Šādi brīdinājumi skanējuši katra novembra sākumā pārdesmit gadu garumā un līdz šim nav piepildījušies. Šis gads nav izņēmums arī tādā nozīmē, ka atkal ir radušies jauni apstākļi, kuru dēļ situācija šķiet nopietnāka nekā jebkad iepriekš.
Pirmkārt, 2020. gada pazīšanās zīme ir un uz daudziem gadiem paliks Covid-19, kas vismaz uz brīdi samazināja autobusu pasažieru skaitu četras reizes. Protams, šie cilvēki nav nomiruši, bet tikai bija spiesti sēdēt mājās valdības noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ, ko vairāk vai mazāk turpina darīt arī pēc ārkārtas situācijas beigām. Pasažieru pārvadājumu apjoms tik un tā nav atgriezies pirmskrīzes līmenī un nedod pasažieru pārvadātājiem tādus ieņēmumus par biļetēm, kādi tika ieplānoti gada sākumā. Otrkārt, ar šā gada 31. decembri beidzas valsts pasūtījumi un no tiem izrietošas dotācijas vairumam autobusu satiksmes uzņēmumu. Valsts nodoms nomainīt šos pārvadātājus ar citiem pārvadātājiem līdz 1. janvārim izpildīts netiks, tāpēc tagadējie pārvadātāji un tādējādi arī viņu pasažieri saņēmuši mutiskus solījumus, ka 1. janvārī un nenoteiktu laiku pēc tam nekas nemainīsies. Diemžēl šādi solījumi neder uzrādīšanai bankās, kas iepriekš bija ar mieru segt pasažieru pārvadātāju zaudējumus līdz brīdim, kamēr pārvadātāji saņēma naudu no valsts.
Rēķins 18,7 miljonu eiro apmērā par Covid-19 un citiem papildu izdevumiem pasažieru vilcienu un autobusu kustības turpināšanai piestādīts nevis pasažieriem., bet visiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no tā, cik daudz viņi lieto vai vispār nelieto sabiedrisko transportu.
Šā gada valsts budžetā sabiedriskā transporta dotēšanai paredzēti kopā 61,6 miljoni eiro. No tiem 38,85 miljoni eiro tiktu autobusu pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem par reisiem starp un ap pilsētām, 12,49 miljoni eiro - lielajām pilsētām par autobusu maršrutiem ārpus šo pilsētu teritorijām un 10,26 miljoni eiro - valsts uzņēmumam “Pasažieru vilciens” (PV). Mazāk nekā divus mēnešus pirms gada beigām kļuvis skaidrs, ka vajadzēs vēl vismaz 18,7 miljonus eiro. No tiem 11,63 miljoni eiro tiktu starppilsētu un appilsētu autobusiem un 6,54 miljoni eiro - PV, bet lielo pilsētu vajadzībām papildu naudu nevajadzēšot. To visu izrēķinājusi un augstākstāvošām instancēm septembra vidū nodevusi Autotransporta direkcija (ATD). Tās aprēķini līdz oktobra beigām gulēja Satiksmes ministrijā, kas it kā baidījās rādīt Finanšu ministrijai un valdībai nākamo naudas pieprasījumu pēc vairākiem iepriekšējiem. Atbilstoši tiem gandrīz 300 miljoni eiro tika piešķirti “airBaltic” un vairāk nekā 100 miljoni - “Latvijas dzelzceļam”|, bet pēdējais lūgums pēc 87 miljoniem eiro jaunu pasažieru dīzeļvilcienu pirkšanai tika (pagaidām?) noraidīts. Rezultātā satiksmes ministrs Tālis Linkaits mēģināja pārliecināt finanšu ministru Jāni Reiru un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par vilcienu pirkšanu ar vēstuli visai sabiedrībai. Šāda rīcības algoritma variants tiek lietots arī papilddotāciju prasīšanai sabiedriskajam transportam. Tikai tad, kad ūdens atkal sāka smelties mutē - kad oktobra otrajā pusē atkal sāka samazināties sabiedriskā transporta pasažieru skaits un biļešu ieņēmumi, ATD nodeva atklātībā šo samazinājuma līkni un Satiksmes ministrija uzdrošinājās lūgt salīdzinoši nelielu naudas summu.
