Atbildot uz rīdzinieku pieprasījumu skaidrot, kādēļ pilsētas ielas tiek pārmērīgi kaisītas ar sāli vai gluži otrādi – pārāk maz tiek kaisītas ar sāli un kādēļ sāli nevar aizstāt ar kādiem nevienam nepazīstamiem reaģentiem, Rīgas domes Satiksmes departaments pirmdien devās savā ikgadējā izglītošanas sesijā pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem.
Jaunais domes sasaukums ir deklarējis, ka tam rūp dabas aizsardzība un iedzīvotājiem draudzīgākas vides veidošana. Tāpēc spriešana par sāls lietošanu ir likumsakarīga. Taču ne pie kādiem radikāli jauniem secinājumiem komitejas sēdes dalībnieki nenonāca un arī lēmumus nepieņēma. Tikai pieņēma zināšanai departamenta sagatavoto atziņu, ka sāls ir finansiāli pieejamākais un videi mazāk kaitējošais pretslīdes materiāls.
Satiksmes departamenta apsvērumus politiķiem izklāstīja Uzturēšanas daļas vadītāja Laura Blumberga. Viņas prezentācija bija balstīta departamenta statistikā, pieredzē un iepriekšējo gadu pētījumos.
Pilsētas ielu tīrīšanu nodrošina divi uzņēmumi - katrs uztur savu krastu. Kopumā tiek izmantotas 34 tīrāmās un kaisāmās mašīnas, un 16 mašīnas veloinfrastruktūras tīrīšanai. Uzturamo ielu kopgarums ir 1201 kilometrs un vēl 139 tilti un pārvadi. Kopējā platība ievērojama - 7 400 000 kvadrātmetri. Lai kausētu sniegu un apledojumu, pamatā galvaspilsētā tiek lietota sāls - nātrija hlorīds. Tā pati viela, ko beram zupā vai vannā. Taču sāls bārstīšana uz ielām ir saistīta ar trim problēmām. Pirmkārt, augsnē uzkrātais sāls kaitē zaļiem augiem, un koki kalst nost. Otrkārt, sāls izraisa betona un tērauda koroziju, bojājot transporta būves. Treškārt, uz apaviem un drēbēm pilsētniekiem veidojas balti neglīti pleķi. Šī pēdējā jau nu ir pavisam niecīga problēma, ja to samēro ar iegūto pārvietošanās drošību.
Protams, deputātus interesēja, vai vides interešu vārdā ir iespējama atteikšanās no sāls par labu kādiem draudzīgākiem risinājumiem. Piemēram, pārņemt Valmieras pieredzi un sāls vietā kaisīt smiltis. Taču Rīgai tas nav risinājums. Mazās ieliņās smiltis var kaisīt un tas arī pa retam tiek darīts. Taču departamenta pārstāve aicināja domniekus iedomāties, kas notiktu, ja smiltis tiktu kaisītas Barona, Čaka vai Brīvības ielā. Mēs dzīvotu dubļos un maksātu par to ievērojami vairāk, jo šķipsniņas vietā vajadzētu bārstīt kilogramus, un kaut kad tie arī jāsavāc, lai neaizdambētos kanalizācija. Turklāt aktīvas satiksmes apstākļos ievērojami vairotos gaisa piesārņojums ar kvarca putekļiem. Viena alternatīva nātrija hlorīdam pastāv, un ierobežotos apjomos tā arī tiek lietota. Tas ir kalcija hlorīds. Nātrija hlorīda darba temperatūra ir līdz 10 grādiem. Savukārt kalcija hlorīds kausē sniegu un ledu arī divreiz zemākā temperatūrā. Tāpēc uz tiltiem, uz kuriem apledojuma veidošanās ir īpaši bīstama, tiek lietots nātrija hlorīda un kalcija hlorīda maisījums. Problēma ir izmaksās. Kalcija hlorīds ir 5 līdz 9 reizes dārgāks par parasto sāli. Ārzemēs tiek lietota vēl viena alternatīva - kalcija/magnija acetāts (CMA). Tas ir 8 līdz 12 reizes dārgāks par nātrija hlorīdu.
Pašlaik viena kaisīšanas reize Rīgā maksā vidēji 32 tūkstošus eiro. Viena bagātīgas snigšanas diena izmaksā 113 tūkstošus, jo ielas jātīra vairākkārt. Tātad politisku apsvērumu dēļ pārejot uz CMA, viena diena maksātu vairāk nekā miljonu eiro. Un tad jau jēdzīgāk būtu sniegu vienkārši vest laukā no pilsētas, kas pašlaik tiek darīts tikai gadījumos, kad sniega daudzums ir ekstremāls.
Mūsu platuma grādos pie raksturīgajiem mainīgajiem laikapstākļiem sāls darbojas vislabāk, un, tā kā tā ir dabā pastāvoša viela, nodarītais kaitējums ir mazākais iespējamais. Cita lieta, ka sāls apjomus ir iespējams mazināt, kaisīt precīzāk un pavisam noteikti nekaisīt sāli uz apstādījumiem un koku apdobēm. Tas gan vairāk attiecas uz sētniekiem, viņiem sniega kaudzes jākrauj nostāk no kokiem vai jāgādā kaut kur projām.
Uzklausot Satiksmes departamenta skaidrojumu, domnieki gan palika principiālā nemierā ar sāls kaisīšanu pilsētā, taču nekādas Rīgas uzturētājiem noderīgas atziņas nespēja ģenerēt. Ja sāli uz ielām un ietvēm nekaisīs, būs apdraudēta satiksmes drošība. Savukārt, lai kaisītu ko citu un ar mazāku efektu, jātērē daudz vairāk naudas. Tātad vismaz šajā sezonā un, domājams, arī sasaukumā, atteikšanās no sāls lietošanas pilsētas aprūpē nav sagaidāma. Vienīgais jauninājums, kas varētu būt sagaidāms nākamajā ziemas sezonā, būs izsmalcinātāka sāls lietošana ar pievienotiem inhibitoriem - lai mazinātu tā korodīvo iedarbību. Amatieriem vadot pilsētu, Rīgas tilti nolaisti tik briesmīgā stāvoklī, ka ir izteikti uzņēmīgi pret sāls agresīvo dabu. Un nav jau nekāds brīnums, jo betons nodrupis un armatūra lien laukā.
Rīgas dome tā vietā lai remontētu tiltus, pamainīs sāls receptūru. Varbūt tādējādi izdosies attālināt tiltu sabrukumu!
