa dzelzceļa sliedēm?   Intervijas turpinājums TV ciklā “nra.lv sarunas” ar satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieku Edgaru Klētnieku.

“Neatkarīgās” intervija TV raidījumā “nra.lv sarunas” ar satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieku Edgaru Klētnieku par dižprojektu un lieluzņēmumu, kuri likteņi kalpo par Latvijas zīmoliem un  Evikas Siliņas valdības rīcībspējas mērvienībām. 

Maijā premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija vēl maigs un pauda, ka jāizvairās no nevakcinēto diskriminācijas.

Smagajā “lokdaunā” tiek plānoti vairāki pulcēšanās ierobežojumi. Tie attiektos arī uz pārvietošanos privātajās automašīnās, vakar pēc Krīzes vadības padomes sēdes preses konferencē stāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Kruīza laikā uz Tallink prāmjiem “Star” un “Megastar” iespējams potēties pret Covid-19, turklāt vēl par to saņemt dāvanā minikruīzu. Tiesa, šāda iespēja ir tikai Igaunijas iedzīvotājiem.

Atbild Rīgas domes Satiksmes departamenta galvenā referente Lelde Rudzika:

Lai gan kopš 25. maija Latvijas valdība ir aizliegusi Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, Baltkrievijas aviosabiedrības "Belavia" lidmašīnas joprojām šad un tad mēdz šķērsot Latvijas gaisa telpu. Aculiecinieka novērojumi vietnē “fligtsradar24” liecina, ka 25. jūnijā “Belavia” lidmašīna reisā no Minskas un Antāliju pārlidojusi Latvijas austrumu daļai.

“Liels vairums rīdzinieku, piemēram, seniori un bērni jau šobrīd Rīgas sabiedrisko transportu izmanto bez maksas. Un, ja biļete tiek iegādāta tirdzniecības vietā nevis pie transporta vadītāja, tad tās cena 1,15 eiro par vienu braucienu, nav pārāk augsta. Pilnu biļetes cenu, ja nemaldos, maksā tikai aptuveni viena trešdaļa no visiem pasažieriem. Līdz ar to mums nav plāna samazināt biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā,” atbildot uz rīdzinieku jautājumu par iespējamu biļešu cenu samazinājumu “Rīga TV24” raidījumā “Rīga runā” sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Teju divus gadus ilgās satiksmes ekspertu un politiķu diskusijas noslēgušās ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, ierādot tajā vietu arī elektroskrejritenim. Tagad no “sporta vai atpūtas inventāra” elektroskrejritenis pārtapis pilntiesīgā satiksmes dalībniekā ar visiem izrietošajiem pienākumiem un atbildību.

Līdztekus projektēšanai un būvēšanai jaunās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” attīstītājiem ir jāpaveic vēl kāds izšķiroši svarīgs uzdevums – jāpārliecina iedzīvotāji lietot dzelzceļu apstākļos, kad esošie dzelzceļa pakalpojumi ir lietotājam izcili nedraudzīgi un arī kaut kur braukt nav nedz vajadzības, nedz arī vēlēšanās. Jo kovids.

Atbildot uz rīdzinieku pieprasījumu skaidrot, kādēļ pilsētas ielas tiek pārmērīgi kaisītas ar sāli vai gluži otrādi – pārāk maz tiek kaisītas ar sāli un kādēļ sāli nevar aizstāt ar kādiem nevienam nepazīstamiem reaģentiem, Rīgas domes Satiksmes departaments pirmdien devās savā ikgadējā izglītošanas sesijā pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem.

Tas, ko Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti nodēvējuši par “eksperimentu”, patiesībā nav nekāds eksperiments, bet gan iegribas vadīta spontāna rīcība ar neprognozējamu rezultātu. Kad 31. martā šis tā saucamais eksperiments beigsies, novērtēt tā ietekmi būs neiespējami vismaz četru iemeslu dēļ.

Vides pārraudzības valsts birojs izdevis pozitīvu atzinumu autoceļa P4 rekonstrukcijai. Tādējādi pielikts punkts vides radikāļu absurdajai cīņai pret asfaltu Lielajos Kangaros.

Latvija kā pēdējā no dzelzceļa projekta “Rail Baltica” dalībniecēm ir ķērusies pie būvdarbiem. Vakar būvlaukuma mastos uzvijās ģenerāluzņēmēju un pasūtītāju karogi. Nelielā kompānijā priekšnieki teica viens otram uzrunas. Tikmēr fonā ekskavators kaut ko dusmīgi raka dobē pie ieejas stacijā.

Pēc Neatkarīgās lūguma Rīgas domes Satiksmes departaments sagatavojis sarakstu ar plānotajiem tiltu un pārvadu projektēšanas un būvdarbu termiņiem. Daudz precīzāk to būtu dēvēt par tiltu neremontēšanas kalendāru.

Rīgas sastrēgumus izraisa pašvaldības nolaidības dēļ pussabrukuši tilti, individuāla skolēnu pārvadāšana un telefona bakstītāji pie stūres, bet vēl viens faktors, kas sastrēgumus ievērojami paildzina ‒ tie ir autovadītāji, kas pēc avārijas izraisīšanas nevīžo paši aizpildīt saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem, bet sauc policiju.

Šādi brīdinājumi skanējuši katra novembra sākumā pārdesmit gadu garumā un līdz šim nav piepildījušies. Šis gads nav izņēmums arī tādā nozīmē, ka atkal ir radušies jauni apstākļi, kuru dēļ situācija šķiet nopietnāka nekā jebkad iepriekš.

Pēc tam, kad Satiksmes ministrijas mēģinājums sagrabināt naudu dīzeļvilcienu iegādei ar nodokli lietotu vieglo automašīnu importam veiksmīgi tika novērsts, grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā pārstrādāti, un tagad visu nodokļa pieauguma smagumu iznesīs smagais transports, par ko nozare vispār nav informēta.

Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar prezentēja jaunākos dokumentu izstrādājumus, kas attiecas uz nākotnes transporta politiku. Covid apstākļos ierēdniecību apsēdis neizskaidrojams ekooptimisms – līdz 2027. gadam iedzīvotāji masveidā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem un pārsēdīsies uz veselīgiem velosipēdiem vai brīnišķīgu sabiedrisko transportu, kas kursēs pa jauniem un klusiem ceļiem. Ja nu kāds tomēr vēlēsies palikt uz četriem riteņiem, viņš drīkstēs vērsties bankā pēc aizņēmuma elektroauto iegādei.

“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un viņa parlamentārais sekretārs Jānis Butāns ir maldinājuši sabiedrību, apgalvojot, ka jauns transportlīdzekļu nodoklis tiks ieviests ar mērķi “novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā”. Patiesībā mērķis bija tieši pretējs ‒ ievest pēc iespējas vairāk lietotu mašīnu, lai iekasētu no to lietotājiem pēc iespējas vairāk naudas un par šo naudu nopirktu milzīgus dīzeļdzinējus. Vilcienus. Kuluāros baumo, ka tagad gaidāms mēģinājums paaugstināt ikgadējā ekspluatācijas nodokļa likmes.

Latvijas valsts amatpersonas cenšas pārliecināt Latvijas sabiedrību un pašas sevi, ka praktiski tukšu valstij piederošo “airBaltic” lidmašīnu lidināšanās gaisā šā gada otrajā pusē valstij izmaksā lētāk, nekā tikpat tukšu lidmašīnu stāvēšana uz zemes šā gada pirmajā pusē.