Vajadzīgais dotāciju palielinājums pasažieru pārvadājumiem pat ļoti mazs attiecībā pret kopējo valsts izdevumu palielinājumu. Formāli spēkā esošais valsts 2020. gada budžets liek valdībai iekļauties 107 miljonus eiro lielā budžeta deficīta, bet tagad jau zināms, ka reālais deficīts pārsniegs 2,1 miljardu eiro. Citiem vārdiem sakot, tas pārsniegs plānoto deficītu par 2 miljardiem eiro vai par 20 reizēm. Papildizdevumi sabiedriskajam transportam veidotu tikai 1/114 daļu no kopējā deficīta pieauguma. Tomēr arī šogad tiek izpildīts ikgadējais rituāls, kurā ATD rēķina, Satiksmes ministrija lūdz, Finanšu ministrija pārrēķina un liedz, bet valdībai iedalīta glābējas loma, kas galu galā nolems finansējumu palielināt. Satiksmes ministrija vakar sniedza Neatkarīgajai atbildi, ka “sadarbībā ar Finanšu ministriju turpina darbu finansējuma avotu apzināšanai un atbilstošu dokumentu sagatavošanai, lai jautājumu par dotācijām pasažieru pārvadājumiem virzītu uz izskatīšanu Ministru kabineta sēdē”. “Jautājums ir saskaņošanas procesā,” apstiprināja Finanšu ministrija.
Izdevumu palielinājums izrādās pat mazāks, nekā to varēja gaidīt Covid-19 apkarošanas pasākumu laikā. Šo gadu Neatkarīgā iesāka ar brīdinājumu, ka, atbilstoši Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidenta Ivo Ošenieka aprēķiniem, “valsts pasūtītais pārvadājumu apjoms šogad prasīs vismaz par 10 miljoniem eiro vairāk, nekā ierakstīts budžeta likumā”. Viņa teiktais pavisam necerēti sāka piepildīties jau gada vidū, kad valsts izmaksāja autobusu pasažieru pārvadātājiem kopā trīs miljonus eiro kā kompensāciju par Covid-19 dēļ nesaņemto biļešu naudu. Tagad I. Ošenieks apstiprināja Neatkarīgajai, ka ar 3+11,7 miljoniem eiro autobusu firmām pietiks pārvadājumu uzturēšanai līdz 1. janvārim, ja nauda tiktu saņemta tuvākajā laikā.
18,7 miljonu vajadzību ATD aprēķināja septembra vidū, kad pasažieru daudzums bija maksimāli pietuvojies pirmskrīzes līmenim. Šo gadu pārvadātāji sāka ar vairāk nekā 98 tūkstošiem autobusu pasažieru dienā. Ārkārtējās situācijas pasākumi samazināja pasažieru skaitu līdz šo skaitu līdz 24 tūkstošiem dienā marta beigās, pēc kurām pasažieru skaits ļoti pakāpeniski pieauga līdz gandrīz 90 tūkstošiem vismaz atsevišķās septembra un oktobra dienās. Tomēr oktobra otrajā pusē pasažieru skaits, pirmkārt, sāka lēkāt daudz lielākā lielākā amplitūdā un, otrkārt, līknes caurmēra pieaugums pārvērsās uz samazinājumu. “Pavasarī autobusi daļā reisu brauca tukši, tāpēc mēs varējām šos reisus slēgt, bet šobrīd nav vienotas tendences, kas atspoguļotu pasažieru pārvietošanās paradumus. Pēdējo divu nedēļu laikā autobusu piepildījums vienā un tajā pašā reisā mainās katru dienu. Piemēram, vienā reisā septembra beigās brauca 30 pasažieri, pēc nedēļas to skaits saruka līdz pieciem, oktobra vidū skaits atkal pieauga līdz 20, bet nedēļu vēlāk - atkal samazinājās līdz pieciem pasažieriem. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka daudzās darbavietās tiek veidots darba grafiks, vairākas nedēļas dienas darbiniekiem strādājot attālināti, bet vairākas - klātienē,” situāciju raksturo ATD Sabiedriskā transporta daļas vadītājs Gusts Ašmanis.
PV sāka gadu ar 45,7 tūkstošiem pasažieru dienā, krīzes dibenu sasniedza ar 14,3 tūkstošiem pasažieru dienā un vasaras karstumā savāca gandrīz 50 tūkstošu pasažieru dienā, taču oktobri noslēdza ar mazāk nekā 40 tūkstošiem pasažieru dienā.
Laime Covid-19 nelaimē tāda, ka valsts dotācijas pasažieru transporta uzņēmumiem svarīgākas nekā biļešu ieņēmumi. Tādā gadījumā uzņēmumi spēj paciest, ja viņiem pazūd liela daļa pasažieru, taču bez dotāciju palielināšanas vispār tie iztikt nevar.
